Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Fiskālās disciplīnas padome atzinīgi vērtē Latvijas valdības rīcību Covid -19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, taču atbalsta pasākumiem jābūt sabalansētiem ar budžeta resursiem un valsts spēju aizņemties, kā arī tie nedrīkst izraisīt fiskālo nesabalansētību vidējā termiņā un ilgtermiņā. To pirmdien, 30. martā, Krīzes vadības padomei iesniegtajās rekomendācijās atzinusi Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Kā norāda padome, krīzes situācijā ir svarīgi, lai valdības fiskālie pasākumi būtu savlaicīgi, labi mērķēti un noteikti uz ierobežotu laiku. "Latvijas valdības šā brīža rīcība pilnībā atbilst starptautisko institūciju rekomendācijām. Latvijā operatīvi ir iedarbināts dīkstāves pabalsta mehānisms, kas aptver plašu pabalsta saņēmēju loku. Krīzes skartajiem uzņēmumiem jau darbojas finanšu atbalsta instrumenti – kredītu garantijas, kā arī aizdevumi krīzes risinājumam, ko nodrošina valsts attīstības finanšu institūcija "Altum". Latvija ir iesaistījusies nodokļu režīma atvieglošanas pasākumos, ļāvusi Finanšu ministrijai veikt aizņēmumus, apturēt ES fondu projektu atlasi un novirzīt atbrīvotos līdzekļus krīzes seku mazināšanai. Tāpat Veselības aprūpes sistēmas stiprināšanai ir piešķirti astoņi miljoni eiro personāla atalgojumam," norāda padome.

Vienlaikus padome uzsver, ka pašlaik izziņotajiem valdības pasākumiem pēc apjoma jābūt atbilstošiem krīzes apmēram, mērķētiem uz krīzes smagāk skartajām sfērām, īpaši medicīnas aprūpi, kā arī uzņēmumiem un iedzīvotāju grupām. Ņemot vērā, ka krīzes pārvarēšanas likums faktiski neparedz minēto normu darbības termiņu, pastāv nopietns risks, ka var tikt apdraudēta fiskālā ilgtspēja jeb valsts spēja pildīt finansiālās saistības.

Padomes prioritātes šajā fiskālās disciplīnas normu mīkstināšanas periodā ir šādas: pēc iespējas precīzāk saprast jau pieņemto pasākumu fiskālo ietekmi; novērtēt, vai valdības fiskālie pasākumi ir savlaicīgi, labi mērķēti un savlaicīgi; nodrošināt operatīvo "krīzes monitoringu" un regulāri - vismaz divas reizes mēnesī – sniegt valdībai vērtējumu par to, kādas fiskālas sekas izraisa atkāpes no fiskālajiem nosacījumiem, lai neapdraudētu valsts fiskālo ilgtspēju. Tāpat padome sekos līdzi tam, lai krīzes pārvarēšanā netiktu uzņemtas saistības, kuras pie lielāka ekonomikas krituma nekā šobrīd tiek gaidīts nebūtu izpildāmas. Padome arī palīdzēs valdībai sagatavot "izejas stratēģiju" –laicīgi izstrādāt plānus atgriezties normālā režīmā, lai izvairītos no ekonomikas sabrukšanas.

Kā atzīst padome, pandēmijas izraisītas bezprecedenta krīzes ietekme uz pasaules ekonomiku ir daudz spēcīgāka, salīdzinot ar 2008. gada ekonomisko krīzi. "Pašlaik Latvijas ekonomikas pamati ir stabilāki, salīdzinot ar 2008. gadu, tāpēc varam cerēt, ka Covid-19 krīzes ietekme uz ekonomiku būs mērenāka. Tomēr, ņemot vērā, ka esam maza un atvērta ekonomika, IKP kritums Latvijā lielā mērā būs atkarīgs no tā, kas notiks citu valstu ekonomikās. Šobrīd Latvijas IKP krituma prognozes ir atšķirīgas, bet vienlaikus ir skaidrs, ka koronavīrusa ietekme būs būtiska un šogad Latvijas ekonomika būs mīnusos," norāda padome.

Kā atzīst padome, Latvijā Covid-19 krīze īpaši ievainojamas padarījusi Latvijas tautsaimniecības pārvaldības vājās vietas, tai skaitā sociālās aizsardzības jomu un izvairīšanās no nodokļu nomaksas. Jau iepriekšējās desmitgadēs Latvijā bija vērojama augsta ienākumu nevienlīdzība, kas krīzes apstākļos neizbēgami pieaugs. "Covid-19 gadījums ir īpašs arī tāpēc, ka šobrīd tā nav krīze, kas prasītu budžeta konsolidāciju. Šajā brīdī gan Latvijai, gan citām pasaules valstīm ir ieteikts tērēt, nevis taupīt – lai stimulētu ekonomiku un aizsargātu ievainojamākās sabiedrības daļas," skaidro padome.

Vērtējot Covid-19 krīzes likumdošanu, padome norāda, ka krīzes pārvarēšanas likumā ir iestrādāta norma, kas atļauj izpildīt gadskārtējo valsts budžeta likumu, pārsniedzot vidēja termiņa budžeta ietvarā maksimāli pieļaujamo valsts budžeta izdevumu apjomu.

Padome informē, ka Eiropas Komisija valstīm šobrīd iesaka iedarbināt tā saukto "general escape clause", kas krīzes pārvarēšanas periodā atceļ fiskālos nosacījumus, lai ļautu valstīm izmantot līdzekļus krīzes ietekmes mazināšanai. Tomēr atkāpe ir pieļaujama tikai tādā apjomā, kāda nepieciešama nopietnas ekonomikas lejupslīdes pārvarēšanai. Nosakot atkāpes apjomu, Fiskālās disciplīnas padomei ir uzdevums izteikt argumentētu viedokli – cik liela šī atkāpe ir pieļaujama. Ņemot vērā šā brīža lielo nenoteiktību, adekvāti novērtēt ieņēmumu un izdevumu dinamiku ir liels izaicinājums, uzsver padome. "Pašlaik nevar izslēgt, ka krīze nebūs īslaicīga ar ļoti ātru atgūšanos. Lai gan parāda līmenis Latvijai ir relatīvi zems, budžeta resursi nav neierobežoti, pieeju finanšu tirgiem nevar uzskatīt par garantētu, un fiskālās ilgtspējas nodrošināšanai būs nepieciešama atbildīga rīcība," akcentē padome.

Ar padomes rekomendācijām Krīzes vadības padomei var iepazīties šeit.

Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību. Saeima padomē apstiprinājusi Latvijas Universitātes profesori Innu Šteinbuku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu (Morten Hansen), "KPMG" direktoru vadības un riska konsultāciju jomā Andžu Ūbeli, RTU Rīgas Biznesa skolas mācībspēku Andreju Jakobsonu un bankas "Citadele" ekonomistu Mārtiņu Āboliņu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!