Foto: Koka apbūvi nomainīja 'triecienbūves' – kā gadu gaitā mainījusies Brīvības iela

Ja 1754. gadā jūs gribētu no Iekšrīgas (Vecrīgas) doties Valmieras vai Alūksnes virzienā, jums būtu jāiet pa Lielo Smilšu ceļu, garām Ģertrūdes baznīcai, kauna stabam un ganībām. Smilšu ceļa nosaukums varētu būt saistīts ar Smilšu vārtiem, kas atradās Smilšu ielas galā blakus Pulvertornim. Turpmākos gados smilšainais ceļš pārtapa Rīgas galvenajā maģistrālē. Brīvības iela vairākkārt mainīja nosaukumu, arī ielas apbūve mainījās līdzi pilsētai. Vēl pat salīdzinoši nesen Brīvības ielā bija saglabājušies vairāki 19. gadsimta koka apbūves "puduri", no kuriem liela daļa tika nojaukti padomju laikos, atbrīvojot vietu trim triecienbūvēm - viesnīcai "Latvija", tā sauktajām "Rīgas modēm" un Dailes teātrim.

Portāls "Delfi" trīspadsmit vēsturiskos attēlos ļauj salīdzināt, kā kopš 20. gadsimta sākuma ir mainījusies Brīvības ielas apbūve, kas ir nojaukts, kas nācis vietā un kas ir saglabājies.
Rīgas priekšpilsētas ārpus Vecrīgas sāka attīstīties jau 18. gadsimtā, savukārt 19. gadsimtā, kad 1812. gadā pēc Napoleona armijas manevriem pie Rīgas, koka apbūve aiz pilsētas mūriem tika nodedzināta, rīdziniekiem nācās savu mitekļus celt vēlreiz. Ja sākumā tās pārsvarā bija koka ēkas, 19. gadsimta otrajā pusē vietā nāca mūra nami, no kuriem liela daļa Rīgas centrā ir saglabājušies joprojām. Tomēr atsevišķos gruntsgabalos savu dzīvi turpināja arī koka nameļi.

Brīvības iela savu tagadējo nosaukumu ieguva tikai 1923. gadā. 18. gadsimtā tas bija Lielais Smilšu ceļš, 19. gadsimtā ceļš caur Sanktpēterburgas priekšpilsētai kļuva par Aleksandra ielu, pēc Latvijas neatkarības nodibināšanas tā bija Brīvības iela, vācu okupācijas laikā no 1941. gadam līdz 1944. gadam Ādolfa Hitlera iela, bet padomju okupācijas laikā - Ļeņina iela