Foto: AP/Scanpix

2019. gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,1% un pakalpojumiem – par 2,6%. Ekonomistu ieskatā pērnais gads Latvijā ir noslēdzies ar ļoti mērenu inflāciju un decembrī salīdzinājumā ar novembri patēriņa cenas Latvijā pat nedaudz samazinājās. Taču nodokļu palielinājuma un ģeopolitiskās spriedzes izraisīta pasaules naftas cenu kāpuma rezultātā janvārī Latvijā atkal gaidāms neliels inflācijas tempa paātrinājums.

Finanšu ministrijā norāda, ka pērnais gads bija zīmīgs ar to, kā cenas palielinājās praktiski visām patēriņa precēm un pakalpojumiem. Tajā pašā laikā cenu kāpums bija sabalansēts un vidējo inflāciju noteica cenu pieaugums pārtikai, alkoholam un cigaretēm, komunālajiem pakalpojumiem, kā arī atpūtas, kultūras un ēdināšanas pakalpojumiem.

"Mērena inflācija un joprojām straujš algu kāpums nozīmē pietiekami strauji iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, taču šogad inflācija temps Latvijā atkal nedaudz paātrināsies. Tas pamatā ir saistīts ar patēriņa nodokļu pieaugumu, kā arī citām likumdošanas izmaiņā. No 1. janvāra visredzamākais bija cenu kāpums degvielai, kā arī tabakas izstrādājumiem, taču šogad gaidāms arī sabiedriskā transporta un atkritumu apsaimniekošanas cenu pieaugums. Vienlaikus gan ne visas cenas augs, un šogad samazināsies dabasgāzes sistēmas pakalpojumu, kā arī elektrības sadales tarifi," skaidro bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

"Pagaidām nav nosacījumu, lai gaidītu būtisku cenu kāpumu pārtikai, taču tā turpinās sadārdzināties. Laikapstākļi kļūst arvien neprognozējamāki, kas palielina riskus straujām pārtikas cenu svārstībām. Tas rada potenciālus riskus sabiedriskajai kārtībai daudzos pasaules reģionos. Lai arī šobrīd varētu šķist, ka tas uz Latviju attiecas maz, iespēja, ka tas arvien tiešāk atsaucas uz sabiedrībā notiekošajiem procesiem arī Latvijā, tikai palielinās," uzskata "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

"Jau iepriekš bija zināms, ka iekšējie procesi – darba algu kāpums, nodokļu izmaiņas – inflāciju ietekmēs augšupvērsti, bet importa cenas – drīzāk pretēji. Gadu mijā interesantu notikumu daudzums gan Latvijā, gan pasaulē ievērojami pārsniedza normu, un tam būs ietekme uz mūsu ekonomikas attīstību, tātad arī uz inflāciju. Iepriekš teiktais par iekšējo un ārējo spēku ietekmes virzienu paliek spēkā, taču kļūst skaidrs, ka darbaspēka izmaksu kāpums būs drīzāk vājāks par gaidīto, savukārt importa cenu dinamika nebūs patērētājiem tik draudzīga, kā iepriekš varēja cerēt," vērtē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Kopumā Latvijā 2019. gadā vidējā gada inflācija bija 2,8%, kas bija nedaudz lielāka nekā 2018. gadā. 2020. gadā vidējā gada inflācija būs zemāka par 2019. gadā vēroto, ko pamatā noteiks mērenā globālās ekonomikas attīstība, pasaules naftas un pārtikas cenu svārstības. Vienlaikus inflāciju Latvijā turpinās ietekmēt dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar akcīzes nodokļa palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma kāpums," secina Ekonomikas ministrijas Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.

Dainis Gašpuitis: Dzīve kļūs dārgāka arī šogad


Foto: Publicitātes foto

2019. gada decembrī inflācija pakāpās līdz 2,3%. Savukārt 2019. gada laikā (salīdzinot ar 2018. gadu) patēriņa cenu līmenis ir pieaudzis par 2,8%. 2018. gadā inflācija bija 2,5%. Vērtējot pērno gadu, jāsecina, ka līdzīgi procesi turpinās valdīt arī šogad. Dārgāka kļūs pārtika, maksa par mājokli, veselības pakalpojumi. Pirktspējas uzlabošanās un darbaspēka izmaksas cels cenas izklaidei un atpūtai, kā arī ēdināšanas pakalpojumiem. Akcīze turpinās ietekmēt alkohola un tabakas cenas. Ļoti iespējams, ka šogad valdība akcīzi kādām no grupām būs spiesta koriģēt uz leju. Nafta, kas ietekmē degvielas cenas attīstību, šogad ietver vislielākos svārstības riskus.

Pašreizējais inflācijas temps Latvijā ir samērīgs ekonomiskajām tendencēm. Inflācija joprojām būtiski nespēs kavēt pirktspējas uzlabošanos. Tas gan primāri attiecas uz strādājošajiem. Citu sabiedrības grupu pirktspējas uzlabošanās iepaliks. Globālās ekonomikas izaugsmes sarežģījumi nozīmē lēnāku importa preču cenu pieaugumu. Taču jūtams spiediens no iekšzemes procesiem saglabāsies. Darbaspēka izmaksas turpina augt, īpaši pakalpojumu jomās. Šogad mājsaimniecībām būs iespējas saņemt lētāku gāzi un elektrību. Jārēķinās, ka cenu kāpums attieksies uz administratīvo un komunālo pakalpojumiem.

Primārie faktori, kas var sagādāt pārsteigumus, ir naftas cenas. Neseno globālo incidentu dēļ naftas piegāde nav cietusi, tāpēc naftas cena ir strauji noplakusi, atgriežoties zem 70 dolāriem. Tirgu būtībā satrauc eskalācijas iespēja, kas apdraudētu piegādi. Ja vērtē pašreizējo "Brent" jēlnaftas cenu, trūkst norāžu par piemaksu, kas saistītas ar nesenajiem notikumiem Tuvajos Austrumos. Tāpēc nevajadzētu gaidīt, ka tagad, kad ģeopolitiskā spriedze mazinās, naftas cena strauji kritīsies. Pašreizējais "Brent" jēlnaftas cenu līmenis ir saistīts ar optimisma atgūšanos saistībā ar globālās ekonomikas perspektīvām, ASV dolāra vājināšanos un naudas drukāšanas atsākšanu. Tāpat krājumu līmenis ir nostabilizējies, kas nozīmē ap 10 dolāru uzcenojumu "spot" cenai. Faktori, kas šogad diktēs cenu virzību, būs – OPEC spēja koordinēt ieguves ierobežošanu, ASV ieguves izaugsmes tempi (prognozēts lēns pieaugums), situācija Tuvajos Austrumos un globālās ekonomikas stāvoklis. Šā gada naftas cenas prognoze ir 70 dolāri par barelu.

Pagaidām nav nosacījumu, lai gaidītu būtisku cenu kāpumu pārtikai, taču tā turpinās sadārdzināties. Laikapstākļi kļūst arvien neprognozējamāki, kas palielina riskus straujām pārtikas cenu svārstībām. Tas rada potenciālus riskus sabiedriskajai kārtībai daudzos pasaules reģionos. Lai arī šobrīd varētu šķist, ka tas uz Latviju attiecas maz, iespēja, ka tas arvien tiešāk atsaucas uz sabiedrībā notiekošajiem procesiem arī Latvijā, tikai palielinās. Tādejādi, ieskatoties nākotnes perspektīvās, krīzes elementi var izpausties caur šādiem pavērsieniem un ne tik daudz caur kopējās ekonomikas tendenci, piemēram, vērojot IKP izmaiņas. Šā gada inflācijas prognoze ir 2,1%.

Ieva Šnīdere: Patēriņa cenu līmeni 2019. gadā visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem un cenu tendences pasaulē


Foto: LETA

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019. gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,2%. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,5%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,3%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem (par 3,9%), kā arī cenu kāpumam pārtikai (par 0,5%).

2019. gada decembrī, salīdzinot ar 2018.gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija cenu kāpumam pakalpojumiem – par 2,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,8 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam ēdināšanas, ambulatorajiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem, kā arī atkritumu savākšanai saistībā ar dabas resursu nodokļa palielināšanu par atkritumu apglabāšanu.

Pārtikas cenas gada laikā palielinājās par 2,4% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,5 procentpunktiem, ko ietekmēja pārtikas produktu cenu dinamika pasaulē. Lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam gaļai, svaigiem augļiem, maizei un graudaugiem, savukārt samazinošā – piena produktiem un kafijai.

Pārtikas precēm cenu izmaiņas lielā mērā nosaka pasaules cenu svārstības. Pasaules pārtikas cenas 2019. gada decembrī, salīdzinot ar 2018.gada decembri, palielinājās par 12,5%, ko ietekmēja cenu kāpums visās galvenajās pārtikas produktu grupās, izņemot graudaugus. Visstraujāk cenas pieauga augu eļļām, ko noteica straujš cenu kāpums tieši pēdējos gada mēnešos. To ietekmēja ražošanas kritums un augstais pieprasījums, īpaši biodīzeļdegvielas ražošanas nozarē. Vienlīdz strauji cenas pieauga piena produktiem un gaļai. Piena produktiem straujš cenu kāpums bija vērojams janvārī - maijā, ko noteica spēcīgs pasaules pieprasījums, paredzot eksporta kritumu no lielākajām ražotājvalstīm sezonāla piena ražošanas apjoma samazinājuma un sausuma dēļ, bet vasaras mēnešos cenas samazinājās, eksporta pieejamībai pieaugot un pieprasījumam samazinoties. Savukārt gaļai cenas kopš februāra pieauga katru mēnesi, ko nodrošināja pastāvīgi augošais pieprasījums Āzijā, īpaši Ķīnā.

Alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai saistībā ar akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu cenas pieauga par 4,3%, kas kopējo cenu līmeni paaugstināja par 0,4 procentpunktiem. Straujākais cenu kāpums bija alum un cigaretēm, savukārt stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tas bija zemāks nekā plānots, ko ietekmēja akcīzes nodokļa likmes samazināšana par 15%, kas stājās spēkā no 1. augusta.

Cenu pieaugumu 2019. gadā ietekmēja arī cenu kāpums elektroenerģijai (par 10,2%), ko noteica būtisks elektroenerģijas cenu pieaugums biržā 2018.gadā, kas tika ņemts vērā, slēdzot jaunos līgumus par elektroenerģijas piegādi 2019.gada janvārī, un cenu kāpums siltumenerģijai (par 3,7%) saistībā ar tarifa paaugstināšanu no šī gada 1. augusta, kas kopā ar elektroenerģiju kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,4 procentpunktiem. Savukārt cenu kāpumu elektroenerģijai un siltumenerģijai daļēji kompensēja cenu kritums gāzei un cietajam kurināmajam, kas gada laikā samazinājās attiecīgi par 7,2% un 3,6 %.

Degvielas cenu kāpumam bija neliela ietekme uz cenu palielinājumu – Latvijā degvielas cenas 2019. gada laikā pieauga vien par 0,2%. Pasaules naftas cenas 2019.gada decembrī, salīdzinot ar 2018. gada decembri, palielinājās par 17%, ko ietekmēja straujš naftas produktu cenu kritums tieši 2018. gada pēdējā mēnesī.

Kopš gada sākuma pasaules naftas cenas pakāpeniski palielinājās, līdz aprīļa vidū sasniedza 75 dolārus par barelu, ko galvenokārt noteica lielāko eksportētājvalstu ierobežotā naftas ieguve un uzbrukumi Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai, kā arī ASV sankciju pastiprināšana pret Irānu. Vasaras mēnešos pasaules naftas cenām bija vērojams straujš kritums, kad augusta pirmajā pusē tās samazinājās līdz septiņu mēnešu zemākajam līmenim – 57 dolāri par barelu. To ietekmēja bažas par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, ASV – Ķīnas tirdzniecības karš un ASV naftas rezervju palielināšanās, kas bija pieprasījuma samazināšanās pazīme. Septembrī naftas cenas pieauga pēc dronu uzbrukumiem Saūda Arābijas naftas infrastruktūrai, bet oktobra sākumā atkal samazinājās līdz augusta līmenim, Saūda Arābijai ātri atjaunojot naftas ieguvi. Savukārt gada pēdējos mēnešos cenas pakāpeniski pieauga no 58 līdz 68 dolāriem par barelu saistībā ar saspīlējumu Sīrijas ziemeļos, OPEC sanāksmē panākto vienošanos par naftas ieguves apjomu turpmāku samazināšanu un ASV – Ķīnas tirdzniecības vienošanos, kā arī ziņām par naftas pieprasījuma saglabāšanos.

Kopumā Latvijā 2019. gadā vidējā gada inflācija bija 2,8%, kas bija nedaudz lielāka nekā 2018. gadā. 2020. gadā vidējā gada inflācija būs zemāka par 2019. gadā vēroto, ko pamatā noteiks mērenā globālās ekonomikas attīstība, pasaules naftas un pārtikas cenu svārstības. Vienlaikus inflāciju Latvijā turpinās ietekmēt dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar akcīzes nodokļa palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma kāpums.

Mārtiņš Āboliņš: Likumdošanas izmaiņas veicinās inflācijas paātrināšanos


Foto: LETA

Mērena inflācija un joprojām straujš algu kāpums nozīmē pietiekami strauji iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, taču šogad inflācija temps Latvijā atkal nedaudz paātrināsies. Tas pamatā ir saistīts ar patēriņa nodokļu pieaugumu, kā arī citām likumdošanas izmaiņā. No 1. janvāra visredzamākais bija cenu kāpums degvielai, kā arī tabakas izstrādājumiem, taču šogad gaidāms arī sabiedriskā transporta un atkritumu apsaimniekošanas cenu pieaugums. Vienlaikus gan ne visas cenas augs, un šogad samazināsies dabasgāzes sistēmas pakalpojumu, kā arī elektrības sadales tarifi.

Pērnais gads Latvijā ir noslēdzies ar ļoti mērenu inflāciju un decembrī salīdzinājumā ar novembri patēriņa cenas Latvijā pat nedaudz samazinājās. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, decembrī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 2,3% salīdzinājumā ar 2018. gada decembri un gadā kopumā patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 2,8%. Taču nodokļu palielinājuma un ģeopolitiskās spriedzes izraisīta pasaules naftas cenu kāpuma rezultātā janvārī Latvijā atkal gaidāms neliels inflācijas tempa paātrinājums.

Decembrī patēriņa cenu izmaiņās Latvijā lieli pārsteigumu nebija vērojami. Salīdzinājumā ar novembri kopējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,2% un šeit vislielākā ietekme bija sezonālajam cenu samazinājumu apģērbam, kā arī apaviem, kuru cenas decembrī kritās par 3,9%. Savukārt citās lielajās preču un pakalpojumu kategorijās decembrī būtiskas izmaiņas nav notikušas. Līdz ar to pārtikas cenu gada inflācija arī decembrī saglabājās 2,8% līmenī, savukārt pakalpojumu cenu inflācija nedaudz samazinājās līdz 2,6%. Pakalpojumu cenu inflācija Latvijā jau ilgāku laiku svārstās ap 3%, un tas lielā mērā ir saistīs ar strauji augošo darba samaksu, kā arī zemo bezdarba līmeni.

Pēc manām prognozēm, patēriņa cenas Latvijā 2019. gadā augs par 2,5%, taču cenu kāpums lielā mērā būs atkarīgs no ārējiem faktoriem, kurus šobrīd ir ļoti grūti prognozēt. Ģeopolitiskā nenoteiktība gan Tuvo Austrumu reģionā, gan pasaulē kopumā ir liela, tādēļ šogad nevaram izslēgt kādus negaidītus naftas cenu lēcienus. Papildu tam novembrī un decembrī pēc ilgāka stabilitātes periodā atkal vērojams pārtikas cenu pieaugums pasaulē, kas varētu nozīmēt arī nedaudz straujāku cenu kāpumu Latvijā, lai arī pasaules cenu kāpums pagaidām vairāk skāris Āzijas reģionu.

Bez ārējiem faktoriem ir atklāts jautājums, vai šogad tiks īstenots pašlaik likumos paredzētais akcīzes likmes palielinājums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Ja tā notiek, tad ar 1. martu akcīzes stiprajam alkoholam augs par vairāk nekā 30% un līdz ar to Latvijā būs augstākā akcīzes likme visā Baltijā. Tas ne tikai likvidēs pārrobežas tirdzniecību, bet, visticamāk, atdos arī daļu vietējā patēriņa Lietuvai un Igaunijai. Tādēļ šis kāpums, manuprāt, būtu vēl pārdomājams un kopumā skatoties ir skaidrs, ka ar šo gadu akcīzes likmju palielināšanas iespējas Latvijā ir izsmeltas, jo, piemēram, degvielai par Latviju augstākas akcīzes likmes Eiropā ir tikai ievērojami turīgākās valstīs.

FM: Gada vidējā inflācija pērn bija 2,8%


Foto: LETA

2019. gada decembrī patēriņa cenas palielinājās par 2,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,1% un 2,6%. Inflācijas līmenis 2019. gada nogalē pakāpeniski samazinājās un decembrī tas bija jau par 1,1 procentpunktu zemāks nekā aprīlī, kad bija fiksēts augstākais inflācijas līmenis pērnajā gadā kopumā. Cenu pieauguma diapazons pa mēnešiem bija samērā plašs, ko galvenokārt noteica bāzes efekti, atsevišķos mēnešos akcīzes nodokļa un administratīvi regulējamo pakalpojumu tarifu pieaugums, kā arī samērā svārstīgās pārtikas cenas. Ja vēl pērnā gada pirmajā pusē inflācija bija tuvu 3%, tad cenu pieauguma palēninājums gadā otrajā pusē mazināja vidējo inflāciju. Tādējādi vidējā inflācija 2019. gadā bija 2,8%, kas precīzi atbilst Finanšu ministrijas prognozētajam līmenim.

Pērnais gads bija zīmīgs ar to, kā cenas palielinājās praktiski visām patēriņa precēm un pakalpojumiem. Tajā pašā laikā cenu kāpums bija sabalansēts un vidējo inflāciju noteica cenu pieaugums pārtikai, alkoholam un cigaretēm, komunālajiem pakalpojumiem, kā arī atpūtas, kultūras un ēdināšanas pakalpojumiem.

Lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā gan 2019. gada decembrī, gan 2019. gadā kopumā nodrošināja pārtikas cenu pieaugums. Pārtikas cenu spiediens bija izteikti pamanāms pērnā gada vidū, kad pārtikas cenu pieaugums pietuvojās 5%. Taču līdz gada beigām spiediens mazinājās un decembrī pārtika bija vairs tikai par 2,8% dārgāka nekā iepriekšējā gada decembrī. Savukārt 2019. gadā kopumā pārtikas cenas pieauga par 3,3%. Pārtikas cenas ietekmēja dārgāka maize un graudaugi, dārzeņi un cūkgaļa. Šo preču cenas 2019.gadā vidēji bija attiecīgi par 6,1%, 11,8% un 7,8% augstākas nekā 2018. gadā. Ja graudaugu un dārzeņu cenu ietekmēja sausie laika apstākļi gan 2018. gadā, gan pērnā gada vasarā vairākās Eiropas valstīs, tad cūkgaļas cenu ietekmēja cūkgaļas deficīts Ķīnā saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatīšanos šajā valstī. Ņemot vērā, ka Ķīna ir lielākais cūkgaļas ražotājs, kā arī patērētājs pasaulē, cūkgaļas piedāvājuma samazinājums Ķīnā būtiski ietekmēja tās cenas pasaulē.

Būtisku paaugstinošu ietekmi uz patēriņa cenu pieaugumu 2019. gadā noteica komunālo pakalpojumu cenu kāpums. Tā, elektroenerģija bija par 9,0% dārgāka nekā iepriekšējā gadā. Tik strauju cenu pieaugumu noteica būtisks elektroenerģijas cenu pieaugums vēl 2018. gadā "Nord Pool Spot" biržā (+44% pret iepriekšējo gadu). Jāatzīmē, ka 2018. gada nogalē lielākai daļai mājsaimniecību tika noslēgti jauni līgumi par elektroenerģijas piegādi 2019. gadam, kuros bija ņemts vērā straujais elektroenerģijas cenu kāpums biržā.

2019. gadā par 5,7% sadārdzinājās gāzes cena. Taču, ja gada pirmajā pusē gāze gada griezumā sadārdzinājās gandrīz par 20,0%, tad gada otrajā pusē gāzes cena kritās par 7,0% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Straujo gāzes cenu pieaugumu 2019. gada pirmajā pusē noteica divi faktori. Pirmkārt, 2019. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunie divpakāpju dabasgāzes sadales sistēmas pakalpojuma tarifi, ieviešot fiksētu maksu par pieslēgumu atbilstoši pieslēguma atļautajai slodzei neatkarīgi no dabasgāzes patēriņa apjoma. Otrkārt, gāzes cenu ietekmēja arī 2018. gada straujais naftas cenu pieaugums pasaulē. Taču, ņemot vērā, ka naftas cenas pasaules biržās 2019. gada pirmajā pusē bija zemākas nekā pirms gada, pārskatot gāzes tarifus 2019. gada otrajam pusgadam, gāzes cena mājsaimniecībām pazeminājās.

Jūtami sadārdzinājās arī pārējie ar mājokli saistītie uzturēšanas pakalpojumi. Piemēram, atkritumu savākšana 2019. gadā bija par 17,0% dārgāka nekā iepriekšējā gadā, ko ietekmēja palielinātās nodokļa likmes par atkritumu apglabāšanu, sākot ar 2019. gada 1. janvāri. Savukārt ūdensapgādes pakalpojumu cenu kāpumu par 6,0% ietekmēja jaunie SIA "Rīgas ūdens" ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifi, kuri stājās spēkā vēl 2018. gada 1. jūnijā. Tādējādi paaugstinoša ietekme bija fiksēta tikai līdz 2019. gada vidum.

Noturīgs darba samaksas kāpums visas tautsaimniecības nozarēs, kā arī komunālo pakalpojumu sadārdzinājums tiešā veidā ietekmēja arī citu pakalpojumu cenas, it īpaši atpūtas un kultūras, veselības un ēdināšanas pakalpojumos. Šo pakalpojumu cenas 2019. gadā bija attiecīgi par 3,1%, 2,1% un 4,0% augstākas nekā iepriekšējā gadā.

Kopumā jāsecina, ka patēriņa cenu kāpumu 2019. gadā uzturēja iekšējie ekonomikas procesi, ko apliecina arī pamatinflācijas dati. Pagājušā gadā pamatinflācijas devums vidējā patēriņa cenu kāpumā bija 1,7 procentpunkti, tādējādi nodrošinot vairāk nekā pusi no inflācijas līmeņa. Ārējo faktoru ietekme jeb devums cenu pieaugumā, kas galvenokārt atspoguļojas caur augstākam gāzes un siltumenerģijas, kā arī pārtikas cenām, bija 0,9 procentpunkti. Savukārt nodokļu likmju izmaiņu dēļ inflācijas līmenis 2019. gadā pieauga par 0,3 procentpunktiem.

Lai arī patērētāju konfidences rādītāji norāda uz to, ka inflācijas gaidas Latvijā pēdējos mēnešos ir stabilas, sagaidāms, ka 2020. gadā turpināsies līdzīga patēriņu cenu izmaiņu dinamika kā pērnajā gadā. Ārējo faktoru ietekme varētu būt līdzīga kā pērn, ko ievieš politiskās situācijas pasliktinājums Tuvajos Austrumos, kas varētu palielināt naftas cenu. Cūkgaļas cenu turpinās ietekmēt Āfrikas cūku mēra izplatība Ķīnā. Paaugstinošu ietekmi uz patēriņa cenām šogad atstās arī iekšējie faktori. Sagaidāms, ka samērā spēcīgs darba samaksas kāpums turpināsies arī šogad, līdz ar to komercpakalpojumu cenas, visticamāk, arī palielināsies. 2020. gadā pieaug akcīzes nodokļa likmes degvielai un alkoholiskajiem dzērieniem, kas arī nedaudz palielinās vidējo inflāciju. Kopumā jāsecina, ka inflācijas līmenis 2020. gadā varētu būt 2,5%.

Pēteris Strautiņš: Prognozes par inflāciju ir optimistiskas, par ekonomiku – ne gluži


Foto: Privātais arhīvs

Decembrī cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pazeminājās par 0,2%. Gada inflācija decembrī pieauga no 2,1% līdz 2,3%, taču saglabājās zem 2019. gada vidējā līmeņa.

2019. gadā vidēji cenas pieauga par 2,8%, nedaudz vairāk nekā gadu iepriekš (2,5%). Pērn nebija ļoti krasu cenu svārstību 12 galvenajās preču un pakalpojumu grupās. Nevienā no tām gada vidējais cenu līmenis nepazeminājās. Visstraujāk auga alkoholisko dzērienu un tabakas cenas, par 5,5%, bet mājokļu uzturēšana sadārdzinājās par 4,6%, bet viesnīcu un restorānu pakalpojumi par 4%. Vislēnāk sadārdzinājās transports, par 0,6%, pateicoties lietotu automašīnu un benzīna cenu kritumam. Pārtika sadārdzinājās par 3,3%. Kā jau vienmēr, notiek krasāki cenu lēcieni šaurākās produktu kategorijās, piemēram, dārzeņi pērn kļuva par 11,8%, bet kartupeļi par 25,8% dārgāki.

Jau iepriekš bija zināms, ka iekšējie procesi – darba algu kāpums, nodokļu izmaiņas – inflāciju ietekmēs augšupvērsti, bet importa cenas – drīzāk pretēji. Gadu mijā interesantu notikumu daudzums gan Latvijā, gan pasaulē ievērojami pārsniedza normu, un tam būs ietekme uz mūsu ekonomikas attīstību, tātad arī uz inflāciju. Iepriekš teiktais par iekšējo un ārējo spēku ietekmes virzienu paliek spēkā, taču kļūst skaidrs, ka darbaspēka izmaksu kāpums būs drīzāk vājāks par gaidīto, savukārt importa cenu dinamika nebūs patērētājiem tik draudzīga, kā iepriekš varēja cerēt.

"Cietās" zināšanās balstītie aprēķini un sajūtas par mūsu ekonomikas dinamiku 2020. gadā jau iepriekš nebija ļoti optimistiski, bet dažu pēdējo nedēļu laikā tie ir vēl pasliktinājušies. Ir jārēķinās ar ļoti lēnu izaugsmi šogad, kas var ietekmēt arī situāciju darba tirgū, tātad – uzņēmumu izmaksas un tātad arī cenu līmeni. Biznesa cikla pavērsiena punktos ir jāpievērš īpaša uzmanība ātri pieejamajiem indikatoriem, viens no tādiem ir reģistrētais bezdarbs. Decembrī tas salīdzinājumā ar novembri pieauga par 0,4 procentpunktiem, kas ir vairāk par ierasto sezonālo kāpumu šajā mēnesī. Turklāt Kurzemē līmenis pieauga par 0,8 procentpunktiem, kas varētu atspoguļot sarežģījumus tranzītā. Turpinoties nepatikšanām gan šajā nozarē, gan koksnes produktu zemo cenu periodam, gan globālajai mašīnbūves krīzei, darba tirgus šajā reģionā var ievērojami "atdzist", lieli riski ir arī Latgalē un Vidzemē.

Tātad attiecības darba tirgū lielā daļā Latvijas šogad ievērojami mainīsies, attiecīgi samazinot iekšējo izmaksu spiedienu celt cenas. Ekonomikas atdzišanas ietekme Latvijā kopumā gan būs mērena. Rīgā un tās apkārtnē toni joprojām diktēs darbinieki, šeit ir ap 2/3 Latvijas ekonomikas. Rīgas osta ir lielākā Latvijā, taču tās loma pilsētas ekonomikā nav izšķiroša, pilsētas pārējās pakalpojumu eksporta nozares attīstītās labi.

Ne visi pienākošie signāli par Latvijas ekonomiku šogad ir nelabvēlīgi. Latvijas uzņēmumu un patērētāju noskaņojuma indekss ESI (Economic Sentiment Index) decembrī pieauga, patērētāju noskaņojums bija labākais gada laikā, strauji uzlabojās mājsaimniecību vērtējums par finansiālo situāciju nākamajos 12 mēnešos. Nav šaubu, ka atsevišķos reģionos šis būs grūts gads, bet Lielrīgas daļa ekonomikā ir tik liela, ka var šo efektu pārmākt.

Cerības uz importa izmaksu labvēlīgo jeb samazinošo ietekmi uz inflāciju gadu mijā vājinājās. Naftas cena pēc īslaicīgā kāpuma virs 70 dolāriem par barelu ir "nomierinājusies", taču kopējā virzība kopš oktobra bijusi augšupvērsta. Ir jāpievērš uzmanība indikatoriem, kuri nav uz pasaules biznesa ziņu lielā radara, bet ir nozīmīgi Latvijas ekonomikai. Augstāko līmeni kopš 2014. gada sākuma sasniegušas vājpiena pulvera cenas, šo produktu veikalu plauktos neatrast, bet tā tirgum ir plaša ietekme uz piena ražošanas un pārstrādes nozari. Šīs cenas kāpums ir laba ziņa ekonomikai kopumā, bet patērētājiem tas var būt nepatīkams. Turpinās Ķīnā notikušās cūku mēra epidēmijas ietekme uz pārtikas tirgu, turklāt plašā frontē, šīs valsts patērētāji "izsūc" no pārējās pasaules arī citus gaļas produktus, ietekmējot arī putnu un liellopu gaļas tirgus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!