Foto: Patriks Pauls Briķis/DELFI

Izmaksu samazināšana nav pārmaiņu mērķis, izglītības kvalitāte ir, bet ir jābūt skaidram redzējumam, kādas kvalitātes izmaiņas panāksim, tās jāskaidro, savā "Facebook" profilā raksta Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš sociālā tīkla ierakstu veltījis izglītības un skolu tīkla tematiem. Valsts prezidents raksta, ka skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Viņa ieskatā, diskusijām par izglītību allaž nāk līdzi liela emocionālā slodze, katram ir, ko teikt.

"Es ticu, ka ikviens saviem bērniem grib to labāko. Bet kā to sasniegt?" vaicā Rinkēvičs un sniedz atbildes.

Pirmkārt, lai kāds arī būtu mūsu viedoklis un lai kādas domas domātu mūsu oponenti, visiem ir jāsarunājas cieņpilni. "Nav noslēpums, ka finanšu resursu visām vēlmēm un visām skolām nav un nebūs pietiekami. Taču cieņpilna attieksme, iedziļināšanās un uzklausīšana nemaksā neko. To mēs varam atļauties gan lielpilsētā, gan laukos," raksta Valsts preizdents.

Viņš uzskata, ka cieņu varam atļauties gan Izglītības un zinātnes ministrijas kabinetos, gan pašvaldību rīkotajās apspriedēs, gan diskusijās sociālajos tīklos. "Mēs taču bērnus mācām sarunāties cieņpilni. Rādīsim piemēru," mudina Rinkēvičs.

Tāpat viņš min, ka gadiem ir rēķināts un meklēts ideālās skolas finansēšanas veids, bet nekas tā arī nav nolemts. "Rezultāts vienīgi ir tāds, ka iedzīvotāji diemžēl neuzticas valsts pārvaldei, netic tam, ka viņus sadzird un redz. Vārds "reforma" ir kļuvis par lamuvārdu, nevis pozitīvu pārmaiņu vēstnesi. Šobrīd jārīkojas pragmatiski, loģiski un atbildīgi," secina Valsts prezidents.

Viņa ieskatā, saprātīgi būtu vienoties par ieraugāmu un ticamu pirmo soli, proti, strādāt ar tām pašvaldībām, kurām ir skaidrs plāns un nepieciešams papildus atbalsts, finansējums. Pārējās - konsultēt, palīdzēt sagatavoties pārejai noteiktā laikā. "Vienā dienā nesalabosim visu iepriekšējo gadu kļūdas, ar spēku tikai izrausim vēl lielākus robus sabiedrības audumā," uzskata Rinkēvičs.

Modelējot piedāvāto skolu tīklu, Valsts prezidents uzskata, ka ir jābūt skaidrībai par ceļiem un autobusiem, redzējumam par Latvijas austrumu pierobežu un to, ka saglabājam skolas, kuru sniegums centralizētajos eksāmenos ir virs vidējā.

"Cilvēku bažas nedrīkst noraidīt kā nepamatotas, negudras vai tumsonīgas, uz tām ir jāatbild. Jāmeklē risinājumi pēc būtības. Daudz dzirdam par to, kā nebūs. Taču pārāk maz tiek skaidrots tas, kas būs. Vai lielākajās skolās būs gana daudz labu pedagogu? Un ja nu ne? Vai būs transports un šoferi, lai bērnus vestu uz tālākām vidusskolām? Un ja nu ne? Vai ziemā būs tīri un droši ceļi, lai autobuss kur vispār varētu aizbraukt? Ja nu ne? Vai skolai, kurā tagad mācīsies slēgtās skolas bērni, būs kapacitāte kvalitatīvi uzņemt šos jaunos bērnus? Un ja nu ne? Kas notiks ar visiem "ja nu ne"?

Jāskatās pavisam tuvā nākotnē – ko un kā skolu pārveides vai slēgšanas gadījumā mēs attīstīsim un kādi resursi tam būs nepieciešami? Jābūt plānam un īpašam risinājumam ar visatbilstošāko atbalstu konkrētai skolai," raksta Valsts prezidents.

Viņš norāda, ka izmaksu samazināšana nav pārmaiņu mērķis, izglītības kvalitāte ir, bet ir jābūt skaidram redzējumam, kādas kvalitātes izmaiņas panāksim, tās jāskaidro.

Tāpat viņš norāda, ka diskusijās par Latvijas skolu nākotni tiek runāts par skolu sociālo funkciju, par skolu kā kultūras dzīves centru, kā nozīmīgu darbavietu. "Skola pilda šīs funkcijas. Bet skolas pamatuzdevums ir bērnu izglītība. Kvalitatīva bērnu izglītība. Un uz skolu slēgšanu un pārveidošanu visupirms vajadzētu lūkoties caur šo prizmu – vai pāreja no tuvākas, bet mazākas skolas uz tālāku, bet lielāku tiešām uzlabos bērnu izglītību un neiedragās viņu labsajūtu," raksta Valsts prezidents.

Viņš norāda, ka mūsu uzdevums ir dot bērniem vissvarīgāko instrumentu, kas ļaus savas dzīves veidot un izvēli izdarīt pašiem. Šis instruments ir laba izglītība.

"Latvijā katrai skolai jābūt ļoti labai skolai. Ikvienu iesaistīto lūdzu domāt par to, kā tieši mainīsies eksāmenu rezultāti, kā mainīsies bērnu iespējas iestāties universitātē, kā mainīsies viņu iespējas pašiem izvēlēties darbavietu, uzsākt savu biznesu vai būt radošas profesijas pārstāvim. Galu galā- kā veidosies viņu, kā jauno pilsoņu attieksme pret mūsu valsti, kurā ir un allaž būs gan mazi ciemi, gan dižas pilsētas," pauž Rinkēvičs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!