31. maijā portālā Delfi: 'Aklās vēlēšanas' Rīgā; KNAB izraugās vadītāju; jauda nav galvenais
KNAB noskatīts vadītājs
KNAB vadītāja amata konkursa
komisija nolēmusi par priekšnieku virzīt
Militārās izlūkošanas un drošības dienesta amatpersonu Jēkabu Straumi. Vispirms par Straumes atbilstību lems Ministru kabinets, bet pēc tam – Saeima.


Komisijas ieskatā Straumem ir ne tikai KNAB priekšnieka amatam atbilstoša izglītība, bet arī ļoti labas svešvalodu zināšanas un pieredze. Iepriekš Straume strādājis arī Valsts policijā.


"Es uzņemos kandidēt šajā konkursā pēc savas iniciatīvas. Protams, es to apspriedu ar savu ģimeni, saviem kolēģiem. Iemesli tam bija tādi, ka strādājot ilggadīgi valsts drošības iestādes dažādos amatos, strādājot valsts un sabiedrības labā, šī situācija par un ap KNAB raisīja domas par to, ka tiek katastrofāli grauta ticība valstij,"
žurnālistiem norādīja Straume
, kurš apņēmies atjaunot sabiedrības uzticību birojam.
Piedalies 'aklajās vēlēšanās'
Nereti cilvēki, piedaloties vēlēšanās, emocionālu apsvērumu dēļ balso par līderu popularitāti, nevis izvērtējot konkrētās partijas programmu un piedāvāto darbības plānu. Tāpēc "Delfi" jau tradicionāli piedāvā "
aklajās vēlēšanās
" virtuāli nobalsot par potenciāli labāko partiju Rīgā.


Ja priekšroku tomēr dod līderu faktoram, tad projektā "
Delfi TV ar Jāni Domburu
" vari noskatīties intervijas ar populārāko partiju kandidātiem Rīgas mēra amatam.
Jauda sūkšanā nav galvenais
Putekļsūcēji Eiropā gadā vidēji patērē 18 teravatstundas – tikpat, cik vidēji liela atomelektrostacija. Tāpēc 1. septembrī
spēkā stāsies ES regula
, kas liegs patērētājiem pārdot putekļsūcējus, kuru jauda pārsniedz 900 vatus. Līdz šim atļautā maksimālā jauda ir 1600 vati.


Lai gan daļa "Delfi" lasītāju ir nobažījušies, ka vairs nevarēs paklājus iztīrīt no mājdzīvnieku spalvām, aptaujātie eksperti kliedē satraukumu, jo ne vienmēr putekļsūcēja motora jauda nozīmē efektīvu sūkšanu.


Daļā mājokļu efektīvāks energopatēriņš ir vienīgais veids, kā risināt novecojuša elektrotīkla problēmu. Līdzīgu likteni jau piedzīvojušas LED spuldzes, indukcijas plītis un ekonomiskās veļasmašīnas.
Vēl portālā Delfi:
Ugunsgrēks, kas remontdarbu laikā izcēlās uz pēcāk sagruvušā lielveikala "Maxima" jumta Zolitūdē,
nav bijis pamatcēlonis jumta iebrukšanai
, taču tas veicināja un paātrināja sagruvumu, Zolitūdes traģēdijas krimināllietā liecināja piesaistītais eksperts Valdis Zvejnieks. Pie šāda slēdziena eksperts nonācis pēc ugunsgrēka imitācijas veikšanas.


Jaunā Liepājas cietuma būvniecības starptautiskajā iepirkumā pieteikumus
iesniegušas divas Latvijas kompānijas
."Re&Re" darbus piedāvā veikt par 123,4 miljoniem eiro, bet "UPB" par 114,1 miljonu eiro. Kopumā konkursa dokumentāciju izņēma astoņas kompānijas. Konkursa uzvarētāju paziņos vasaras beigās.


Irākas bijušais premjerministrs
Nuri al Maliki paziņojis
, ka "nepieciešamības gadījumā" pret Kurdistānas prezidenta Masuda Barzani centieniem deklarēt autonomijas neatkarību jāizmanto spēks. Kurdistānas prezidentūras pārstāvis Omeds Sabahs stingri nosodījis šos paziņojumus, norādot, ka kurdi aizstāvēsies pret jebkādiem uzbrukumiem.


Kenija šonedēļ
atklāja lielāko infrastruktūras objektu
kopš tās neatkarības iegūšanas 1963. gadā – dzelzceļa līniju starp tās lielāko ostas pilsētu Mombasu un galvaspilsētu Nairobi. Aptuveni 2,85 miljardus eiro izmaksājušo projektu finansēja Ķīna. Atklāšanas dienā prezidents Uhuru Kenijata paziņoja, ka šīs dzelzceļa līnijas postītājus gaida nāvessods.


Pirms Otrā pasaules kara sākuma Ādolfs Hitlers centās panākt ambicioza arhitektūras un mākslas projekta īstenošanu – dzimtajā zemē Austrijā uzcelt grandiozu mākslas muzeju un piebūvju kompleksu.
Hitlera iecere par tā dēvēto Fīrera muzeju
ir viens no iemesliem, kādēļ 20. gadsimta vidū cieta vai tika izpostīts neizmērojams daudzums izcilu mākslas darbu, vērtē "Delfi kultūra".
Dienas versija:
Publicists Otto Ozols
tēlaini apraksta lāstu
, kas uzlikts dažādām Latvijas pilsētām – jocīgs tips, kurš mēdz pazust no darba un pļēgurot un draudzīgs mošķu pāris, kurš no iedzīvotājiem iekasē "izmisuma naudu". Ozols gan atgādina, ka no šī lāsta un asinssūcējiem var atbrīvoties reizi četros gados. "Ir vietas, kur iedzīvotāji sen ir atbrīvojušies no nejaukajiem asinssūcējiem. Tur tagad valda pārticība un saticība," min publicists.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit