Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Joprojām ir maz informācijas un neskaidra aina, kāpēc Irānas spēki Ukrainas pasažieru lidmašīnu noturēja par spārnoto raķeti un notrieca. Taču skaidrs ir tas, ka nav nostrādājušas visas procedūras un sistēmas, lai šādas kļūdas nepieļautu, raksta aģentūra "Bloomberg".

Ukrainas lidsabiedrības "Ukraine International Airlines" pasažieru lidmašīna "Boeing 737" ar 176 cilvēkiem uz klāja avarēja 8. janvārī dažas minūtes pēc pacelšanās no Teherānas lidostas. Lidaparāts bija ceļā uz Kijevu. 11. janvārī pati Irāna atzina, ka lidmašīna ir notriekta kļūdas dēļ ar pretgaisa aizsardzības raķeti.

Irānas ģenerālis Amirs Ali Hadžizade atklāja, ka pasažieru lidmašīna kļūdaini uzskatīta par spārnoto raķeti un pretgaisa aizsardzības sistēmas operators pieņēmis lēmumu to notriekt.

Kļūda, kas vainojama pie 176 cilvēku bojāejas, domājams, ir daudzslāņaina un sniedzas līdz augstiem līmeņiem valdībā un bruņoto spēku vadībā, aģentūrai skaidro raķešu sistēmu analītiķis no "Teal Group" Stīvens Zaloga.

"Šis incidents skaidri norāda, ka metodoloģija ir izgāzusies un tāpat izgāzušās arī tehnoloģijas," viņš uzskata.

Spārnotā raķete un lidmašīna

Irāna ir solījusi veikt visaptverošu izmeklēšanu un sodīt vainīgos. Otrdien Teherāna paziņoja, ka vairāki cilvēki saistībā ar lidmašīnas notriekšanu ir aizturēti un lieta tiks izskatīta speciālā tiesā, ziņo raidsabiedrība BBC.

Viens no galvenajiem jautājumiem ir, kāpēc gaisa telpa nebija slēgta civilajām lidmašīnām laikā, kad Irānas spēki pēc raķešu uzbrukumiem bāzēm Irākā atradās augstākajā kaujas gatavībā, gaidot potenciālo ASV prettriecienu.

Ukrainas reiss 752 lidoja pilnīgi citādāk, nekā to dara spārnotās raķetes. Turklāt lidmašīna lidoja pa ierasto maršrutu no Teherānas lidostas un civilajiem radariem sūtīja datus par savu identitāti, skaidro "Bloomberg".

Tiek uzskatīts, ka "Boeing" lidmašīna tika notriekta ar Krievijā ražoto pretgaisa aizsardzības sistēmu "Tor". Šī raķešu vadības sistēma paredzēta izmantošanai karadarbības zonās un pati par sevi nespēj viegli atšķirt lidmašīnas, spārnotās raķetes un citus lidaparātus.

Tāpēc "Tor" sistēmas parasti iekļauj plašākā pretgaisa aizsardzības vadības sistēmā, kas spēj atšķirt civilās lidmašīnas, norāda Zaloga. Šādā gadījumā nav paredzēts, ka baterijas operatori palaiž raķetes bez augstākas vadības atļaujas.

Lai gan "Tor" varēja neatšķirt lidmašīnu no militārā mērķa, civilās lidmašīnas Irānā izseko citas sistēmas un to datiem būtu bijis jābūt pieejamiem raķešu sistēmu komandieriem, uzsver eksperts.

Skaidrojumā par lidmašīnas kļūdaino notriekšanu Irāna norādīja, ka Ukrainas lidmašīna pagriezusies virzienā uz militāro bāzi. "Flight Radar 24" dati gan liecina, ka "Boeing" lidojumā nav nekā neparasta. Pēc pacelšanās gaisā tas viegli iegriezies uz labo pusi, kas ir tipiska parādība pēc pacelšanās no konkrētā skrejceļa. Sasniedzot aptuveni 2400 metru augstumu, lidaparāts pazuda no radariem.

Pa faktiski identisku ceļu 8. janvāra rīta pirms traģēdijas no lidostas pacēlās vēl divas citas lidmašīnas, bet vairākas lidoja tuvu tam, liecina radaru dati.

Pat neko nezinot par šo civilo reisu, raķešu sistēmu operatoriem viegli bija jāsaprot, ka šādi lidojuma parametri ir pilnīgi nesavienojami ar jebkuru ASV spārnoto raķeti vai kaujas lidmašīnas triecienu, skaidro Lielbritānijas Karaliskā Apvienoto dienestu institūta militāro tehnoloģiju speciālist Džastins Bronks.

ASV spārnotās raķetes lido aptuveni 30 metru augstumā no zemes, lai apgrūtinātu to pamanīšanu, norāda Zaloga. Tikmēr Ukrainas lidmašīna strauji uzņēma augstumu un atradās tūkstošiem metru augstāk.

Irānas raķešu sistēmas operatoram bija jāsaņem apstiprinājums no komandcentra, taču sakari bija traucēti un lēmuma pieņemšanai atlika 10 sekundes – viņš izdarīja nepareizo izvēli, skaidroja Irānas ģenerālis Amirs Ali Hadžizade.

Šis vēsturē nav pirmais gadījums, kad kļūdaini tiek notriektas civilās lidmašīnas. 1988. gadā virs Persijas līča amerikāņi notrieca Irānas lidmašīnu ar 290 cilvēkiem uz klāja, domājot, ka tēmē pa iznīcinātāju.

2014. gadā no Ukrainas nekontrolētās teritorijas ar Krievijas spēku sistēmu "Buk" tika notriekta Malaizijas pasažieru reisa MH17 lidmašīna ar 298 cilvēkiem.

Ukrainas lidsabiedrības "Ukraine International Airlines" pasažieru lidmašīna "Boeing 737" ar 176 cilvēkiem uz klāja avarēja 8. janvārī dažas minūtes pēc pacelšanās no Teherānas lidostas. Irānas izmeklētāji paziņoja, ka lidmašīna aizdegusies vēl būdama gaisā. Lidaparāts bija ceļā uz Kijevu. 11. janvārī pati Irāna atzina, ka lidmašīna ir notriekta kļūdas dēļ.

Tūlīt pēc katastrofas negadījuma iemesli publiski vēl nebija zināmi un Irāna minēja versiju par tehnisku problēmu ar dzinēju.

Tomēr jau tad Ukrainas varasiestādēm bija sākotnēja informācija, ka lidmašīna patiesībā ir notriekta, bet galīgs apstiprinājums tam gūts nākamajā dienā – 9. janvārī, atklāj Daņilovs.

Ukrainas vēstniecība Teherānā katastrofas dienā izplatīja informāciju, izslēdzot terorakta iespējamību un norādot uz tehnisku problēmu kā ticamāko avārijas cēloni. Šis ieraksts vēlāk tika dzēsts.

Daņilovs norāda, ka vēstniecība tā rīkojusies pēc Kijevas norādījumiem. "Mums bija jāizdara tā, lai Irāna piekristu pieņemt mūsu izmeklētāju grupu. Pēc tam, kad saņēmām apstiprinājumu no Teherānas, ka viņi mūs gaida, šī informācija tika izņemta," viņš skaidro.

Ukrainas puse uzskata, ka lidmašīna notriekta ar pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu "Tor", atklāj Daņilovs.

Ziņots, ka nākamajā diena pēc katastrofas Ukraina paziņoja, ka starp notikušā versijām tiek izskatīts arī scenārijs, ka lidaparāts notriekts ar pretgaisa aizsardzības sistēmas "Tor" raķeti. Šādas Krievijā ražotas ieroču sistēmas ir Irānas bruņojumā.

Turklāt lidmašīna avarēja tikai dažas stundas pēc Irānas raķešu trieciena pa militārajām bāzēm Irākā, kur izvietoti ASV un NATO karavīri. Tas ļauj pieņemt, ka Irānas pretgaisa aizsardzība atradās paaugstinātā gatavībā, rēķinoties ar iespējamu ASV atbildes triecienu.

ASV un Kanāda nāca klajā ar paziņojumu, ka lidmašīnu, visticamāk, kļūdas dēļ notriekuši paši irāņi. Sestdien arī pati Teherāna to atzina. Irānas ģenerālis Amirs Ali Hadžizade pastāstīja, ka pasažieru lidmašīna kļūdaini uzskatīta par spārnoto raķeti un pretgaisa aizsardzības sistēmas operators pieņēmis lēmumu to notriekt.

Uz avarējušās lidmašīnas klāja atradās 82 Irānas pilsoņi, 63 Kanādas pilsoņi, 11 Ukrainas pilsoņi (no tiem deviņi apkalpes locekļi), 10 Zviedrijas pilsoņi, četri Afganistānas pilsoņi, trīs Vācijas un trīs Lielbritānijas pilsoņi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!