Krievijas agresijai Ukrainā turpinoties, rietumvalstis pret okupantu aizsardzības industriju vērsušās ar sankcijām, tomēr vairāki desmiti ieroču ražošanas vadītāju un vismaz 14 aizsardzības sfēras kompāniju nav sankcionētas, vēsta medijs "Reuters".
Pēdējā sankciju pakete stājusies spēkā 28.jūnijā, kad ASV izdeva papildus sankcijas pret vairākiem ieroču ražotājiem un virsniekiem, kuri palīdz darbināt Krievijas prezidenta Vladimira Putina "kara mašīnu".
Savukārt ievērojams skaits Krievijas aizsardzības nozares aktoru vēl nemaksā par brutālo iebrukumu, ko Maskava realizē Ukrainā. Aptuveni 36 okupantu ieroču firmu vadītāji un vismaz 14 aizsardzības nozares kompāniju vadītājiem ASV, Eiropas Savienība (ES) vai Lielbritānija nav piemērojusi sankcijas.
Turklāt sankcijas pret Krievijas ieroču izgatavotājiem NATO sabiedrotie piemērojuši nekonsekventi, dažām valdībām iekasējot sodus, bet citām ne, liecina "Reuters" pētījums.
Starp ieroču ražošanas "milžiem", kuri nav sankcionēti, ir Alans Lušņikovs, lielākais ieroču ražošanas uzņēmuma "Kalashnikov Concern JSC" akcionārs. Šis uzņēmums ir zināmās AK-47 triecienšautenes sākotnējais ražotājs. Lušņikovam pieder 75 procenti akciju firmā.
Šo kompāniju ASV sankcionēja 2014. gadā, kad Krievija veica Krimas aneksiju. ES un Lielbritānija pret ieroču ražotāju sankcijas noteica šogad. Pret pašu Lušņikovu sankcijas joprojām nav vērstas.
Saskaņā ar uzņēmuma tīmekļa vietni un jaunāko gada pārskatu uzņēmums ražo 95 procentus no Krievijas teritorijā ražotajiem ložmetējiem, snaiperu šautenēm, pistolēm un citiem rokas šaujamieročiem, kā arī 98 procentus no tā rīcībā esošajiem militārajiem ložmetējiem. Uzņēmuma ražotajos ieročos ietilpst arī AK-12 šautenes, atjauninātās AK-47 versijas ieroči. "Kalashnikov Concern" ražo arī raķetes, kuras var izšaut no lidaparātiem vai sauszemes.
Tas pats attiecas uz "Almaz-Antey Concern", Maskavā bāzētās aizsardzības nozares kompāniju, kas specializējas raķešu un pretgaisa aizsardzības sistēmu ražošanā. Uzņēmumu ir sankcionējušas ASV, ES un Lielbritānija, bet izpilddirektors Jans Novikovs nav sankcionēts.
Krievijas brutālajā iebrukumā Ukrainā gājuši bojā tūkstošiem Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju, taču precīzs to skaits nav zināms. ANO cilvēktiesību birojs pirmdien paziņoja, ka kopš 24.februāra Ukrainā ir nogalināts 4731 civiliedzīvotājs, tostarp vairāk nekā 300 bērni, un konfliktā ievainoti vēl 5900 civiliedzīvotāji. Tiek ziņots, ka lielāko upuru skaitu izraisīja eksplozīvu ieroču izmantošana, ieskaitot šāviņus no smagās artilērijas un raķešu sistēmām, kā arī raķešu triecieniem no gaisa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
