Eiropas Komisija (EK) otrdien lūgusi Eiropas Savienības (ES) Tiesu noteikt Polijai dienas soda naudas līdz tā neizpildīs lēmumus attiecībā uz Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātu, kuras darbība izraisījusi spriedzi Varšavas un Briseles attiecībās.
ES Tiesa jūlijā lika Polijai apturēt visas Disciplinārlietu palātas aktivitātes un norādīja, ka tieslietu sistēmas reformas centrālā daļa neatbilst ES tiesību aktiem.
Augustā Polija apliecināja ES, ka palātu likvidēs. Taču otrdien ES amatpersonas pavēstīja, ka disciplinārās procedūras pret tiesnešiem turpinās, ko Brisele uzskata par politiskā spiediena izdarīšanu uz tiesnešiem.
"Tiesu sistēmām Eiropas Savienībā jābūt neatkarīgām un taisnīgām," pavēstīja EK prezidente Urzula fon der Leiena.
"Nesenie ES Tiesas lēmumi attiecībā uz Polijas tiesnešu neatkarību Polijā nav pilnībā izpildīti," paziņoja EK viceprezidente Vera Jourova. "Piemēram, Disciplinārlietu palāta turpina dažas savas aktivitātes pret tiesnešiem, lai arī visām šīm aktivitātēm bija jābūt pilnībā apturētām."
Polijas valdība otrdien nosodīja EK soli un nodēvēja to par agresiju.
"Eiropas Komisija nelikumīgi bloķē maksājumus Polijai un prasa soda naudas. Tā ir agresija," tviterī pavēstīja tieslietu ministra vietnieks Sebastjans Kaleta, Briseles soli nodēvējot par "nelikumīgu uzbrukumu".
Varšavas un Briseles starpā jau vairākus gadus pastāv domstarpības Polijas valdības īstenotās tieslietu sistēmas reformas dēļ.
Ar likumu izveidota Disciplinārlietu palāta, kas pārrauga Polijas tiesnešus, un tās pilnvarās ir atcelt tiesnešu imunitāti pret kriminālvajāšanu, kā arī tiesības samazināt algas.
Luksemburgā bāzētā ES Tiesa jūlijā nolēma, ka "Polijas tiesnešu disciplinārais režīms neatbilst ES tiesību aktiem".
EK sūdzējusies tiesā, ka Polija novirzījusies no likuma varas stūrakmeņiem, kas veido ES līguma pamatu.
Polijas valdība skaidro, ka Briseles peltā tieslietu reforma ir nepieciešama, lai vērstos pret korupciju tiesu sistēmā, kas joprojām nav atbrīvojusies no komunistiskā režīma mantojuma.
Valdība arī uzsver, ka 2017. gadā izveidotā Disciplinārlietu palāta, kurai ir tiesības sodīt tiesnešus, ir vajadzīga, lai reformētu neefektīvo tiesu sistēmu, kurā bieži sastopama korupcija. Savukārt daudzi tiesneši un advokāti iebilst, ka Disciplinārlietu palāta tiek izmantota, lai izdarītu spiedienu uz tiesnešiem, cenšoties panākt, lai viņi pieņemtu amatpersonām izdevīgus lēmumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
