Meža atjaunošana pavasarī – kā tas notiek?

Atjaunošanas veida izvēle. Ja ir piemēroti apstākļi, mežam tiek ļauts atjaunoties dabiski, – augsne tiek uzirdināta un atbrīvota no krūmiem un zāles, kas varētu traucēt sēkliņām ieaugties. Tās savukārt nokļūst augsnē, pateicoties atstātajiem “sēklas” kokiem. Tomēr, ja rodas apstākļi, kad mežs šādā veidā neatjaunojas – aizzeļ ar zālaugiem un krūmiem vai atjaunojas ar nevēlamu koku sugu –, tiek sēti vai stādīti t.s. mākslīgi atjaunojamie meži.

Stādāmā materiāla sagādāšana. Lai sāktu ko darīt, ir jāzina meža tips, ko konkrētajā vietā stādīt. Ir jāizpēta, kādas koku sugas auga pirms nociršanas, un jānovērtē mitruma apstākļi. Tad nepieciešams sazināties ar kokaudzētavām un pasūtīt stādāmo materiālu. Valsts meža stādīšanā tiek izmantots LVM kokaudzētavās no speciālās sēklu plantācijās iegūtām sēklām izaudzēts kvalitatīvs stādāmais materiāls. Veiksmīga stādu izvēle un stādīšanas kvalitātes prasību ievērošana ir priekšnoteikums tam, lai jaunie meža stādi ieaugtu taisni, lai tos neizkaltētu saule, lai tie neciestu no pārlieku liela mitruma un lai saknēm pietiktu barības vielas un ūdens.

Augsnes gatavošana. Tā kā sagatavošanās darbi ir veikti, izcirtumā tiek sūtīts traktors, kas gatavo augsni, lai jau pēc gada var sākt stādīšanu. Tieši tā, augsnes gatavošanu veic jau iepriekšējā gadā – to uzar, noņem virskārtu un veic mineralizāciju, lai stāds labi ieaugtu un to nenomāktu lakstaugi.

Sākam stādīt! Ir pagājis gads, kopš augsne tika sagatavota jaunajiem stādiem, un ir laiks stādīšanai! Vispirms mežos stāda lapu koku stādus, tad priežu un egļu kailsakņu stādus, visbeidzot turpina ar priežu un egļu ietvarstādu stādīšanu. Sējot sēklas, Latvijā tiek atjaunoti tikai priežu meži. Uz vienu hektāru tiek iestādīti 3800 kailsakņu kociņu vai 1500 ietvarstādu, no kuriem ieaug 90%, ja stādīšanu veic profesionālis.

Neiztikt bez rūpēm. Nākamajos 3–4 gados vai līdz brīdim, kad koki sasniedz 10 metru garumu, jaunaudzes tiek apkoptas un uzraudzītas. Jaunie, svaigie stādiņi ir gardums meža zvēriem, un, lai tie nenopostītu jaunaudzes, kociņi tiek apstrādāti ar līdzekļiem, kas atbaida dzīvniekus. Divreiz pavasarī un vienreiz rudenī tiek veikta arī agrotehniskā kopšana jeb, vienkārši sakot, ravēšana. Tādējādi kociņš spēj augt ātrāk, jo, izravējot lakstaugus, tam uzlabojas gaismas apstākļi. Sevišķi svarīgi tas ir saulmīļu sugām – priedei un bērzam. Zinošs darbu veicējs un labvēlīgi apstākļi ir pamats, lai ik gadu daudzi miljoni stādu veiksmīgi sāktu pilnvērtīgu dzīvi mežā!