Raksts ar nosaukumu "ANO: Visvairāk ukraiņu bēgļu no 'Krievijas agresijas' bēg uz... Krieviju" atrodams kādā mājaslapā, kuras titullapu rotā no Georga lentes izveidots burts "Z". Tā autors ik reizi vārdu salikumu 'Krievijas agresija' ir ievietojis pēdiņās, tāpat darīts arī ar frāzi – genocīds pret ukraiņiem –, tādā veidā norādot uz savām simpātijām Kremlim. Tālāk daudz aprakstīti dati, kuri ņemti no ANO Bēgļu organizācijas mājaslapas. Lai arī rakstā atspoguļoti reāli dati, tiem trūkst skaidrojuma.
Augusta sākumā ANO publicētie dati rāda, ka kopš 24.februāra Ukrainas robežu šķērsojuši vairāk nekā desmit miljoni ukraiņu, taču liela daļa no tiem atgriezušies un šobrīd Eiropas Savienības valstis ziņo par apmēram 6,3 miljoniem bēgļu. Lai arī teju pusgada laikā visvairāk ziņots par bēgļu plūsmu Polijā, to visbiežāk izmantoja kā tranzītvalsti. Tātad ANO dati tiešām rāda, ka visvairāk – teju divi miljoni – ukraiņu atrodas Krievijā. Pēc tam seko Polija, Vācija, Čehija un citas Eiropas valstis.
Kāpēc Krievija? Pirmkārt, konkrētie dati par to, cik daudz bēgļu atrodas agresorvalstī, ir pašas Krievijas oficiālie dati un ANO tos nav iespējams pārbaudīt, tā portālam "Delfi" ziņo ANO Bēgļu aģentūras pārstāve Baltijas un Ziemeļvalstīs Elizabete Haslunda.
"Mēs ieguldām daudz darba, lai nodrošinātu, ka visi dati ir precīzi, tomēr Krievijas gadījumā tie ir vien aptuveni. Saistībā ar datiem par Krieviju, ANO nav iespēju arī sekot līdzi tam, kur šie bēgļi pārvietojas – dodas tālāk uz Eiropas Savienību vai atgriežas Ukrainā," skaidro Haslunda. Līdz ar to aģentūrā pieļauj, ka ukraiņu bēgļi, kuri atrodas Krievijā, varētu būt daudz mazāk.
Par to liecina arī situācija Latvijā, ņemot vērā, ka Latvija ir viens no pavisam nedaudzajiem variantiem, kā ukraiņiem no Krievijas nonākt ES. Piemēram, NVO "Young Folks" ik dienas bēgļus sagaida Rīgas autoostā. Lai tiktu pie autobusa biļetes, ukraiņiem ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un šādi braucieni tiek reģistrēti, tāpēc ir pieejami arī dati. Piemēram, maijā Latviju kā tranzītvalsti izmantoja teju 5000 ukraiņi, kuri no kara bēga caur Krieviju. Jūnijā tie bija 5500 cilvēku, bet jūlijā jau atkal pie pieciem tūkstošiem.
Organizācijas vadītājs Aleksandrs Morozovs stāsta: "Viņi visi lielākoties brauc no okupētās teritorijas. Padomājiet, pa kreisi viņi nevar braukt, jo tur ir karš, un vienīgais variants ir caur filtrācijas nometnēm. Caur turieni viņi dodas uz Krieviju un tad jau Latviju, jo esam pirmā valsts uz Eiropu". Daļa atbraukušo ir no Mariupoles. Tie nereti ir cilvēki, kuri savas mājas nav gribējuši pamest līdz pēdējam brīdim, taču dzimtenē dzīves apstākļi kļuvuši tik neciešami, ka citu variantu, kā aizbraukt, nav bijis.
Bez tam, kā ziņo gan Ukrainas, gan Krievijas varasiestādes, daļa ukraiņu uz Krieviju ir aizvesti pret viņu gribu. Abas puses lēš, ka tie varētu būt ap diviem miljoniem cilvēku. Stāsti no cilvēkiem, kas no dzimtenes ir deportēti, atrodami arī dažādos pasaules medijos, tomēr arī šos datus starptautiskām organizācijām pārbaudīt ir teju neiespējami. To atzīst arī ANO Bēgļu aģentūrā, skaidrojot, ka apstiprināt piespiedu deportācijas līdz šim nav izdevies. Tomēr notiekot darbs, lai to mainītu.
Tātad, pēc pieejamajām liecībām un datiem, var secināt, ka ukraiņi no kara bieži vien neizvēlas bēgt caur Krieviju tāpēc, ka tur būtu labāki dzīves apstākļi, bet gan tāpēc, ka tas ir vienīgais un relatīvi drošākais variants. Turklāt, daudzi Krieviju izmanto tikai kā tranzītvalsti. Kopumā Ukrainu līdz šim pametuši vairāk nekā 10 miljoni iedzīvotāju. Bet patvērumu vai aizsardzību citās valstīs līdz šim lūguši teju 4 miljoni ukraiņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
