Nacionālā apvienība (NA) ir pirmā no valdošās koalīcijas partijām, kas šonedēļ uzklausījusi trīs sabiedriskajā telpā minētos un interesi par kandidēšanu izrādījušos iespējamos kandidātus Latvijas Bankas (LB) prezidenta amatam. Apvienībā nekāds lēmums par atbalstu kādam no šiem kandidātiem pagaidām nav pieņemts, taču, apzinoties ierobežoto laiku un vēloties lauzt tradīciju, ka īstie kandidāti uz amatiem parādās pēdējā brīdī, NA aicinās kolēģus koalīcijā sekot viņu piemēram. Paredzams, ka pirmdien koalīcijas partiju sadarbības sanāksmē tiks apspriests arī LB prezidenta amata kandidātu izraudzīšanās process.
Šonedēļ NA valdes un frakcijas pārstāvji tikās ar bijušo Finanšu ministrijas valsts sekretāri Sanitu Bajāri, Latvijas Bankas padomes locekli Mārtiņu Kazāku un Fiskālās disciplīnas padomes locekli Innu Šteinbuku.
Ceturtdien pēc noslēdzošās tikšanās ar Šteinbuku NA valdes loceklis Roberts Zīle žurnālistiem sacīja, ka apvienības tikšanās ar trim kandidātiem, kas nav nolieguši interesi ieņemt šo amatu, ir labs aicinājums arī pārējām partijām darīt līdzīgi, jo tas novērš aizdomas, ka šos kandidātus izvirza kāds, kas īstenībā pats nelemj Saeimā par šo kandidātu.
"Visi trīs kandidāti ir cienījami, viņu kvalitātes atbilst šim amatam. Katram ir savi salīdzinoši plusi –akadēmiskais darbs, starptautiskā pieredze, analītiķa darbs," atzina Zīle norādot, ka NA politiķiem ir skaidrs, kā izsvērt šos plusus un samērot ar rezultātu. Vēl nekāda nosliekšanās par labu kādam no kandidātiem nav notikusi, un partijā demokrātiski tiks izrunāti secinājumi.
Zīle, norādīja, ka jau sarunas sākumā ar katru no kandidātiem ticis runāts par LB reputācijas problēmu amatā esošā LB prezidenta Ilmāra Rimšēviča kriminālprocesa dēļ. "Tas Latvijai ir piesējis svara bumbas pie kājām, arī pārstāvot starptautiskajā arēnā, un skaidrs, ka tas finanšu sabiedrībā ir zināms," sacīja Zīle.
Tādēļ sarunās ar kandidātiem norādīts, ka viens no pamata mērķiem ir jaunajam bankas prezidentam strādāt gan pašu mājās, gan starptautiski tā, lai šis reputācijas jautājums tiktu noņemts. "LB ir ārkārtīgi svarīga institūcija, un vēl jo vairāk, ja tai tiks atgriezta atpakaļ uzraudzības funkcija. Tas vēl nav līdz galam skaidrs, bet ir ļoti iespējams, tāpēc ir svarīgi, kāds ir kandidātam redzējums par šo jautājumu," skaidroja Zīle.
Komentējot medijos izskanējušo viedokli, ka patlaban notiek neīsto kandidātu izskatīšana, kamēr īstais varētu tikt "izvilkts gaismā" pēdējā brīdī, Zīle sacīja, ka "tieši to gribam novērst, lai neparādītos klasiskais gājiens, ka kāds tiek izvilkts pēdējā brīdī. Tas ir jāpārrauj, ka uz veselu virkni amatiem īstie kandidāti baidās parādīties kādu iemeslu dēļ līdz pēdējam brīdim, jo tad viņus noēdīs".
LB prezidenta amats ir ļoti publisks, un cilvēkiem ir jābūt skaidrībai, kurš no šiem kandidātiem ir ar kādiem riskiem – reputācijas vai profesionalitātes, sacīja Zīle. Pēc viņa teiktā, NA neuzskata, ka nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas procesam ir jebkāda saistība ar LB kandidātu izvērtēšanu.
Rimšēviča amata termiņš beidzas 21. decembrī. "Laika īstenībā nav daudz, lai sabiedrība būtu informēta, kāpēc politiskās partijas, frakcijas izvēlas vienu vai otru kandidātu. Nākamnedēļ aicināsim koalīcijas partnerus sekot mūsu piemēram un darīt šo procesu atklātu. Aicināsim viņus kā minimums izdarīt to pašu, ko jau izdarījām – tikties ar izskanējušajiem kandidātiem. Mūsu kritērijs bija sabiedrībā izskanējušo kandidātu viedoklis, kuri ir piekrituši uz šo amatu kandidēt. Tas bija mūsu vienīgais kritērijs, citu mums nav," apvienības nostāju skaidroja Zīle.
Zīle arī pauda savu personīgo viedokli, ka šim koalīcijas sarunu rezultātā izvēlētajam kandidātam būtu labi savākt arī opozīcijas balsis, jo tas ir amats uz ilgāku laiku nekā šī Saeima un koalīcija. "Ja būs uzraudzība atpakaļ bankā, tad LB prezidentam būs jāstrādā ar Saeimu, jāgūst vairākums likuma grozījumiem, kā pievienot uzraudzību bankai," nākotni prognozēja Zīle.
Tas nenozīmē, ka koalīcijai uz sarunām jāaicina arī opozīcija. "Skaidrs, ka tas ir koalīcijas kandidāts, bet mums nebūtu iebildumu, ja jau izvirzīto kandidātu atbalstītu arī ZZS, jo tas tikai nāktu par labu finanšu sistēmas stabilitātei," paskaidroja Zīle.
Savukārt Šteinbuka pēc tikšanās ar NA pārstāvjiem žurnālistiem sacīja, ka saruna bijusi gan par kandidāta kvalitātēm, gan par darbības redzējumu.
"Uzskatu, ka visi presē izskanējušie kandidāti ir labi speciālisti ar augsta līmeņa pieredzi. Es arī varētu startēt dažādu iemeslu dēļ – man ir gan akadēmiskā, gan praktiskā pieredze makroekonomikā, fiskālās un monetārās politikas jomā, jo esmu strādājusi gan Finanšu ministrijā, gan Starptautiskajā valūtas fondā, sadarbojusies ar Eiropas Centrālo banku, strādājot Eiropas Komisijā, vadījusi arī EK pārstāvniecību Latvijā," sevi raksturoja Šteinbuka.
Viņai esot arī ilgstoša vadītāja pieredze un pieredze, veidojot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Tā varētu noderēt, ja būs jāapvieno LB un Finanšu un kapitāla tirgus komisija, piebilda Šteinbuka.
Runājot par redzējumu, viņa sacījusi, ka banku sistēma ir ekonomikas asinsrite un mūsu asinsspiediens ekonomikā šobrīd ir ļoti zems un var beigties ar ģīboni. "Es negribu, lai tas notiktu. Pirms krīzes bija augsts asinsspiediens un kredītus deva pa labi un pa kreisi. Tagad ir cita galējība – mūsu bankas negrib ne dot, ne ņemt naudu. LB ir nākotnē jāmāk normalizēt asinsriti, veicināt ekonomikas augšupeju un cilvēku labklājību," sacīja Šteinbuka piebilstot, ka saruna ar NA "beidzās ar daudzpunktiem".
Šī bijusi viņas bija pirmā daudz maz formalizētā saruna ar ekspertiem un pirmā frakcija, ar ko tikusies. Citas pagaidām nav oficiāli uzrunājušas.
Jau ziņots, ka bijusī FM valsts sekretāre Bajāre piekristu kandidēt uz LB prezidenta amatu un izvērtētu iecerēto FKTK pievienošanu centrālajai bankai. Bajāra iepriekš bijusi FM valsts sekretāre, pēc tam divus gadus strādājusi Pasaules Bankā par valdes direktora vietnieci, vēlāk ieņēma AS "Citadele banka" uzņēmumu pakalpošanas direkcijas vadītājas amatu, bet patlaban Bajāre dzīvo ASV, kur nodarbojas ar konsultāciju projektiem, tajā skaitā konsultē tās valstis, kuras plāno pievienoties eirozonai.
Pēc tikšanās ar NA otrdien viņa uzsvēra, ka tas nav uzskatāms par viņas pieteikumu uz LB prezidenta amatu, jo procedūra, kādā izvēlās bankas prezidenta amata kandidātu, ir politisko partiju iniciatīva.
"Mani šeit uzaicināja [Saeimas deputāts] Aleksandrs Kiršteins. Es uzskatu, ka šī ir vienreizēja iespēja, tāpēc piekritu uzaicinājumam, lai pārrunātu aktuālus jautājumus. Esmu arī informēta, ka Nacionālā apvienība uzklausīs citus kandidātus, tāpēc domāju, ka Latvijas Bankas prezidenta amatam tiks izraudzīts labākais," sacīja Bajāre.
Vaicāta, vai viņa būtu gatava piekrist kandidēt uz Latvijas Bankas prezidenta amatu, Bajāre atbildēja apstiprinoši, tomēr patlaban vēl nenotiek sarunas par konkrētiem kandidātiem. Uz jautājumu par izaicinājumiem, ar kādiem nāksies saskarties nākamajam Latvijas Bankas prezidentam, Bajāre norādīja uz plānoto FKTK pievienošanu centrālajai bankai.
"Tas ir jāizvērtē. Un šajā procesā aktīvi jāiesaistās Latvijas Bankai. Ja tiks konstatēts, ka FKTK ir pievienojama Latvijas Bankai, tad jāvērtē citas izmaiņas, piemēram, kā efektivizēt struktūru darbu. Katrai institūcijai ir atbalsta funkcijas, kuras var pārskatīt. Tāpat Latvijas Bankas likums ir pieņemts 1992.gadā, līdz ar to, iespējams, tas ir jāpārvērtē, ņemot vērā jaunos apstākļus," teica Bajāre.
Arī LB padomes loceklis Mārtiņš Kazāks piekristu kandidēt uz centrālās bankas prezidenta amatu, viņš atzina trešdien pēc tikšanās ar NA. Viņš gan piebilda, ka vēl neesot saņēmis piedāvājumu tikt izvirzītam šim amatam.
"Es labprāt to darītu, jo man ir gan pieredze, gan akadēmiskas un praktiskas prasmes, turklāt mana karjera ir saistīta ar ekonomiku un monetāro politiku," atzina Kazāks. Viņš stāstīja, ka, darbojoties LB padomē, viņš ir guvis priekšstatu par to, kas centrālās bankas darbībā būtu uzlabojams un kā šī institūcija varētu dot lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai.
Vaicāts par svarīgākajiem risināmajiem darbiem LB, Kazāks norādīja, ka centrālajai bankai ir jābūt atvērtai, modernai un efektīvai institūcijai, kas palīdz Latvijas ekonomikai vairāk, nekā līdz šim tas tika darīts.
"Starp steidzamākajiem darbiem ir Latvijas Bankas reputācijas atjaunošana, kas pēdējos gados ir būtiski cietusi. Tāpat otrs svarīgākais darbs ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošana Latvijas Bankai, kas pēc būtības nozīmēs finanšu sistēmas sakārtošanu. Šis lietas ir jādara ļoti ātri un kvalitatīvi, jo patlaban tās Latvijai ir kā akmens pie kājas, ar kuru nav iespējams peldēt," pauda Kazāks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
