Foto: LETA

Saeimā ceturtdien, 25. janvārī, ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV) klātesošos iepazīstinās ar paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos. Pēc ziņojuma sekos ikgadējās ārpolitikas debates, kurām līdzi varēs sekot portālā "Delfi".

Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notiek kopš 2011. gada.

Saeimas kārtības rullis noteic, ka ārlietu ministram ne vēlāk kā 16. janvārī Saeimā jāiesniedz ar Ministru prezidentu saskaņots ikgadējais ziņojums par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā. Šajā ziņojumā jāietver arī informācija par darbību ES jautājumos.

Kariņš ar ziņojumu janvāra sākumā iepazīstināja valdību.

Uzrunā ministriem Kariņš norādīja, ka pasaule kļūst aizvien sarežģītāka. Kā piemērus tam viņš minēja Krievijas turpināto uzbrukumu Ukrainai, Izraēlas sākto karu ar teroristisko grupējumu "Hamās", pret Franciju vērstas un Krievijas grupējuma "Vagner" atbalstītās revolūcijas Sahelas reģionā Āfrikā, sarežģītās Ķīnas un Taivānas attiecības utt.

Ārlietu ministra ziņojumā teikts, ka pieaugošās starptautiskās nestabilitātes apstākļos drošība ir izvirzīta par svarīgāko uzdevumu, lai īstenotu Latvijas ārpolitikas virsmērķi – nodrošināt demokrātiskas valsts neatkarību, ilgtspējīgu drošību un sabiedrības labklājību.

Ziņojumā arī minēts, ka paaugstinātās starptautiskās spriedzes apstākļos Latvija ir veikusi pamatīgu darbu, lai stiprinātu iekšējo un ārējo drošību, kur svarīga loma ir vienotas ārpolitikas īstenošanai. Ziņojumā teikts, ka Latvijai nav tiešu militāru draudu, ir nodrošināta iekšējā stabilitāte un apstākļi ekonomiskas izaugsmes un iedzīvotāju labklājības veicināšanai.

Ministrs arī min veiktos būtiskos ieguldījumus valsts drošības stiprināšanā, aizsardzības budžetam sasniedzot 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat ziņojumā pieminēts veiksmīgi sāktais valsts aizsardzības dienests, ka arī palielināts bruņoto spēku sastāvs un uzlabotas to spējas.

Kariņš arī norādīja, ka Latvija turpināja sniegt visaptverošu atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju. Latvija sniegtā palīdzība sasniegusi 595 miljonus eiro jeb 0,85% no IKP, tāpat Latvija pauž stingru atbalstu Ukrainas integrācijai ES un NATO.

"Neskatoties uz sarežģīto situāciju pasaulē, mēs kā brīva un demokrātiska valsts varēsim pastāvēt, strādājot cieši ar NATO un ES partneriem," secināja Kariņš.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!