Piecpadsmit cilvēku tipi, kurus satiksi Vecrīgā

T-krekls. Šis ir puisis, kas -20 grādu aukstumā stāvēs ārā pie bāra un palūgs tev cigareti, kā arī nemanāmi centīsies iespraukties jūsu bariņā, lai dalītos ar viedokli par Latvijas armiju, politiku un celtniecību. Ļoti nelāga iezīme ir liekties kaitinoši tuvu tavai sejai, cenšoties izstāstīt savu redzējumu par tūristiem.

Kāvēji. Šī ir grupa jauniešu, kura devusies uz Rīgu, lai parādītu rīdziniekiem, kā tiek risinātas lietas Allažos, Sabilē vai citā vietā. Tu viņus atpazīsi pēc grupveida apļa formējuma pie kluba un spēcīgās miesasbūves. Šie tipi reti iet klubā. Viņi savā netālu noparkotajā BMW ir iztriekuši divus litrus stiprā alkohola un gaida savu zvaigžņu stundu pie ieejas.

Tētis. Neviens īsti nezina, kas viņš ir, ar ko viņš ir atnācis, bet pēc izskata viņam ir vairāk nekā 40 gadu, viņa rugāji ir sirmi un viņa apģērba konsultants noteikti ir bijusi viņa 22 gadus vecā draudzene. Viņš stāvēs piedzēries deju zāles vidū ar atpogātām krekla piedurknēm un mēģinās padejot ar visām meitenēm, kuras tikko pabeigušas vidusskolu. Un viņš tur ir katru nedēļu. Kas viņa dzīvē nogāja greizi? Tas nav zināms, taču veido savu nākotni tā, lai tu nebūtu šis ‘tētis’.

Džilindžers. Harizmātisks, kopts, labi ģērbies un rūdīts apvārdotājs. Šis puisis mēģinās pārgulēt ar visām Vecrīgas meitenēm, dažreiz vienlaicīgi. Viņš darbojas kā robots, jo viņš savu laiku uz meiteni netērēs ilgāk par 15 minūtēm. Ja pirmajās 15 minūtēs viņš nebūs saņēmis signālus par iespējamu ķermeņu krustošanu, tad viņš metīsies pie viņas draudzenes, draudzenes draudzenes un beigu beigās pat tavas draudzenes. Mēģināts nav zaudēts!

Klasesbiedrs no vidusskolas. Tu ar viņu mācījies kopā trīs gadus, kuri it kā nebija slikti, bet ar to arī jūsu attiecībām bija jāpieliek punkts. Tevi neinteresē, kur viņš strādā, ar ko viņš dzīvo, kā iet citiem bijušajiem klasesbiedriem – viss! Šis posms ir beidzies, un laiks iet uz priekšu. Tu centies būt pieklājīgs un izrādi nelielu interesi, bet viņš to pārprot un izlemj piesēst pie tava galda, kur arī pavadīs visu atlikušo nakti.

Īstā. Šī ir seksīgākā meitene deju zālē, kura ar savu matu atciršanu stāv līdzās profesionālām modelēm. Iespējams, viņa pati tāda ir. Brīnumainā kārtā, viņa tev deva iespēju un tu to nesačakarēji. Jūs karstasinīgi dejojāt stundu no vietas, taču no viņas nedzirdēji nevienu vārdu. Tu vēlies aiziet pēc dzēriena, bet, atgriežoties placī, – viņa ir izgaisusi. Viņa ir pazudusi. Tu viņu meklē pa visu klubu, bet viņas nav. Viņa vienmēr paliks atmiņā kā tava īstā, ar kuru toreiz ‘gandrīz kaut kas sanāca’.

Ofisa darbinieki. Parasti grupās no trīs līdz četriem cilvēkiem. Atpazīsi pēc krekliem vai uzvalkiem, jo viņi devušies uz bāru pa taisno no biroja, kurā strādāja līdz plkst. 22.00, veicot datu analītiku, iespējamos finanšu riskus vai arī aizsēžoties darba pasākumā. Viņi runās tikai par darbu. Tu viņiem vari pajautāt to lieko krēslu pie galda. Viņi iedos.

Renārs Kaupers - nejaukt ar mūziķi, kuram ir līdzīgs vārds. Šī tipa cilvēki sevī izjūt spēcīgu dziņu, pilnā spēkā izpildīt visas latviešu dziesmas un censties šajā lustīgajā atrakcijā ieraut tuvumā esošos. Šo tipu ir viegli pamanīt, precīzāk sadzirdēt. Ja tālumā sāk skanēt kaut kas līdzīgs Lingas dziesmai ‘Krodziņš’ vai Līvu ‘Meitene zeltene’ - mūc!

Baltās tiesības. Šajā cilvēku tipā parasti ietilpst 14 - 17 gadus jauni skolnieki, kuru mātes domā, ka viņi atrodas filmu vakarā pie labākā drauga. Taču naivie vecāki nenojauš, ka mazie knakstieriņi ir aizņēmušies lielā brāļa vecās baltās tiesības un cer, ka tā ir viņu zelta biļete jebkurā Vecrīgas klubā. Īpašā pazīme – mugursoma, kurā nereti ir kāds lēts spirtotais dzēriens.

Briti. Latvieši vairāk vai mazāk ir pieņēmuši šos cilvēkus, taču tomēr iekšā vēl kremt apčurātie pieminekļi un apgramstītās tautu meitas. Lai gan neviens īsti viņiem uzmanību nepievērš, katrs no mums mēdz nodomāt - nu kāpēc viņiem tā jāmauro, ko viņi te dara!? Varbūt, mēs vienkārši esam skaudīgi un nespējam pieņemt faktu, ka viņiem vēl kontos no rīta būs nauda, bet mums būs atnācis naktī paņemtais kredīts?

Smuko meiteņu nesmukās draudzenes. Tas nav tikai stereotips vai urbāna leģenda. Šīs meitenes eksistē un ir gatavas sabojāt visu tevis ieguldīto darbu un naudu viņas draudzenes pavedināšanā. Kad būsiet piekusuši dejot, atradīsiet ērtu vietiņu, kur apsēsties un pretim apsēdīsies viņa draudzene, kura būs skaidrā, ar jaku rokās un visai pamanāmi spaidīs telefonu, dodot mājienus, ka viņām jādodas. Ja šī draudzene netiks izklaidēta, tad tu netiksi izklaidēts un cerības ar meiteni pavadīt atlikušo nakti saruks līdz nullei.

Meitene no interneta. Šo maģisko būtni tu pazīsti ļoti labi, var teikt, ka jūs dzīvojat kopā. Tu zini, kad viņa sporto, ko viņa ēd un ar ko viņa ēd. Tu lieliski orientējies viņas darba gaitās, hobijos un viņas uzskatos par sociāli nozīmīgām tēmām. Lielākā daļa no tā visa tev pat šķiet pieņemama, pirms miega tu plāno jūsu abu kāzas, bērnu vārdus un ar ko viņi nodarbosies, kad izaugs lieli. Viss ir perfekti! Diemžēl tās visas ir fantāzijas, jo reālajā dzīvē tev nepietiek drosmes pat uz viņu paskatīties un jebkāda veida starppersonu kontakts tev liks raustīt valodu un aplieties ar dzērienu. Visdrīzāk, ka apliet arī viņu.

Vemkļi. Tu redzēsi dažādus cilvēkus pie dažādiem bāriem un ar dažādiem raksturiem, bet iezīme visiem būs viena – viņi maigi klanīsis tupus pozā pie vēmekļu kaudzes. Atraduši ērtu vietiņu pie tuvākajām trepēm, viņi būs izlēmuši atpūsties no nakts uzdzīves piedāvātajām lustēm un dosies pie miera. Visdrīzāk, ka viņi būs pazaudējuši cilvēkus, ar kuriem uz Vecrīgu atnāca, jo būsim atklāti... neviens ar viņiem negrib auklēties. Viņš ir liels puika, pats tiks galā.

Pulkstenis ir septiņi no rīta, DJ jau sen ir prom, bārmeņi manāmi stutējas pret leti, un deju grīdu drillē tie, kuri gaida pirmo autobusu, jo taksim paredzētā nauda jau sen tika pārvērsta rumkolā un citos sliktos lēmumos. Viss ir beidzies, bet tomēr ir viena grupiņa cilvēku, kas ir enerģijas pilni, viņos pamodusies otrā, ja ne pat trešā, elpa, kas viņus dzen tālāk. Aptuveni pusstundu no šīs grupas var dzirdēt vārdus ‘A ko tālāk, kur ejam, es vēl negribu mājās!’