Viena no dezinformatoru iecienītajām tēmām ir valsti salīdzināt ar komercuzņēmumu un attiecīgi apgalvot, ka valsts likumi un noteikumi viņiem nav saistoši, un tos var neievērot. Šiem uzskatiem saknes meklējamas, piemēram, ASV izplatītajā "suverēno pilsoņu" idejā, skaidro "Delfi" žurnālists Kārlis Arājs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Suverēno pilsoņu" ideja postulē, ka cilvēks nav saistīts ar valsti, un valstij būtu jāslēdz līgums ar cilvēku, lai viņam pastāvošie notikumi būtu saistoši. Šo ideju izplatītāji pat apgalvo, ka ceļazīmēm ir tikai rekomendējošs raksturs, tāpēc par to neievērošanu policijai nav tiesību sodīt, skaidro Arājs.

Tomēr Latvijas nevar tikt uzskatīta par komercuzņēmumu, jo, pirmkārt, valsts statusu ar tās teritoriju, tautu, valsts iekārtu un varu nosaka Satversme. Otrkārt, komercuzņēmums strādā tikai savu īpašnieku interesēs, bet valsts pārstāv visas sabiedrības intereses.

Vai Latvija ir 'komercuzņēmums', kas deportē pensionārus? Faktu pārbaudes apskats
Foto: Patriks Pauls Briķis, DELFI

Kā norāda Arājs, šo ideju izplatītāji "interpretē sagrābstītus juridiskus terminus, kas neatbilst realitātei".

Martā "Telagram" kanālos Arāja uzmanību piesaistīja arī kāda ziņa, ka no Latvijas par valsts valodas nezināšanu it kā izraidīta kāda pensionāre, Baltkrievijas pilsone. Tas gan nevar atbilst patiesībai, jo par valsts valodas nezināšanu līdz šim no Latvijas vēl nav izraidīts arī neviens Krievijas pilsonis, turklāt imigrācijas likuma izmaiņas, kas pieprasa valsts valodas zināšanas pastāvīgi Latvijā dzīvojošiem Krievijas pavalstniekiem, uz Baltkrievijas pilsoņiem nemaz neattiecas.

Turklāt likums, kas noteiks, ko darīt ar valsts valodu neprotošiem Krievijas pilsoņiem, uz aprīļa sākumu vēl nemaz nav gatavs un nav zināms, kā tieši valsts risinās jautājumu par iespējamo izraidīšanu un kādas iedzīvotāju grupas tas skars.

Vairāk par to visu video.

Pilnu raidījuma "Komandcentrs" epizodi, kur runāts par to, kādas ir iespējas arestēt un saukt pie atbildības kara noziegumos aizdomās turēto Kremļa saimnieku Vladimiru Putinu, var skatīties šeit.

Savukārt visus "Delfi" faktu pārbaudes rakstus var lasīt sadaļā "Atmaskots".

Saturs veidots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Saturā paustie viedokļi nepārstāv Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas oficiālo nostāju. Eiropas Komisija nav atbildīga par saturā iekļauto informāciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.