Zinātnieki ierosina efektīvu alternatīvu liellopam un vistai

Pasaules iedzīvotāju skaitam pārkāpjot astoņu miljardu slieksni, pabarot visus vieglāk nekļūs. Jau šobrīd saskaņā ar Globālā bada indeksa datiem gandrīz 750 miljoni cilvēku cieš badu. Un neizskatās, ka populācijas pieaugums strauji apstāsies. Bažas par tradicionālās gaļsaimniecības ilgtspēju liek meklēt alternatīvas. Jau zinām par laboratorijā audzētu gaļu, taču ko tu teiktu par pitona gaļas karbonādi vai pitonu karijā? Tieši čūsku gaļu nesen publiskotā pētījumā iesaka kā ilgtspējīgu un ļoti efektīvu olbaltumvielu avotu.

Ir pat grūti aptvert, ka aizvadītā gadsimta sākumā pasaulē dzīvoja vien nedaudz vairāk par pusmiljardu cilvēku. Zemes iedzīvotāju skaits līdz 1750. gadam jeb nosacīti rūpnieciskās revolūcijas sākumam bija lēns, bet pieauguma līkne – lēzena. Taču 18. un 19. gadsimtā, pateicoties industrializācijai un labākiem dzīves apstākļiem, sekoja straujš uzrāviens. Tomēr tas neturēja līdzi 20. gadsimtam, kad planētas iedzīvotāju skaits trīskāršojās, ap 2000. gadu sasniedzot sešus miljardus. Nepilnus 25 gadus vēlāk mūsu ir jau astoņi miljardi, un visi kā viens grib ēst.

Gaļa ir kritiski svarīgs olbaltumvielu avots lielai daļai populācijas. Un, kaut pēdējo 50 gadu laikā saražotās gaļas produkcijas apjoms ir trīskāršojies, sasniedzot aptuveni 350 miljonus tonnu 2023. gadā, ar to aizvien nepietiek.

Kādi ieguvumi?

Sabiedrības uztvere par to, ka arī pitona burgers vai kotlete var būt pilnīgi normāla ikdienas uztura sastāvdaļa, nevis kaut kas pretīgs vai nepieņemams, ir plašs un visai sarežģīts jautājums. Par to citreiz. Taču kādi ir praktiskie ieguvumi? Kāpēc tieši pitoni, nevis, piemēram, ķenguri, vombati vai roņi?

Pirmkārt, pitoni ļoti ātri aug un izaug ļoti lieli. Otrkārt, tos var barot ar gandrīz jebko, tostarp ar izmantošanai citur nederīgiem bioatkritumiem.