Kā Skrīveru meteroloģiskajā centrā gatavo laika prognozi

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra stacija izvietota ēkā, kas esot labi piemērota datu apstrādes un pārraides aparatūras izvietošanai, kā arī turpat netālu esošajā aparatūras novērojumu laukumā jeb, profesionālā valodā runājot, meteolaukumā. Tomēr, kā novēroja portāla Skats.lv analītiķi, Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs aizvien neizmanto starptautiski atzītu jumta segumu.Kā paredz 2000. gada 25. aprīļa pieņemtie Latvijas republikas Ministru kabineta noteikumi nr. 158 - azbesta klātbūtne mūsu zemē ir nevēlama.

Meteoroloģiskā zonde Skrīveru meteoroloģiskā stacijā tiek palaista katru otro dienu – 2-3 naktī. Tas ir viens no dārgākajiem, taču tajā pat laikā datu ziņā vērtīgākajiem mērījumiem par atmosfēras stāvokli augšējos slāņos – zonde veic mērījumus līdz pat 25 kilometru augstumam. Un tās palaišana ir stingri saskaņota ar aviācijas drošības dienestiem. Zondē ietilpst mērinstruments ar bateriju un ar ūdeņradi pildīts balons. Viena zonde spēj veikt mērījumus 1.5 stundas, kamēr lido uz augšu.

Zondes reģistrēto datu pieņemšana un pārraidīšana, kā arī datu apstrādāšana un programmas saskaņošana notiek ar antenas un modernas iekārtas palīdzību.

Nokrišņu intensitāti nodrošina speciāls reģistrators, kas reģistrē nokrišņu intensitāti nepārtraukti.

Attēlā redzama reģistrētā fiksēto nokrišņu intensitātes maiņa kādā no iepriekšējo dienu spēcīgajiem vasaras negaisiem.

Skrīveru stacijā esot arī speciāls angārs, kurā glabājas ar ūdeņradi pildīti baloni – paredzēti meteoroloģiskās zondes balona piepildīšanai ar ūdeņradi.

LVĢMC aerometeoroloģe Lāsma Cīrule – skrīveriete, kura kopā ar četrām savām kolēģēm nodrošina diennakts dežūras, lai Latvijas iedzīvotāji varētu saņemt precīzu informāciju par laika apstākļiem Skrīveros un LVĢMC sinoptiķi varētu sagatavot izsmeļošas un, galvenais, precīzas laika prognozes.