Šis nav tikai vājuma brīdis, var būt darīšana ar kaut ko ļaunāku, ekonomisti par eksportu
Foto: Publicitātes foto

2019. gada jūnijā Latvijas preču eksporta vērtība samazinājās par 8,2%, bet importa vērtība – par 11,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Jūnijā Latvija eksportēja preces 982,9 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 1,21 miljardu eiro. Ekonomisti poētiski norāda uz ziemu, kas atnākusi jau jūnijā, vienlaikus liekot lielākas cerības uz pakalpojumu eksporta noturīgumu pret viļņošanos pasaules tirgos.

"Tas, ka globālās vides vēsie vēji ietekmēs uz eksportu orientējošās nozares, bija gaidāms. Taču pašreizējais veikums ir klaji neiepriecinošs un norāda, ka eksports būs viens no būtiskākajiem izaugsmes bremzētājiem," teic "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Finanšu ministrijā norāda, ka Latvijas preču eksports šā gada jūnijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, samazinājies par 8,2%, kas ir straujākais eksporta kritums kopš 2016. gada janvāra. Lai arī lielu daļu no šī krituma jūnijā noteica reeksporta samazināšanās mehānismu un mehānisko ierīču preču grupā saistībā ar "airBaltic" lidmašīnu flotes atjaunošanu, eksporta apjomi būtu samazinājušies arī bez šīs ietekmes un liecina par ārējā pieprasījuma vājināšanos.

"Straujo preču importa samazinājumu jūnijā lielākoties noteica mehānismu un ierīču un lidaparātu importa vērtības samazinājums. Savukārt pieauga minerālo produktu importa vērtība. Kopumā pusgadā eksports bija par 0,3% lielāks nekā pirms gada, bet imports palielinājās par 4,3%," norāda Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķis Edmunds Gergelevičs.

"Labā ziņa eksportā jūnijā bija pakalpojumi, kuri eiro izteiksmē palielinājās par 11,5%, salīdzinot ar pērno jūniju. Būtiski uzlabojās transporta pakalpojumu eksports, kā arī labs sniegums bija vērojams citu pakalpojumu grupā, kur, visticamāk, nozīmīgu lomu spēlēja informācijas un komunikācijas pakalpojumi," skaidro "Swedbank" galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece.

"Ir sajūta, ka Eiropas ekonomika tuvojas nopietniem satricinājumiem, pieaugot nenoteiktībai galvenajos tās tirgos. Ja pasaules lielāko ekonomiku cenšas vadīt cilvēks, kurš neko no ekonomikas nesaprot, nekas labs nav gaidāms. Turklāt tuvojas "skarbais" "Brexit" scenārijs, tā ietekme uz ES ekonomiku varētu būt vērta 0,7% no IKP, prognozē OECD. Ja gada sākumā varēja gaidīt, ka šis gads būs līdzīgs ekonomikas cikla vidusposma vājuma brīdim 2016. gadā, tad šobrīd šķiet, ka var būt darīšana ar kaut ko ļaunāku," uzskata "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Source

DELFI Bizness

Tags

Luminor airBaltic Ārējā tirdzniecība Brexit Centrālās statistikas pārvalde Eiropas Komisija Eiropas Savienība Ekonomikas ministrija Eksports NVS OECD SEB Swedbank
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form