Krievijas-Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas process varētu turpināties līdz nākamā gada otrajai pusei, ceturtdien paziņoja Vācijas enerģētikas regulators "BNetzA".
Vācijas varasiestādes gaida, kad Šveicē bāzētā gāzesvada operatorkompānija "Nord Stream 2 AG" iesniegs dokumentus, lai atsāktu sertifikācijas procesu, žurnālistiem sacīja "BNetzA" vadītājs Johens Homans.
Cauruļvadam pēc tam jāsaņem arī Eiropas Komisijas apstiprinājums, "kas nozīmē, ka lēmumi par to netiks pieņemti nākamā gada pirmajā pusē", viņš piebilda.
"Nord Stream 2" būvniecība tika pabeigta septembrī, bet "BNetzA" novembrī apturēja projekta sertifikāciju Vācijā, norādot, ka projektam ir jāatbilst Vācijas tiesību normām, lai varētu pabeigt tā sertifikāciju.
Šonedēļ jaunā Vācijas valdība brīdināja, ka bloķēs cauruļvada darbību, ja Krievija iebruks Ukrainā. Krievijas bruņoto spēku koncentrēšana Ukrainas robežas tuvumā radījusi bažas par iespējamu iebrukumu.
Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka paziņojusi, ka šobrīd nav iespējams dot atļauju "Nord Stream 2" darbības sākšanai, jo gāzesvads neatbilst Eiropas Savienības (ES) enerģētikas tiesību normām.
Desmit miljardus eiro izmaksājušā gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecība, kura gadiem ilgi kavējās, izraisījusi bažas, ka varētu pieaugt Rietumeiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes un ka Maskava spēs palielināt spiedienu uz Ukrainu, jo Eiropa būs mazāk atkarīga no gāzes tranzīta piegādēm caur Ukrainu.
Baltijas jūras dzelmē izbūvētais cauruļvads ļaus Vācijai dubultot dabasgāzes piegādes no Krievijas. Eiropas lielākā ekonomika uzstāj, ka lētā Krievijas dabasgāze tai nepieciešama, lai atteiktos no ogļu un kodolenerģijas.
Iecerēts, ka ik gadu no Krievijas Vācijai tiks piegādāti 55 miljardi kubikmetru dabasgāzes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
