Eiropas Parlaments (EP) otrdien, 11.martā pirmajā lasījumā pieņēmis ierosinājumu, kas paredz, ka visās Eiropas Savienības dalībvalstīs publiskajos reģistros tiks fiksētas ziņas par dažādu uzņēmumu patiesajiem īpašniekiem jeb patiesā labuma guvējiem. Turklāt nākotnē šie dati varētu tikt apkopoti vienotā reģistrā.
Tiesa gan, pagaidām šis priekšlikums pieņemts tikai pirmajā lasījumā, bet par tā galīgo redakciju ar ES Padomi būs jāvienojas jau nākamā EP sasaukuma deputātiem, taču otrdien to atbalstīja pārliecinošs klātesošo EP deputātu vairākums.
Latvijas eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš, kurš ir viens no patiesā labuma guvēju reģistra izveides iniciatoriem, prognozē, ka reāli likumdošanas izmaiņas, kas paģērēs publiskos reģistros fiksēt ziņas par personām, kas ir patiesā labuma guvēji dažādos uzņēmumos, stāsies spēkā pēc pāris gadiem.
EP debatēs izskanēja, ka, pieņemot lēmumu par patiesā labuma guvēju reģistru izveidi, ES dalībvalstu pārstāvji vēlas apliecināt savu apņēmību ES teritorijā izskaust naudas atmazgāšanu, kuras apmērs ik gadu pārsniedzot 2% no globālā kopprodukta. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvis Tonio Borgs uzsver, ka EK, kuras sākotnējais priekšlikums gan bijis "maigāks" nekā eiroparlamentāriešu atbalstītais, pilnībā atbalsta EP apņēmību cīnīties pret naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļiem ar dažādu administratīvu un kriminālu sankciju palīdzību.
Tiesa gan, pastāvot bažas, ka jaunos priekšlikumus var mēģināt "norakt", aizbildinoties ar datu aizsardzību. Kariņš šīs Borga paustās bažas gan noraidīja, sakot, ka patiesā labuma guvēju reģistru izveide pirmkārt atvieglos tiesībsargājošo iestāžu darbu.
Tostarp šāda reģistra esamība varētu atvieglot arīdzan Latvijas tiesībsargājošo iestāžu mēģinājumus atšķetināt dažādas shēmas, jo tām daudz vieglāk un ātrāk būs pieejama informācija par to, kas ir patiesā labuma guvēji, kas stāv aiz citās ES dalībvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem, kas norādīti kā Latvijā reģistrētu uzņēmumu īpašnieki.
Tikmēr EP deputāts Ņūtons Dans no Lielbritānijas debatēs pauda, ka bažas radot arī fakts, ka ES dalībvalstīs, kas nav spējušas nodrošināt pat esošo pret naudas atmazgāšanu vērsto regulējumu, nonāk miljonos eiro mērāmi ES fondu līdzekļi.
Citi EP deputāti, savukārt, debatēs uzsvēra, ka viens no galvenajiem mērķiem ir aizsargāt godīgos uzņēmējus, kuri patlaban nav pasargāti no tā, ka kāds no viņu biznesa partneriem var būt iesaistīts naudas atmazgāšanā. Tādēļ, iespējams, informācija, kas apkopota patiesā labuma guvēju reģistros, būs pieejama ne tikai tiesībsargājošo iestāžu vajadzībām, bet arīdzan uzņēmumiem, kurus ar "ofšoriem" piederošiem uzņēmumiem saista biznesa saites.
Noteikumus par patiesā labuma guvēju reģistrēšanu plānots attiecināt arī uz daļu uzņēmumu, piemēram, kazino īpašniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
