Ekonomikas izaugsme šobrīd viszemākā kopš 2016. gada. Ko darīt, analizē ekonomisti
Foto: Publicitātes foto/LETA/DELFI

2019. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 1,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums. Pērn gada nogalē Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi turpināja samazināties, un Latvijas IKP izaugsme šobrīd ir zemākā kopš 2016. gada.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Par neiepriecinošiem rezultātiem jau liecināja lielākā daļa rādītāju, kas pieejami par pagājušā gada pēdējo ceturksni. Kritums preču eksporta rādītājos oktobrī un novembrī pret pagājušo gadu iet kopsolī ar apstrādes rūpniecības vājumu gada nogalē, un norāda, ka nevaram arī gaidīt labu sniegumu vairumtirdzniecībā. Tranzītā bijis ļoti bēdīgs ceturksnis – dzelzceļā kravas kritušās par ceturto daļu, un ostās par 13%. Transporta nozares sniegumu gan uzlabos rezultāti gaisa pasažieru transportā, kur lidostai "Rīga" bijis kārtējais rekordu gads," teic "Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgeinfreija.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš papildina, ka lēnā izaugsme vismaz daļēji ir saistīta ar ārējiem faktoriem. Pasaules ekonomika pērn auga vien par aptuveni 3% un pasaules tirdzniecība pat samazinājās, kas ir sliktākais globālās ekonomikas sniegums kopš 2009. gada. Tomēr Lietuva un Igaunija pērnā gada pirmajos trijos ceturkšņos IKP auga par vidēji 4,1%, un Lietuvā arī 4. ceturksnī izaugsme saglabājās 3,8% apmērā. Šī ir lielākā ekonomikas izaugsmes ātruma atšķirība starp Latviju un pārējo Baltiju pēdējos vismaz 10 gados. Tādēļ Latvijas lēno ekonomikas izaugsmi 2019. gadā tikai ar nelabvēlīgu situācija pasaules tirgos izskaidrot nevar un lielā mērā tā ir saistīta neveiksmīgu apstākļu sakritību, kā arī iekšējām politikas kļūdām.

Zīmīgi, teic "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, ka ne tikai izaugsme atpaliek no kaimiņvalstīm, bet arī tās atjaunošanās iespējas ir lielā mērā atkarīgas no Lietuvas un Igaunijas investoriem. Šajās valstīs ir nekustamo īpašumu attīstītāji ar lieliem resursiem, kuri "redz cauri" ekonomikas ciklam, kuri turpina vērienīgu biroju un mājokļu projektu attīstīšanu Rīgā. Vairākas citas pilsētas sekmīgi attīstās, pateicoties gan pašmāju, gan Rietumeiropas uzņēmumu ieguldījumiem rūpniecībā. Taču Latvijas ekonomika nevar augt, ja neaug galvaspilsētas reģions, kas veido ap 2/3 no IKP. Rīga augs tad, ja augs "balto apkaklīšu" pakalpojumu eksports un tam vajag birojus, kā arī mājokļus, kuros dzīvot šajos birojos strādājošajiem.

"Ārējā ekonomiskajā vidē pēdējā laikā bija vērojami gan satricinājumi, gan atrisinājumi visai plašā amplitūdā. Tajos ietilpst bažas gan par notikumu Irānā politiskajām un ekonomiskajām sekām, gan koronavīrusa izplatības iespējamo ietekmi uz izejmateriālu piegādēm un ražošanas procesiem kopumā, gan arī Apvienotās Karalistes atvadas no Eiropas Savienības, kā arī ASV un Ķīnas tirdzniecības vienošanās un jaunais Ziemeļamerikas tirdzniecības līgums. Tomēr nezināmo arvien saglabājas daudz, un nav pamata cerēt uz strauja Latvijas eksporta pieauguma atjaunošanos," vērtē Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula.

Savukārt Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks Jānis Salmiņš norāda, ka galvenais ekonomikas dzinulis šogad būs privātais patēriņš, ko sekmēs darba samaksas kāpums. Mājsaimniecību patēriņš joprojām nodrošinās būtisku devumu ekonomikas izaugsmē.

"Šim gadam tiek saglabāta prognoze par 2% izaugsmi, jo gada pirmajā pusē valdīs daudzpusīgs lejupvērsts spiediens. Turklāt ir parādījušies jauni, negaidīti riski, papildinot jau tā ļoti augsto nenoteiktību. Pēdējās dienās atkal ir iezvanījies obligācijas tirgus skandinātais krīzes zvans," atzīmē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Vienlaikus Finanšu ministrija norāda, ka visai augsti saglabājas arī Latvijas iekšējie riski, tostarp saistībā ar tranzīta un finanšu pakalpojumu sektora turpmāko attīstību. Tomēr, ja riski nematerializējas, un ņemot vērā, ka šogad Latvijas ekonomikai vairs nav gaidāma tādu vienreizēju negatīvo faktoru ietekme, kā tas bija pagājušajā gadā, un ekonomikas izaugsme Latvijai būtiskākajos eksporta tirgos ir sākusi atgūties, ir pamats sagaidīt, ka nākamajos ceturkšņos ekonomikas izaugsme būs straujāka nekā pagājušā gada ceturtajā ceturksnī.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Luminor Transporta nozare Apstrādes rūpniecība Brexit Centrālās statistikas pārvalde Citadele Eiropas Savienība Ekonomikas ministrija Finanšu ministrija Iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijas Banka SARS SEB Swedbank
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form