Uz nabagmājas nots. Profesionālo mūzikas kolektīvu vadītāji ceļ trauksmi par atalgojumu

"Nevienā valstī, kas sevi uzskata par kultūras valsti, nevar būt situācija, ka profesionāls mūziķis strādā lielveikalā, jo par mūziķa algu nevar iztikt," tik skarbs par situāciju ar profesionālo mūziķu atalgojumu ir VSIA "Latvijas Koncerti" vadītājs Guntars Ķirsis. Viņš cer – jaunā valdība un kultūras ministre viņa teiktajā ieklausīsies.

Preses konferencē, kas 20. septembrī bija iecerēta kā Latvijas Radio kora, valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" un Latvijas Radio bigbenda jaunās sezonas radošo plānu izziņošana, priekšplānā izvirzījās sasāpējušais jautājums par nepietiekamo un pat Baltijas kontekstā zemo profesionālo mūziķu atalgojumu un tam sekojošo mūzikas profesionāļu pārcelšanos uz ārzemēm, kā arī jaunu profesionālo spēku trūkumu, lai papildinātu kolektīvus.

"Sarunas ar ārzemju mūziķiem, nokaulēšana un pierunāšana, tas viss ir uz tādas nabagmājas nots," tiešs un nesaudzīgs ir Latvijas Radio bigbenda vadītājs, saksofonists Kārlis Vanags. Savukārt Latvijas Radio kora vadītājs un diriģents Sigvards Kļava atzīst – sarunu par profesijas maiņu un eksistēšanas iespējamību ir daudz vairāk nekā iepriekš. Viņiem pievienojas arī "Sinfonietta Rīga" mākslinieciskais vadītājs, diriģents Normunds Šnē, sakot, ka viņa vadītā orķestra mūziķi profesiju nepamet, jo ir fanātiķi, kuriem patīk spēlēt kopā. Šnē izceļ arī jaunu mūziķu trūkumu vairākās instrumentu grupās. "Esam spiesti ņemt to, kas ir, nevis to, ko gribētos," saka diriģents.