Latvijai eiro ir stratēģisks mērķis un drošības simbols un Latvijas dalībai eirozonā ir ģeopolitiska nozīme, jo tā būs skaidra piederības zīme Rietumu pasaulei un Rietumu vērtībām, - ceturtdien, atklājot diskusiju "Eiro 2014: Latvija var!", uzsvēra "Vienotības" priekšsēdētāja, Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa (V).
Viņa uzsvēra, ka eiro ir arī līdzeklis stabilitātes vairošanai, investīciju palielināšanai un labklājības veicināšanai, informēja "Vienotības" preses sekretāre Laila Timrota.
Ņemot vērā to, ka Latvijas lats līdz ar neatkarības atgūšanu ir kļuvis par Latvijas valstiskuma simbolu un sabiedrībā tiek uzskatīts par mūsu identitātes sastāvdaļu, vairākas ar politiku saistītas un nesaistītas ļaužu grupas Latvijas mērķi pievienoties eirozonai izmanto populisma vairošanai un ātras popularitātes gūšanai sabiedrībā, pauda "Vienotības" līdere.
"Te nu man jāsaka, ka Latvijas lats jau tagad ir piesaistīts eiro un Latvija jau astoņus gadus ir daļa no Eiropas Savienības. Mūsu asinsrite jau sen ir Eiropa," uzsvēra Āboltiņa.
Ir pienācis laiks kliedēt maldus un bez liekām emocijām skaidrot eiro ieviešanas ietekmi uz katra cilvēka dzīvi, norādīja Saeimas priekšsēdētāja.
Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) skaidroja, ka galvenie ieguvumi, ieviešot eiro, ir straujāk augoša ekonomika, lielāka pārliecība iedzīvotājiem par savu uzkrājumu stabilitāti un ievērojami ietaupījumi, atsakoties no konvertācijas izmaksām un samazinoties procentu likmēm. Šos ieguvumus izjutīs gan mājsaimniecības un uzņēmēji, gan arī valsts, uzsvēra premjers.
Viņš skaidroja: par spīti apgalvojumiem, ka, ieviešot eiro, Latvijā strauji kāps cenas, nevienā no pēdējām piecām ES valstīm, kas ieviesušas eiro, pārejas dēļ cenas nav cēlušās vairāk par 0,2 līdz 0,3 procentpunktiem. Latvijas gadījumā tie varētu būt divi līdz trīs santīmi no desmit latiem, pieļāva Dombrovskis.
Tāpat premjers norādīja, ka, kāpjot valsts kredītreitingam un pieaugot Latvijas pievilcībai investoru acīs, pieaugs ārvalstu tiešo investīciju apjoms un līdz ar to arī jaunu darba vietu skaits. Igaunijas piemērs liecina, ka nākamā gada laikā pēc Eiropas vienotās valūtas ieviešanas valstī ieplūstošo ārvalstu investīciju skaits dubultojās, radot tūkstošiem jaunu darba vietu, stiprinot ražošanu un eksportu.
Ērtāka un lētāka darījumu veikšana veicinās arī straujāku eksporta pieaugumu, norādīja Dombrovskis. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas tautsaimniecībā valūtas konvertācijas izmaksas no latiem uz eiro bijušas aptuveni 600 miljoni eiro, sacīja premjers. Savukārt samazinoties procentu likmēm, ieguvēji būs gan valsts budžets, gan uzņēmēji, gan kredītņēmēji.
Iestājoties eirozonā, politiskajā dimensijā mēs sasniegsim dziļāku integrācijas pakāpi ES, tādējādi nostiprinot savu piederību rietumvalstu saimei, stiprināsim mūsu valsts lomu gan ES, gan pasaulē un vairosim mūsu iespējas panākt savu interešu īstenošanu, uzsvēra premjers.
Tāpat premjers atgādināja, ka nepatiesi ir apgalvojumi, ka citas jaunās ES valstis nevēlas pievienoties eiro. Latvija un Lietuva patlaban ir vienīgās ES dalībvalstis, kas, izpildot Māstrihtas kritērijus, var pretendēt uz dalību eirozonā - pārējām vēl vismaz divus gadus iepriekš jāpiesaista sava valūta eiro. Latvija esot vienīgā dalībvalsts, kas izpilda visus Māstrihtas kritērijus, savukārt gan Lietuva, gan Polija nesen izteikušas vēlmi ieviest eiro attiecīgi 2015. un 2016.gadā, piebilda premjers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
