Eiropas Parlaments (EP) trešdienas balsojumā apstiprināja likumprojektus, ar ko tiek iedibinātas Eiropas Savienības (ES) vienotā banku uzraudzītāja pilnvaras, ko īstenos Eiropas Centrālā banka (ECB), kam būs tiešas uzraudzītāja pilnvaras attiecībā uz eirozonas lielākajām bankām un ietekme arī uz citu banku uzraudzību.
Kā portāls "Delfi" uzzināja EP Latvijas nodaļā, EP galīgo piekrišanu jaunajiem likumiem dos kādā no nākamajām sesijām, kad būs panākts progress sarunās ar ECB par precīzu demokrātiskās kontroles mehānismu.
Deputāti, kas izstrādājusi šos tiesību aktus, uzstāja, ka demokrātiskajai kontrolei ir proporcionāli jāatbilst uzraudzītāja pilnvaru apmēram. Veicot banku uzraudzības pienākumus, ECB tās banku uzraudzītāja pilnvarās būs jābūt daudz pārredzamākai un daudz vairāk jāatskaitās par savu darbību, nekā tās monetārās politikas uzraudzītāja pilnvarās.
Uzrunājot plenārsesiju otrdien, deputāte Marianna Tīsena, kas sagatavojusi Parlamenta nostāju par ECB uzraudzītāja pilnvarām, uzsvēra, ka "pārņemot no dalībvalstīm banku uzraudzības pilnvaras, arī pārskatatbildība ir jānodrošina ES līmenī".
Parlamenta ieviestie uzlabojumi topošajos tiesību aktos paredz, ka lielāku uzraudzītāja demokrātisko kontroli, ieskaitot to, ka EP apstiprina Uzraudzības padomes priekšsēdētāju un tā vietnieku var tos arī atstādināt, lielāku dalībvalstu parlamentu ietekmi, citstarp rīkojot uzklausīšanas ar pārraudzības padomēm un pieprasot rakstiskus paskaidrojumus no ECB, paplašinātu piekļuvi dokumentiem - gan attiecībā uz ECB piekļuvi banku dokumentiem, gan attiecībā uz Eiropas un dalībvalstu parlamentu piekļuvi ECB dokumentiem, kas saistīti ar tās banku uzraudzītāja pilnvarām, kā arī motivējošus iesaistīšanās nosacījumus valstīm, kas nav eirozonā, lai tās pēc iespējas stimulētu iesaistīties vienotajā banku uzraudzības sistēmā, tādējādi mazinot risku sadrumstalot vienoto tirgu.
Tāpat paredzēts skaidri nodalīt ECB banku uzraudzības un monetārās politikas pilnvaras, arī personālā līmenī, lai nodrošinātu ECB uzraudzības daļas atsevišķu darbību un pārredzamību, kā arī palielināt Eiropas banku iestādes ietekmi, uzlabot tās iespējas veikt banku "finanšu veselības" pārbaudes un saņemt informāciju no bankām un dalībvalstu banku uzraudzības iestādēm. EBA uzdos arī dalībvalstu banku uzraudzītāju prakšu saskaņošanmu, vienlaikus rūpējoties par ES banku nozares daudzveidības saglabāšanu.
Galīgo apstiprinājumu jaunajiem noteikumiem EP dos kādā no nākamajām plenārsesijām.
Tikmēr savu viedokli varēs paust arī dalībvalstu parlamenti, un sarunās starp EP un ECB sīki jāizstrādā starpiestāžu nolīgums ar detalizētiem pārskatatbildības un pārredzamības nodrošināšanas noteikumiem.
Jau vēstīts, ka ES valstu līderi pērn rudenī vienojās par vienotas banku uzraudzības sistēmas pakāpenisku izveidošanu 2013.gada laikā, lai līdz 2014.gada sākumam ECB varētu pārņemt uzraudzību pār visām 6000 eiro zonas bankām. Ja Latvija kļūs par eirozonas dalībvalsti, vienotais banku uzraudzības mehānisms attieksies uz trim Latvijas bankām - AS "Swedbank" un AS "SEB Banka", kā arī vai nu uz AS "Nordea banka", vai AS "ABLV Bank".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
