Lasītāji piktojas par elektrības rēķiniem un mulsinošo OIK
Foto: LETA

Pamatīgas dusmas šajā gadā izraisījuši jaunie elektrības rēķini, kuros norādīta summa par obligāto iepirkuma komponenti (OIK) – kamēr vieniem elektrības patērētājiem rēķins audzis, citiem tas kļuvis nedaudz mazāks.

Februārī "Delfi Aculiecinieks" aicināja lasītājus iesūtīt savas reportāžas par elektrības rēķiniem, kā arī pievienot rēķinus un izteikt savas domas par jaunajām izmaiņām.

Aicinājumam atsaucās vairāki desmiti "Delfi" aculiecinieku. Visas iesūtītās reportāžas un lasītāju pārdomas var izlasīt šeit. Šajā rakstā publicēsim dažas no iesūtītajām reportāžām.

"Delfi Aculiecinieks" mēģināja rast atbildes uz lasītāju jautājumiem par OIK un izmaiņām, kā arī ieteikumus, lai samazinātu rēķinus par elektrību.

OIK ir valsts noteikts atbalsta mehānisms elektroenerģijas ražotājiem, kas elektroenerģiju ražo koģenerācijas stacijās vai no atjaunojamajiem energoresursiem. Atbalstu īsteno publiskais tirgotājs – AS "Enerģijas publiskais tirgotājs". Uzņēmums iepērk elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros no elektroenerģijas ražotājiem, maksā garantēto maksu par elektrostacijās uzstādīto jaudu, sedz balansēšanas, kā arī administratīvās izmaksas. Minētās izmaksas sedz visi elektroenerģijas galalietotāji proporcionāli savam patēriņam kā OIK maksājumu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāve Ieva Bethere skaidro, ka OIK rēķinā ir iekļauts jau kopš 2008. gada. "Atšķirībā no esošās situācijas ir tāda, ka, ja iepriekš rēķinos OIK netika atsevišķi izdalīts, tad tagad, līdz ar izmaiņām, tas rēķinos ir izdalīts un atspoguļots atsevišķi," skaidro Bethere.

Jau vēstīts, ka no 2018. gada 1. janvāra stājās spēkā izmaiņas OIK finansēšanas modelī, ko nosaka grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Līdz ar to stājusies spēkā arī jaunā maksājumu aprēķinu kārtība. OIK maksājums elektoroenerģijas patērētājiem no šī gada 1. janvāra ir atkarīgs no elektroenerģijas pieslēguma patēriņa un no pieprasītās pieslēguma jaudas.

Mainīgā daļa (OIK) veidojas proporcionāli patērētajai elektroenerģijai, bet fiksētā daļa (jaudas komponente) ir atkarīga no sprieguma pakāpes un patēriņa grupas (proporcionāli izvēlētajam sistēmas pakalpojuma tarifam un veidam), liecina informācija SPRK mājaslapā.

OIK finansēšanas modeļa maiņa no 2018. gada janvāra ir viens no Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajiem risinājumiem rūpniecības atbalsta programmā, lai kāpinātu Latvijas rūpniecības nozares starptautisko konkurētspēju un samazinātu uzņēmumu ražošanas izmaksas. Jaunais OIK modelis paredz mazināt izmaksas par patērēto elektroenerģiju arī vairākumam mājsaimniecību.

"Iepazīstoties ar pirmajiem OIK reformas rezultātiem, secināms, ka tā sasniegusi izvirzīto mērķi - šodien elektroenerģijas cenas Latvijas apstrādes rūpniecības ražotājiem ir konkurētspējīgas Eiropas reģionā," apgalvo EM pārstāve Evita Urpena, vienlaikus uzsverot – energointensīviem uzņēmumiem OIK izmaksas ir zemākas nekā Lietuvā un Igaunijā, arī Polijā. "Prognozējams, ka apstrādes rūpniecības kopējais ietaupījums gadā būs aptuveni astoņi miljoni," lēš EM pārstāve.

Reformas būtiskākais ieguvums vērojams tādās nozarēs kā kokapstrāde, pārtikas ražošana un nemetālisko izstrādājumu ražošana, aplēsusi EM. Kā apgalvo ministrija, reformas pozitīvo efektu uz uzņēmējdarbību apliecinājuši šādi Latvijas ekonomikai nozīmīgi uzņēmumi – AS "Valmieras stikla šķiedra", SIA "Cemex", AS "Latvijas Finieris", AS "Dobeles dzirnavnieks" un SIA "Avoti SVF".

Urpena vienlaikus norāda, ka OIK finansēšanas modeļa maiņas rezultātā arī 83 % mājsaimniecību klientiem (pieslēgumiem) OIK samazinājusies vai radījusi nebūtisku ietekmi - līdz vienam eiro mēnesī. "Tikai 0,8% mājsaimniecību pieslēgumu šā gada janvārī novērots pieaugums virs pieciem eiro mēnesī, kas lielākoties ir neapdzīvotas vai mazapdzīvotas lauku ēkas, garāžas vai sezonāli izmantotas ēkas ar vēsturiski izveidotu lielas jaudas pieslēgumu," skaidro Urpena.

Tikmēr Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām OIK finansēšanas modelī ir par 40-60% lielāki nekā par decembri. Elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojies rēķina pozīcijā "jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem", kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota.

Šī iemesla dēļ vairāki lauksaimnieki bija sašutuši par elektrības rēķiniem, kā arī bija gatavi prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) demisiju. Ekonomikas ministra demisiju pieprasīja Saeimas opozīcija, tiesa, Saeimas vairākums 8. martā noraidīja opozīcijas rosināto Ašeradena demisijas pieprasījumu, bet pats ekonomikas ministrs atzina – OIK ieviešana bijusi kļūda.

DELFI Aculiecinieks

Source

DELFI Aculiecinieks

Tags

Dobeles dzirnavnieks Ekonomikas ministrija Latvenergo Latvijas Finieris Sadales tīkls SPRK Valmieras stikla šķiedra
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form