Austrālijas Jaundienvidvelasas štatā ceturtdien avarējusi lidmašīna, kas piedalījās plašo krūmāju ugunsgrēku likvidēšanā. Pilots ir gājis bojā. Tikmēr par viena no ugunsgrēkiem izraisīšanu tiek kritizēta armija, vēsta raidsabiedrība BBC.
Lidaparāts, no kura uz liesmām gāzts ūdens, nokritis pie Ulladullas pilsētas, kas atrodas uz dienvidiem no Sidnejas. Pilots, kura personība vēl nav atklāta, bijis vienīgais cilvēks uz borta.
"Tā ir traģēdija ugunsdzēsēju kopienai," paziņoja Jaundienvidvelsas Lauku ugunsdzēsības dienesta komisārs Šeins Ficsimons.
Štatā kopš pagājušās nedēļas plosās aptuveni 60 savvaļas ugunsgrēki, kurus ir veicinājis sausais un vējainais laiks. Smagi cietis ir Zilo kalnu apgabals pie Sidnejas, kur nodegušas simtiem ēkas, dzēšanā ir iesaistīti tūkstošiem ugunsdzēsēju.
Tikmēr izmeklēšanā noskaidrots, ka vienu ugunsgrēkiem izraisījusi armija, kas mācībās izmantojusi sprāgstvielas. "Tas nebija apzināti, tas bija ikdienas aktivitāšu blakusefekts..." norāda Ficsimons.
Armija norāda, ka šo incidentu uztver nopietni un pilnībā sadarbojas ar izmeklētājiem. "Pašlaik es zinu, ka tās bija darbības ar sprāgstvielām, tā bija iznīcināšanas aktivitāte mūsu cilvēku apmācīšanai operācijām visā pasaulē," paziņoja armijas komandieris maršals Marks Binskins.
Zilo kalnu apgabala mērs Marks Grīnhils kritizē militāristus, norādot, ka armijai vajadzēja saprast, ka sausa, karsta un vējaina diena nav labākais laiks dzīvās uguns mācībām.
Līdz šim liesmas ir nopostījušas vairāk nekā 200 ēku, bet viens vīrietis miris no sirdstriekas, kad centies glābt savu īpašumu.
Uz Austrālijas ugunsgrēku fona diskusijā par klimata izmaiņām ir iesaistījies ASV bijušais viceprezidents Als Gors, aicinot Austrālijas premjeru neatcelt nodokli par oglekļa izmešiem.
Tonijs Abots cenšas panākt, lai tiktu atcelts leiboristu ieviestais nodoklis valsts 300 lielākajiem gaisa piesārņotājiem. Premjers argumentē, ka nodoklis samazina darbavietas un sadārdzina enerģijas cenas.
Ugunsgrēkus kā tieši saistītus ar klimata izmaiņām pirms tam nodēvēja ANO Klimata komisijas vadītāja Kristiana Figuresa, saņemot pretī Abota kritiku.
"Krūmāju ugunsgrēki var izcelties dabiski un tā notiek, bet zinātne parāda, ka temperatūrām paaugstinoties, zemei un augiem izšūstot, ugunsgrēki kļūst daudz izplatītāki un bīstamāki. Jēgpilns veids kā atrisināt šo krīzi ir uzlikt maksu par oglekli, bet Austrālijas gadījumā – saglabāt maksu par oglekli," ziņu kanāla "ABC News" stāstīja Gors.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
