Portāls "Delfi" maijā saņēma divas vēstules no e-pasta adreses "novadaiedzivotajs@inbox.lv", kuru autors parakstās kā "Jelgavas Novada iedzīvotājs". Pirmajā autors jautā, "vai novada aktīvais pensionārs vienmēr rīkojas ētiski un nepārkāpj likumus", klāstot, ka esot dzirdējis - "Jelgavas novadā aktīvistam pieder trīs būves jeb dzīvojamās mājas". "Vai mēģinot panākt novada domes atkāpšanos tiek notušētas kādas nepilnības?" vaicā anonīmās vēstules autors.
Savukārt otrajā vēstulē Rimšam pārmesta darbība Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (PSKP), kam par pamatu ņemts Rimšas komentārs reģionālajā portālā "Zemgales Ziņas" (ZZ). "Kā liecina savāktā informācija, tā brīža dārgākās dzīvojamās platības atradās Puķu ielā, vai neliekas jocīgi un vai var savienot [Rimšas rakstīto] "Partijai ar mani bija lielas problēmas" ar šādas dzīves nodrošināšanu?" min vēstules autors. "Vai šeit neceļ galvu komunisma neiznīcināmais pūķis, destabilizējot situāciju, pagaidām tikai Jelgavas novadā. Par to vajadzētu padomāt," aicina anonīmais autors.
Lai gan vēstules ir anonīmas, tām pievienoto "MS Word" dokumentu metadatos kā to autors norādīts "Dzintars Lagzdins". Tāds pats autors faila datos uzrādās arī kādas Lienes Marukas - internetā citā kontekstā šāda personu nav atrodama - sūtītajai stilistiski līdzīgajai vēstulei, kurā apgalvots, ka "Caune tika pakļauts mērķtiecīgai aizdomu ēnai saistībā ar it kā dalību it kā notikušās malumedībās it kā nogalinot it kā stirnas."
"Maruka" vēstulē jautājuma formā izsaka pieļāvumus par notikušā liecinieku "grēkiem", piemēram, vaicājot: "Interesanti, vai šiem lieciniekiem ir personiska interese novada domes priekšsēdētāja apvainošanā?" "Tas liek aizdomāties," līdzīgi "Novada iedzīvotājam" iepriekš minētajā e-pastā secina "Maruka".
Portāls "Delfi" aprīļa nogalē saņēmis vēl vismaz divas pēc stila līdzīgas anonīmas vēstules, kuru autors dokumenta datos arī uzrādās kā "Dzintars Lagzdins", kas gan nākušas no citas e-pasta adreses. Tajās pausta "Staļģenes iedzīvotāju pateicība" Jelgavas novada domes juristiem un Caunem par uzvaru civilprocesā pret namu apsaimniekotāju SIA "Vedgas". "Jelgavas novada pašvaldības priekšsēdētājs Ziedonis Caune un domes juristi, aizstāvot Staļģenes iedzīvotājus, uzvarēja tiesas pirmo instanci, kas iedzīvotājiem sniedz cerības staru uz mierīgu turpmāko dzīvi," raksta vēstules autors "Runā skaļāk".
Jurists Dzintars Lagzdiņš portālam "Delfi" atzina, ka pārstāvējis "domi un iedzīvotājus" Staļģenes lietā, tomēr apgalvoja, ka minētās vēstules ne viņš, ne kāds cits viņa uzdevumā neesot sūtījis. "Neesmu rakstījis un nevienam neesmu devis uzdevumus kaut ko kaut kam rakstīt, pārējais ir katra cilvēka interpretācijas," apgalvoja Lagzdiņš "ar visu atbildību".
Noklausījies abu pret Rimšu vērsto vēstuļu tekstus, Lagzdiņš sacīja, ka "šāda te informācija šajā laikā varēja būt" par kādiem Rimšas administratīvajiem pārkāpumiem, kur iesaistīta Jelgavas novada pašvaldības policija, par to jurists esot dzirdējis. Arī par Rimšas paziņoto ZZ portālā Lagzdiņš esot informēts. Lagzdiņa personīgais viedoklis par Rimšas aktivitātēm esot tāds, ka "patosa pilnas darbības var izrādīties pārsteidzīgas".
Jurists klāstīja, ka viņam esot pieejami vairāki datori - gan darba telpās, ko viņa firma nomājot novada domes ēkā, gan mājās, taču neatbildēja, vai ar tiem strādā kāds cits. No viņa reakcijas un paša atzītā gan noprotams - viņš nav zinājis, ka "MS Word" dokumentu metadatos saglabājas ziņas par autoru - personu, uz kuras vārdu reģistrēta programmatūra.
"Zemgales Ziņu" žurnālists Edgars Kupčs portālam "Delfi" atklāja, ka Jelgavas novada domes IT nodaļas vadītājam Aivaram Kokinam, apskatot viņam ZZ pārsūtīto dokumentu metadatus, pirmā reakcija bijusi: "Tas ir mūsu jurists Dzintars Lagzdiņš". Vēlāk portālam "Delfi" Kokins skaidroja, ka to secinājis, jo Lagzdiņš darbā izmanto domes datoru, un IT nodaļas uzstādītais lietotājvārds biroja programmatūrai bija "Dzintars Lagzdins".
Tomēr IT nodaļas vadītājs uzsvēra, ka "viennozīmīgi" šādus secinājumus nevar izdarīt, jo teorētiski iespējams, ka kāds Lagzdiņa sūtītu "MS Word" dokumentu izmantojis par pamatu, lai radītu šādas vēstules. Kāds arī apzināti varētu būt izmainījis dokumenta sadaļu "Autors", vēlēdamies iegāzt Lagzdiņu, teorētiski pieļāva Kokins, gan atzīstot, ka vairums lietotāju to parasti nekad neapskatās, jo "cilvēki jau nezin, ka šādas anonīmas vēstules nemaz tik anonīmas nav".
Lagzdiņš līdz 2010.gada sākumam bija viens no diviem Jelgavas novada domes Juridiskās nodaļas darbiniekiem, bet kopš pagājušā gada kopā ar bijušo priekšnieku Aldi Jēgeru caur SIA "Lagzdiņa un Jēgera juridiskais birojs" domei sniedz ārpakalpojumus. Laikraksts "Zemgales Ziņas" savulaik rakstīja, ka šo firmu abi juristi uz pusēm nodibināja pērn martā, un tā bija vienīgā, kas pieteicās pašvaldības rīkotajā iepirkuma konkursā par juridisko pakalpojumu sniegšanu. Uzņēmums iepirkumā uzvarējis ar līgumcenu 276 tūkstoši latu uz pieciem gadiem.
ZZ februārī rakstīja, ka šo divu juristu uzturēšana Jelgavas novadam ik mēnesi izmaksā vairāk nekā 5,5 tūkstošus latu, taču dome skaidro, ka tas esot lētāk nekā uzturēt Juridisko nodaļu. Lagzdiņš portālam "Delfi" norādīja, ka par to vairs nevēlas runāt, jo iepriekš jau bijusi "skaļa ņemšanās" gan Iepirkumu uzraudzības birojā, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, par konkursu interesējusies arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
Savukārt februārī Lagzdiņš piedalījies ZZ intervijā ar Cauni saistībā ar "malu medību lietu". Raksta pieteikumā minēts, ka interviju Caune sniedza, "klātesot juristam Dzintaram Lagzdiņam, kurš šoreiz nepārstāvot novadu, bet gan ir speciāli piesaistīts šajā lietā un strādājot kā Caunes advokāts". Žurnālists Kupčs portālam "Delfi" apstiprināja, ka šādi Lagzdiņa klātbūtni viņam toreiz pamatojis Caune, sakot, ka par šo laiku juristam nemaksājot dome, bet gan "es pats viņam samaksāšu". Intervijā Caune vairākkārt noliedz to, ka viņa līdzbraucējam līdzi bijis ierocis, lai gan tas bija redzams aculiecinieku video, taču vēlāk Caune publiski atzinis, ka izteicis nepatiesus un neapdomīgus teikumus.
Lagzdiņš portālam "Delfi" gan kategoriski noliedza, ka jelkad pārstāvējis Cauni šai lietā, savukārt sarunā ar Kupču viņš esot paudis tikai personīgo viedokli, ka nevajagot pieņemt pārsteidzīgus secinājumus par notikušā apstākļiem. "Šajā gadījumā ir tikai nesaprotami apgalvojumi par bukiem, kuri nav ne redzēti, ne parādīti. Vai bija nošauti, vai nenošauti, dzīvi vai nedzīvi?" intervijā citēts Lagzdiņš, kurš arī klāsta, ka "šajā gadījumā lieta nav noformēta atbilstoši operatīvajām darbībām".
Jau vēstīts, ka daudzi Jelgavas novada iedzīvotāji atbalsta aicinājumu Caunem atkāpties no amata saistībā ar aizdomām par dalību nelikumīgās medībās. Viens no aktīvākajiem iedzīvotāju pārstāvjiem ir Rimša, kurš piedalījies arī LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" par politiķu atbildību.
Anonīmās vēstules nav pirmā vēršanās pret Rimšu. Marta beigās Jelgavas novada pašvaldības policijas priekšnieks Haralds Dauginovičs viņam piedraudējis ar iespējamu administratīvo sodu, uzskatot novada domes sēdē divu iedzīvotāju turētos plakātus par piketu.
Iedzīvotāju sašutumu un prasības Caunem un novada domei atkāpties izraisīja notikumi februāra beigās, kad Jelgavas novada Platones pagastā tika konstatētas nelikumīgas medības, pēc kurām atrasti divi nošauti meža dzīvnieki - stirnu āži. Saistībā ar malumedībām Jelgavas novada Platones pagastā policijā sākta krimināllieta un nozīmētas ekspertīzes, un policija pārbauda arī iespējamo Jelgavas novada domes priekšsēdētāja Caunes līdzdalību tajās.
Valsts meža dienestā ierosināta disciplinārlieta pret Ropažu mežniecības mežzini Jāni Ozoliņu, kurš februāra beigās kopā ar Cauni, vizinoties ar sniega motociklu, iespējams, piedalījās nelikumīgās medībās. Savukārt policists, kas Caunem un viņa biedram nav atņēmis pielādēto ieroci un ļāvis doties mājās, par virkni pārkāpumu pieļaušanu no savas vadības izpelnījies disciplinārsodu - rājienu.
Tikmēr vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) pēc šiem notikumiem pieļāvis, ka varētu rosināt pašvaldību vēlēšanu likumā paredzēt iespēju, ka noteikts skaits pašvaldības iedzīvotāju varētu rosināt referendumu par domes atlaišanu gadījumos, kad tā zaudējusi vēlētāju uzticību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
