Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komitejā gandrīz visi deputāti ir neapmierināti ar sākotnējo Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu lauksaimniecības politikas jomā nākamajam Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam un vēlas, lai finansējuma sadalījums lauku attīstībai būtu caurspīdīgāks, tiktu samazināts finansējums administratīvajām procedūrām un lai tiešmaksājumu zemākais slieksnis tiktu palielināts.
Tā šodien diskusijas laikā Saeimā sacīja EP Lauksaimniecības komitejas deputāte Sandra Kalniete (V), aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.
Viņa un cits EP Lauksaimniecības komitejas deputāts Džeimss Nikolsons sarunā ar Latvijas tautas kalpiem uzsvēra, ka no 2014.gada ES lauksaimniecības finansējums dalībvalstu starpā jāpārdala taisnīgāk. Šī doma tika pausta, diskutējot par ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformu.
"Latvija visos politikas līmeņos cīnīsies par savām interesēm nākamā perioda daudzgadu budžetam, uzsverot, ka Eiropas Savienības lauksaimniecības tiešmaksājumiem jāizlīdzinās. Mūsu prasības pamatojas Eiropas Savienības izveides pamatprincipā radīt godīgu konkurenci starp dalībvalstīm," norāda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica (ZRP).
2011.gadā gan Saeima, gan Eiropas lietu komisija pieņēma deklarācijas, prasot risināt nevienlīdzīgo ES lauksaimniecības tiešo maksājumu un kohēzijas politikas finansējuma sadali. Komisija deklarācijā norāda, ka lauksaimniecības produkcijas ražošanas izmaksas ES dalībvalstīs ir līdzvērtīgas, tādēļ nav pieļaujama situācija, ka pēc 2013.gada joprojām būtiski atšķirtos dažādu ES dalībvalstu lauksaimniekiem noteikto tiešo maksājumu apjomi.
ES budžeta 2014.-2020.gadam izstrādē aktīvi iesaistās arī EP, gatavojot ziņojumus par politikas principiem un instrumentiem to īstenošanai.
Latvijas interesēs ir, lai lauksaimniecības politikas reforma paaugstinātu kopējo ES konkurētspēju pasaulē, vienlaikus nodrošinot godīgu konkurenci iekšējā tirgū. Kalniete pauda, ka tiešmaksājumu pārejas periodam jābūt īsam - trīs gadi pēc 2014.gada - un nākamajā ES daudzgadu budžetā visu valstu tiešmaksājumiem jābūt 80-120% robežās no ES vidējā.
Nikolsons izteica atbalstu Latvijas vēlmei ES lauksaimniecības politiku padarīt taisnīgāku. Viņš prognozēja, ka ES budžeta izstrādē nozīmīgs būs Īrijas prezidentūras laiks nākamā gada pirmajā pusē, kad vajadzētu panākt politisku vienošanos par budžetu, pretējā gadījumā nacionālās valdības un ES institūcijas nepagūs budžetu līdz galam pieslīpēt un sagatavoties ieviešanai.
Saeimas deputāts Atis Lejiņš (V) pieļāva, ka uz kopējā ES budžeta fona finansējums Baltijas valstīm ir tik nenozīmīgs, ka būtu jāmeklē iespējas, lai ES mums piedāvā individuālu risinājumu. Akcentējot diskusijas nozīmību, deputāts Raivis Blumfelds (VL-TB/LNNK) pauda, ka situācija laukos un finansējuma pieejamība lauksaimniecības attīstībai ir arī nacionālās drošības jautājums.
Kā ziņots, EK 2011.gada 29.jūnijā izteica priekšlikumu nākamajam septiņu gadu budžeta periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam.
Tiešos maksājumos lauksaimniekiem EK piedāvā veikt minimālu finansējuma pārdali no tām dalībvalstīm, kuras tagad saņem atbalstu virs vidējā maksājumu līmeņa - 186 latiem par hektāru -, uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zemākos atbalstus, Latvijai paredzot papildus saņemt klāt tikai apmēram 35 latus. Taču Latvijai šis priekšlikums nav pieņemams, jo tādējādi tiek diskriminēti vietējie zemnieki, veidojot nevienlīdzīgu konkurenci. Latvijas puse uzskata, ka tiešie maksājumi nedrīkst būt zemāki par 140 latiem par hektāru.
Platību maksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī - 90 eiro jeb 63 lati par hektāru -, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Tikmēr atsevišķās Eiropas valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
