Nevar vai nemāk uzkrāt? Latvijas mājsaimniecību uzkrājumi starp zemākajiem Eiropā

Dati par 2023. gadu vēl nav pieejami, bet 2022. gadā iedzīvotāji Eiropas Savienībā (ES) ietaupīja vidēji 12,7% no saviem rīcībā esošajiem ienākumiem. Šis rādītājs bija ievērojami zemāks nekā 2021. gadā (16,4%) un bija tuvāks pirmspandēmijas līmenim, liecina "Eurostat" dati.

2022. gadā reālie mājsaimniecību koriģētie bruto rīcībā esošie ienākumi uz vienu iedzīvotāju ES samazinājās par 0,8%, un kritums bija vērojams pirmo reizi kopš 2013. gada. Pēc negatīviem rādītājiem laika posmā no 2010. līdz 2013. gadam, ko izraisīja globālā finanšu un ekonomikas krīze, mājsaimniecību ienākumi uz vienu iedzīvotāju laika posmā no 2014. līdz 2021. gadam katru gadu pieauga.

ES valstis, kurās iedzīvotāji spējuši uzkrāt vairāk, ir Vācija (19,9%), Nīderlande (19,4%) un Luksemburga (18,1%).

Savukārt Polijā un Grieķijā uzkrājumu līmenis ir negatīvs – attiecīgi -0,8% un -4,0%. Tātad mājsaimniecību izdevumi bija lielāki nekā ienākumi, tāpēc tās, lai segtu savus izdevumus, izmantoja iepriekšējo periodu uzkrājumus vai aizņēmās.

Latvijā iedzīvotāji uzkrāj daudz mazāk nekā vidēji Eiropā – vien 3,48% no saviem ienākumiem. Tas, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir zems rādītājs, tādējādi uzkrājumu ziņā esam vieni no kūtrākajiem Eiropā, apsteidzot tikai Grieķiju, Poliju un ziemeļu kaimiņus – igauņus. Lai gan lielāki uzkrājumi ir turīgākās Eiropas valstīs, kur ienākumi ir augstāki, arī Latvijā iedzīvotāji varētu uzkrāt vairāk, norāda eksperti.

Dati liecina, ka 2020. un 2021. gadā – Covid-19 pandēmijas laikā – Latvijas iedzīvotājiem izdevās teju panākt vidējo Eiropas līmeni. Tomēr pēdējo pāris gadu laikā daļa uzkrātā kapitāla iztērēta.

Eksperti skaidro, ka mājsaimniecību uzkrājumu līmenis Latvijā strauji pieauga dažādu pandēmijas laika ierobežojumu un sekojoši arī mazāku tēriņu dēļ – nevarēja doties ceļojumos, bija ierobežotas iepirkšanās iespējas veikalos un citi iemesli, kādēļ nauda palika neiztērēta.

Taču, pandēmijai beidzoties, parādījās iespējas atkal naudu tērēt, un sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, kas veicināja strauju cenu kāpumu, tāpēc daļa cilvēku savus kovidlaika uzkrājumus iztērēja.

Latvijas Bankas apkopotie dati uzrāda, ka pēdējo pāris gadu laikā mājsaimniecību noguldījumi bankās nedaudz svārstījušies, tomēr turējušies ap 11 miljardu eiro atzīmi.

"Tā kā audzis citu ieguldījumu instrumentu ienesīgums, noguldījumi bankās, neraugoties uz procentu likmju kāpumu, kopumā 2023. gadā stagnējuši, vien turpinājusies pāreja no norēķinu kontiem uz termiņa un krājnoguldījumiem," novērojis Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Kopumā mājsaimniecību noguldījumu apjoms bankās uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā, taču būtiskas atšķirības šajā jomā nav, piebilst bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Pēdējos pāris gadus esam tērējuši par spīti tam, ka cenas par precēm un pakalpojumiem turpināja pārsteigt ar aizvien jauniem rekordiem," saka "Swedbank" Finanšu institūta finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa. Lai gan daļa pieaugušo tēriņu, tostarp pārtika, elektroenerģija un siltums ir bijuši neizbēgami, vienlaikus novērota izdevumu palielināšanās par ceļojumiem, izklaidi un atpūtu. "Un tie ne vienmēr bijuši finansiāli pamatoti ar pietiekamu ikmēneša ienākumu plūsmu," saka Kropa.

Vienlaikus gan viņa piebilst, ka kopējā noguldījumu un kredītu attiecība joprojām vērtējama kā veselīga, proti, mājsaimniecību noguldījumi pārsniedz kopējo kredītu apmēru. Tātad iedzīvotāji kopumā uzkrāj vairāk nekā tērē aizņemtus līdzekļus.

Tomēr Kropa uzskata, ka drošības rezervju veidošana ir pamatīgs klupšanas akmens iedzīvotāju finanšu veselībā.

Vēlamais drošības spilvens ir uzkrājumi vismaz trīs mēnešu ienākumu apmērā, saka eksperte. Latvijā šis nosacījums ir izpildīts vien 19% iedzīvotāju, liecina "Swedbank" veiktā pētījuma dati. Labāka situācija ir vērojama Igaunijā (29%), Lietuvā (35%) un Zviedrijā (61%).

"Satraucoši, ka 35% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka tiem nav nekāda drošības spilvena, turklāt vēl lielāks šādu iedzīvotāju īpatsvars ir tieši ekonomiski aktīvākajā vecuma grupā no 35 līdz 54 gadiem," saka Kropa.

Tāpat kā ne pārāk pozitīvu tendenci eksperti min faktu, ka uzkrājumi Latvijā nav vienmērīgi sadalīti starp iedzīvotāju grupām ar dažādu ienākumu līmeni, bet ir ļoti koncentrēti turīgajās mājsaimniecībās," piebilst ekonomists.

"Vidējā ekonomikā iedzīvotāju uzkrājumi lielākoties sasniedz aptuveni septiņu mēnešu ienākumu apmēru, taču Latvijā vērā ņemami uzkrājumi ir vien līdz 10% cilvēku, kuru turības līmenis ir visaugstākais," atzīst Āboliņš.

Cilvēkiem ar augstāku finanšu pratību uzkrājumu veidošanā veicās labāk, jo viņi ļoti labi apzinās to priekšrocības. "Tāpēc viņi arī ir tendēti uzkrāt vairāk un izmantot dažādus risinājumus, domājot gan par neparedzētām situācijām, gan par savu mērķu sasniegšanu un sapņu realizēšanu kā īstermiņā, tā arī ilgtermiņā," saka Kropa.

Lielai daļa iedzīvotāju neveido uzkrājumus. Piemēram, "Swedbank" veiktas aptaujas dati liecina, ka Latvijā 39% iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā ienākumi ir pārsnieguši izdevumus. 29% aptaujāto ienākumi ir bijuši līdzvērtīgi izdevumiem, un tikpat respondenti norāda, ka ienākumi ir bijuši zemāki par izdevumiem.

Āboliņš atgādina, ka mājsaimniecību uzkrājumos ietilpst ne tikai finanšu līdzekļi, piemēram, noguldījumi, pensiju fondi, krājobligācijas, bet arī nekustamie īpašumi. Bieži vien 90% mājsaimniecību turības veido mājokļa vērtība, kas, savukārt, ir atkarīga no konkrētās tirgus situācijas, turklāt Latvijā ir relatīvi zemas mājokļu cenas.

"Faktiski pamatlieta, kas mums pieder, ir mājoklis – padomju laiku sērijveida dzīvoklis, kuram tirgus vērtība nav pārāk liela," saka Āboliņš.

"Mūsu uzvedību ietekmē ne tikai finanšu pratība, bet arī vēsturiskā pieredze, saka Āboliņš, piebilstot, ka joprojām gana daudz cilvēku atceras "Banku Baltija" un valūtas maiņu, pārējot no rubļiem uz latiem.

"Šīs pieredzes uzkrājas un ir ar ilgstošu, paliekošu ietekmi, neuzticību," saka Āboliņš. Līdz ar to vēlamais uzkrāšanas veids jau ilgstoši ir nekustamais īpašums, jo cilvēki domā, ka tas ir drošākais uzkrājumu veids, savukārt pārējo finanšu instrumentu izmantošanas tradīcijas vēl nav tik dziļas.

"Mēs neesam izteikti investētāji," saka Āboliņš, gan uzsverot, ka, cilvēku turībai palielinoties, mainās arī interese par investīcijām, taču to nevar uzskatīt par masveidīgu tendenci.

"Piemēram, cilvēkiem jau pusotru gadu ir iespēja savus brīvos līdzekļus ieguldīt Latvijas valsts krājobligācijās, par kurām vienā brīdī maksāja 4% gadā, taču redzams, ka ieguldītā naudas summa nedaudz pārsniedz 200 miljonus eiro," norāda ekonomists, piebilstot, ka banku pieprasījuma kontos joprojām glabājas 8-9 miljardi eiro, par ko cilvēki nesaņem nekādus procentus.

Pozitīvāka ir Kropa, kura norāda, ka aizvien lielāka iedzīvotāju daļa izmanto investēšanas risinājumus, kā piemēru minot uzkrājumus 3. pensiju līmenī. 2022. gadā kopējais dalībnieku skaits tajā palielinājies par 6%.

Turklāt, pēc viņas teiktā, aizvien biežāk privāto pensiju fondu dalībnieku vidū manāmi gados jaunāki iedzīvotāji līdz 30 gadu vecumam. Lai arī kopumā tā ir skaitliski mazākā vecuma grupa starp pensiju 3. līmeņa dalībniekiem Latvijā, tomēr tās procentuālais īpatsvars ir palielinājies no 5% 2019. gadā līdz 7% 2022. gadā, norāda Kropa.

"Parādās paaudze, kas ir jauni vai vidēja vecuma cilvēki ar augstāko izglītību, kas strādā labos darbus, kam parādās interese par investīcijām. Tie procesi notiek, bet tie nav ātri," saka Āboliņš.

Runājot par nākotni, Purviņš uzsver, ka banku piesaistīto noguldījumu kopapjoms tuvākajā laikā varētu būtiski nemainīties, to ietekmēs vairāki pretēji vērsti faktori.

Noguldījumu kāpumu varētu atjaunot reālās darba samaksas pieaugums, kā arī tas, ka alternatīvo ieguldījumu veidu, piemēram, krājobligāciju ienesīgums sācis kristies, kas varētu mazināt vēlmi pārvietot tajos uzkrājumus no bankām.

Tomēr inflācijas sarukums varētu nest arī termiņnoguldījumu procentu likmju samazināšanos, kas slāpētu pagaidām aktīvo termiņnoguldījumu izaugsmi. Gan kredītus, gan noguldījumus mazinās augsto kredītu procentu likmju periodā banku novērotā kredītu pirmstermiņa atmaksas tendence, paredz ekonomists.

"Mums pilnīgi noteikti vēl ir daudz darāmā visos trīs finanšu pratības aspektos – zināšanas, attieksme un rīcība," saka Kropa. "Bieži vien mēs zinām, ka vajag, bet pazūdam procesā."

Viņa norāda, ka Latvijas mājsaimniecību ikdiena ir izaicinājumiem pilna – kamēr nākas cīnīties par obligāto un nepieciešamo maksājumu veikšanu, par rezervēm domāt ir grūti. Tomēr viņa atgādina, ka uzkrājumu veidošanā svarīga ir paraduma izkopšana. "Swedbank" Finanšu institūta aptaujā absolūts vairākums aptaujāto neatkarīgi no ienākumu līmeņa atzīst, ka vismaz 10% no saviem ienākumiem varētu tērēt prātīgāk.

"Ja vēl pirms kāda laika varējām teikt, ka starp Baltijas valstīm esam otri labākie uzkrājumu veidošanas ziņā, tad tagad esam ieņēmuši ne visai godpilno pēdējo vietu," saka Kropa. Viņa norāda, ka šī brīžā tendences neliecina par pēkšņām pārmaiņām šajā jomā, tāpēc prognozes par mājsaimniecību uzkrājumiem Latvijā ir piesardzīgas.

Savukārt Āboliņš uzskata, ka vairāk vai mazāk turība turpinās augt – ekonomika piedzīvo izaugsmi un ienākumi palielinās, arī uzkrātais kapitāls visu laiku pieaug.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.