Šonedēļ aktīvas diskusijas raisījās ap AS "Sadales tīkls" izstrādāto jauno tarifu sadārdzinājuma projektu.
Savukārt "Jaunās vienotības" viens no līderiem, topošās valdības deklarācijas finanšu darba grupas vadītājs Arvils Ašeradens pavēstīja, ka, visticamāk, 2023. gada sākumā Latvijā būs spēkā tā dēvētais tehniskais valsts budžets.
Ašeradens norādīja, ka nākamā valdība pēc apstiprināšanas izstrādās budžetu 2023. gada lielākajai daļai, ko Saeima varētu pieņemt februāra beigās vai marta sākumā.
"Delfi Bizness" meklēja atbildi, kur paliek 10 centu depozīta maksa, ja izlietotā pudele vai cits iepakojums netiek nodots pārstrādei. Tas interesē daudzus depozīta sistēmas lietotājus.
No ārvalstu jaunumiem jāizceļ, ka Krievijas iekšzemes kopprodukts šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 4%, tādējādi Rietumu sankciju skartā valsts ekonomika nonākusi recesijas periodā.
Par šīm un citām ekonomikas un biznesa aktualitātēm šonedēļ vēstīja portāls "Delfi".
Sandis Jansons: Saules paneļu atmaksāšanos nosaka elektroenerģijas cena, nevis sadales pakalpojums
Reaģējot uz izskanējušo informāciju par jaunā sadales tarifa projekta ietekmi uz saules enerģijas ražotājiem, jāņem vērā daži būtiski fakti.
Visticamāk, 2023. gada sākumā būs spēkā tehniskais valsts budžets
Visticamāk, 2023. gada sākumā būs spēkā tā dēvētais tehniskais valsts budžets, pastāstīja "Jaunās vienotības" (JV) viens no līderiem, topošās valdības deklarācijas finanšu darba grupas vadītājs Arvils Ašeradens.
Vairāk nekā 110 miljoni nenodotu pudeļu un bundžu. Kur nonāk iekasētā depozīta maksa?
Lai arī Latvijas depozīta iepakojumu sistēma kritizēta pietiekami daudz, iedzīvotāji to izmantojuši diezgan aktīvi. Kopš februāra sākuma, kad sistēma sāka savu darbu Latvijā, tās ieviesējs SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) atpakaļ saņēmis gandrīz divas trešdaļas no tirgū laistā depozīta iepakojuma. Taču aptuveni 116 miljoni depozīta iepakojumu vienības nav nodotas. Tādēļ "Delfi Bizness" skaidro, kur paliek 10 centu depozīta maksa, ja izlietotā pudele vai cits iepakojums netiek nodots pārstrādei.
Krievijas ekonomika trešajā ceturksnī nonākusi recesijā
Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājies par 4%, tādējādi Rietumu sankciju skartā valsts ekonomika nonākusi recesijas periodā, liecina valsts statistikas biroja "Rosstat" sākotnējās aplēses.
Gatis Lazda: 'Sadales tīkls' jaunie tarifi sagraus saules paneļu uzstādīšanu mājsaimniecībās
AS "Sadales tīkls" izstrādātais jaunais tarifu sadārdzinājuma projekts būtiski palielinās izdevumus visām Latvijas mājsaimniecībām, bet īpaši tas ir vērsts pret energoefektīvām mājsaimniecībām, kurām elektroenerģijas pieslēguma un piegādes izmaksas palielināsies līdz pat septiņām reizēm. Bez ievērojamām valsts subsīdijām mājsaimniecībām vairs nebūs izdevīgi kļūt "zaļākām", ieguldīt un uzstādīt saules paneļus elektroenerģijas ražošanai, mainīt apkures veidu un izmantot elektrotransportu.
Racionālie finanšu tirgi un emocionālie jaunie investori: kurš kuru
Zināms, ka finanšu tirgi, lai gan pamatā balstīti uz finanšu rādītājiem un aprēķiniem par nākotni, nav bezkaislīgi – lielas kompānijas vadītāja neveikls izteikums vai kāda ietekmīga politiķa draudi var tos pamatīgi sašūpot. Taču – vai amatieru pieplūdums, kas novērojams pēdējos gados, ir tirgus padarījis emocionālākus? Eksperti saka – gan jā, gan nē.
VID priekšnieci Jaunzemi rotēs uz citu amatu
Ir uzsākta procedūra, lai no amata atstādināto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi pārceltu citā amatā – Finanšu ministrijā (FM), atsaucoties uz tā rīcībā nonākušu neoficiālu informāciju, vēsta laikraksta "Diena" interneta portāls "diena.lv".
Vieni audzēs kapacitāti, citi – savilks jostas; Baltijas uzņēmumi dažādi plāno pārdzīvot šos laikus
Energokrīze gan Latvijas, gan Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem likusi pārvērtēt savu turpmāko darbību, mainot arī prioritātes, kurām tie tuvākajā laikā plāno pievērst uzmanību – ja vieni iecerējuši savilkt jostas, tad citi – izmantot pašreizējās iespējas lietderīgi un kāpināt jaudas, šādu ieskatu Baltijas valstu uzņēmēju nākotnes plānos sniedz "SEB bankas" valdes loceklis Ints Krasts.
Vienlaikus nopietni jāuztver uzņēmumu izteiktās bažas par turpmāku pieprasījuma kritumu un dažādu nozaru kompāniju pārstāvju prognozes, ka tuvākajā laikā turpināsies cenu pieaugums.
Kriptokaraļa brūkošais uzņēmums FTX iedzen kārtējo naglu uzticībā nozarei
Pagāja mazāk nekā astoņas dienas līdz Sems Benkmans-Frīds no kriptokaraļa, kā viņu sauca nozarē, kļuva par kriptobiržas FTX bankrota pieteikuma iesniedzēju. "Karali" visticamāk, vēl ilgi vajās finanšu uzraugi, jo nācis gaismā, ka uzņēmums, kurā ieguldījuši finanšu pasaules spēlētāji, negodprātīgi izrīkojies ar miljardiem viņu naudas. Tas ir kārtējais trieciens šogad jau smagi sadrupušajai uzticībai kriptovalūtām.
Apstiprina plānu, kā līdz 2026. gada beigām pabeigt privatizāciju Latvijā
Līdz 2022. gada 1. oktobrim privatizācijā ir izlietoti 107,55 milj. privatizācijas sertifikātu jeb 95,7% no kopējā iedzīvotājiem piešķirto privatizācijas sertifikātu skaita, pamatā tos izlietojot plānveida dzīvojamo māju privatizācijai, zemes izpirkšanā un iegādājoties publiskajā piedāvājumā izlaistās uzņēmuma akcijas.
Visticamāk, ES jāpierod pie trīs līdz septiņas reizes augstākas gāzes un elektrības cenas
IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%. Baltijas valstu izaugsme 2023. gadā būs nedaudz virs nulles, izriet no "SEB bankas" pasaules un Baltijas ekonomikas apskata "Nordic Outlook" atjauninātajām prognozēm.
Gāze, malka, centrālapkure? Līdzsvara meklējumos starp izdevīgumu un tīru gaisu
Vides saglabāšanas, tostarp tīra gaisa, veselības, kā arī ekonomisko un politisko apsvērumu dēļ apkures jomu jau skar un arī turpmāk skars pamatīgas pārmaiņas. "Delfi Bizness" skaidro, vai un kāds atbalsts pieejams privātajam sektoram apkures veida nomaiņai, un vai starp favorītiem ir arī tāda alternatīva kā malka. Tieši tā Latvijā dažkārt tiek uzlūkota kā salīdzinoši lēta un pieejama.
Četri cīsiņi piecu vietā. Kāpēc augsta inflācija kaitē visiem?
Cenu kāpums 20% apmērā tīri praktiski nozīmē to, ka piecu cīsiņu vai cepumu vietā, kurus varēja nopirkt pērn, tagad var atļauties nopirkt tikai četrus. Kamēr iedzīvotāji un uzņēmumi meklē, kā šajā situācijā ietaupīt, centrālās bankas visur pasaulē šobrīd ceļ procentu likmes straujā cenu kāpuma iegrožošanai. Tas savukārt vēl vairāk samazina pirktspēju, jo pieaug arī kredītmaksājumi un var rasties jautājums – vai tiešām tās procentu likmes ir jāceļ un vai inflācija ir tik melna, kā to mālē?
Pasaulē mazinās attālinātā darba piedāvājumi, bet Latvijā pieaug – iespēju strādāt no mājām daudz
Daudzi strādājošie aizvien novērtē attālinātā darba un hibrīddarba sniegtās iespējas, taču pasaulē šādu darba piedāvājumu skaits sarūk, liecina pētījums par globālajām norisēm darba tirgū. Latvijā gan vērojamas pretējas tendences, un pēdējo mēnešu laikā palielinājies vakanču skaits, kurās piedāvāts attālināts darbs.
Auto koplietošanas platformas iegulda miljoniem eiro attīstībā un liek likmes uz paradumu maiņu
Aiz mājokļa iegādes auto ir otrs dārgākais cilvēka vai ģimenes pirkums. Tādēļ nav pārsteigums, ka auto koplietošanas platformu ieguldījumi savas darbības attīstībā ir mērāmi miljonos eiro. Koplietošanas auto izmantošana kļūst aizvien populārāka, par to liecina gan jaunu spēlētāju ienākšana šajā tirgū, gan esošo izplešanās. Par savu lielāko konkurentu tās uzskata nevis citus līdzīgus uzņēmumus, bet gan privāto auto, un cer, ka paradumu maiņa liks arvien vairāk autovadītājiem pārsēsties no sava auto stūres un biežāk izmantot īslaicīgas auto nomas pakalpojumu.
Iedzīvotāji rēķinus maksā atbildīgi. Ko darīt, ja paliec parādā?
Elektroenerģijas, komunālo pakalpojumu un citiem rēķiniem turpinot pieaugt, Latvijā varētu palielināties iedzīvotāju skaits, kuri tos nespēs samaksāt laikā. “Delfi Bizness” vērsās pie pakalpojumu sniedzējiem, lai noskaidrotu, vai parādnieku skaits jau ir sācis palielināties un kādi risinājumi tiek piedāvāti finansiālās grūtībās nonākušajiem klientiem.