Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paudis atbalstu diskusijām par iespējām nosūtīt karavīrus uz Ukrainu vietējo bruņoto spēku apmācībām un aicinājis rietumvalstis izbeigt "sarkano līniju vilkšanu".
"Kā ideju es apsveicu ierosinājumu sūtīt misijas uz Ukrainas teritoriju, un es joprojām uzskatu, ka mums ir jādiskutē par šo ideju, tomēr, protams, vislabāk būtu, ka mēs visi vienprātīgi vienotos par tā nepieciešamību un ļoti rūpīgi izvērtētu izlūkošanas un citu mūsu rīcībā esošo informāciju," Nausēda trešdien teica žurnālistiem Parīzē.
Lietuvas prezidents arī uzsvēra, ka bažām par Kremļa iespējamu reakciju nevajadzētu būt Eiropas lēmuma noteicošajam faktoram.
"Ja mēs sāksim reaģēt, sakot, ka nē, Vladimiram Putinam tas nepatiks, vai tas izraisīs šo vai to, trešo vai ceturto, mēs nekad neizlemsim," sacīja Nausēda, piebilstot, ka tikšanās laikā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu ir uzsvēris, ka "mums pašiem jāizbeidz savu sarkano līniju novilkšana".
"Novelkot sarkanās līnijas, mēs tikai palīdzam Putinam, kurš sāk domāt, ka mēs esam paredzami un ka viņš var mūs kontrolēt un manipulēt. Viņš nedrīkst manipulēt ar Eiropas Savienības līderiem, un tāpēc es teicu, ka nav daudz valstu, kas varbūt šobrīd nopietni apsver šo priekšlikumu, bet es nedomāju, ka šim vajadzētu būt pirmajam un pēdējam mēģinājumam, jo mums jāturpina strādāt," piebilda Lietuvas prezidents.
Francijas prezidents 26. februārī konferencē Parīzē paziņoja par jauniem soļiem Ukrainas atbalstam tās cīņā pret Krievijas iebrukumu, pat neizslēdzot rietumvalstu sauszemes spēku nosūtīšanu, lai sasniegtu Eiropas mērķi sakaut Maskavu. "Taču neko šajā dinamikā nevar izslēgt. Mēs darīsim visu nepieciešamo, lai garantētu, ka Krievija nevar uzvarēt šajā karā," paziņoja Makrons.
Viņa izteikumi ātri izpelnījās negatīvu reakciju vairākās NATO dalībvalstīs.
Francijas aizsardzības ministrs Sebastjēns Lakornī, komentējot Makrona izteikumus, sacīja, ka tie ir "izrauti no konteksta". Lakornī piektdien apliecināja, ka Francija pašlaik neplāno nosūtīt kaujas vienības uz Ukrainu, tomēr pieļāva, ka Ukrainas sabiedrotie varētu apsvērt speciālo apmācību vai atmīnēšanas misijas.
Putina teritoriālās ambīcijas neapmierinās ne Ukraina, ne Baltijas valstis, ne Polija, uzskata Nausēda
Ne Ukraina, ne Baltijas valstis, ne Polija nespēs apmierināt Krievijas diktatora Vladimira Putina teritoriālās ambīcijas, tāpēc Eiropa neizvairīsies no plašāka kara, pasīvi vērojot asinsizliešanu no malas, trešdien vizītes Parīzē laikā paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Atklājot Parīzes Aizsardzības un stratēģijas forumu, kas Francijas galvaspilsētā pulcē politiskos un militāros līderus, Nausēda uzsvēra, ka fundamentāla kļūda ir ticība, ka Putina vadīto Krieviju var nomierināt, atdodot tai teritoriju.
"Nē, no plašāka kara Eiropā neizdosies izvairīties klusējot un neiejaucoties Krievijas asinsizliešanā Ukrainā. Tāpat kā Čehoslovākija nenomierināja Hitleru, arī Ukraina neapmierinās Putinu. Ne Baltijas valstis, ne Polija arī viņu nenomierinās. Šobrīd neviena no Eiropas valstīm nav drošībā," uzsvēra Lietuvas prezidents.
Viņš arī aicināja nepaļauties uz ideju, ka Rietumu demokrātijas var būt drošībā zem kodollietussarga, kamēr tās ieskauj "tirānijas okeāns".
"Ja mēs nespēsim apturēt Krievijas agresiju Ukrainā, Krievija vēl agresīvāk paplašinās savu ietekmi Āfrikā, Tuvajos Austrumos, Āzijā un Latīņamerikā," uzskaitīja Nausēda, piebilstot, ka "mūsu drošības cena pieaugs. Tā var kļūt nepanesama".
Viņš atkārtoti uzsvēra, ka Rietumu neizlēmība "veicina Putina ambīcijas un viņa vēlmi pēc vēl vairāk". Nausēda atsaucās arī uz Putina interviju bijušajam ASV telekanāla "Fox News" raidījuma vadītājam Takeram Karlsonam, uzsverot, ka Krievijas līderis "atklāti attaisnojis nacistiskās Vācijas agresiju" un ka bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, viņaprāt, "atklāti draud ar Ukrainas tautas genocīdu".
Lietuvas prezidents atgādināja, ka gandrīz katru dienu dažādos Krievijas vadības līmeņos tiek izteikti draudi Rietumvalstīm par iznīcināšanu kodoluzbrukumā.
"Taču šos paziņojumus nevajadzētu uztvert vieglprātīgi, nenovērtēt. Mēs jau iepriekš esam tik ļoti kļūdījušies. Nevienam no šiem draudiem nevajadzētu mūs iebiedēt vai paralizēt mūsu rīcību. Gluži pretēji, tiem vajadzētu mūs mobilizēt," aicināja Nausēda.
Viņš uzsvēra, ka Rietumvalstu kopējā ekonomika ir 20 reižu lielāka par Krievijas ekonomiku un Rietumu aizsardzības izdevumi ir gandrīz trīsarpus reizes lielāki par Krievijas un Ķīnas kopējiem izdevumiem. Viņš arī sacīja, ka Rietumiem ir attīstītākas tehnoloģijas.
"Krievija pati neapstāsies, to var tikai apturēt. Un mums būtu labāk apturēt Krieviju Ukrainā, un darīt to agrāk nekā vēlāk. Tāpēc, ka, jo ilgāk tas turpināsies, jo dārgāk tas mums visiem izmaksās. Palīdzēt Ukrainai uzvarēt - panākt uzvaru - nozīmē saražot pietiekami daudz munīcijas, ieroču un ekipējuma un piegādāt tos laikus," teica Nausēda.
Viņš uzsvēra Rietumvalstu atbildību palielināt izdevumus aizsardzībai, lai nodrošinātu finansējumu ilgtermiņa iepirkumiem un stimulētu aizsardzības rūpniecību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
