5 zelta likumi, pēc kuriem apmācīt savu senioru lietot viedierīces

Viedierīču pasaule ir plaša, un tajā var viegli apjukt – neatkarīgi no tā, vai esi gados jauns cilvēks vai seniors. Tāpēc svarīgi ir saprast, ar ko sākt, ja radusies nepieciešamība tajā kādu apmācīt, lai mācīšanās nesagādātu galvassāpes.

Kā gan var sākt izmantot jauno ierīci, ja tā nav sagatavota lietošanai? Pirmais, ar ko būtu jāsāk, pirms seniora rīcībā nodod viedtālruni, ir ierīces sagatavošana darbam. Tā kā senioriem mēdz būt slikta redze, ir vērts parūpēties ne tikai par to, lai būtu pieejamas brilles, bet arī par burtu un ikonu lielumu ierīcē, iesaka Aksels.

Nākamā lieta, ko nepieciešams izdarīt, sākot lietot jauno ierīci, ir e-pasta adreses izveide, ja tādas līdz šim nav bijis. Sākot palīdzēt senioriem, Aksels saskāries ar problēmu, ka katram senioram ir nepieciešams izveidot dažādus lietotāja profilus, lai sāktu izmantot viedierīci: "Es biju iegādājies blociņu, kur konkrēti visu pierakstīju, un teicu – ja gadījumā aizmirstat, zvaniet man, visu noskaidrosim un salabosim."

Arī Santa iesaka, izveidojot nepieciešamos profilus, paroles pierakstīt ne tikai senioram, bet paturēt arī pie sevis, ja esi viņam uzticama un tuva persona. "Tātad pirmais punkts ir sev saglabāt svarīgāko informāciju," norāda Santa. Šādā veidā reizēs, kad seniors šīs paroles būs aizmirsis vai pazaudējis, viņam būs kāds, pie kura šajā jautājumā vērsties. Tāpat Santa arī iesaka senioram piekodināt, lai uz savu galvu nekādas paroles nemaina, bet pakonsultējas ar kādu tuvu cilvēku.

Santa iesaka izveidot arī "mākoņa krātuvi", lai informācija, piemēram, bildes, kas ir telefonā, saglabājas arī kaut kur citur. "Tas senioriem ir ļoti svarīgi, jo šie cilvēki tomēr ir sentimentālāki nekā mēs," par informācijas dublēšanas svarīgumu piebilst Santa. Arī Aksels norāda, ka būtiski ir iestatīt informācijas dublēšanu, lai tā visa uzkrājas vienuviet, piemēram, "Google" krātuvē.

Pirms sākt mācīt konkrētas lietas, būtu jāparunā ar senioru, kuram palīdzi, un jānoskaidro, kādas ir viņa intereses un ko viņš vēlas gūt no viedtālruņa lietošanas, uzsver Santa. Lietotņu pasaule ir gana plaša, un tieši tāpēc ir būtiski izzināt konkrētā cilvēka vajadzības. Arī Aksels norāda, ka svarīgi sākumā ir saprast, ko seniors grib ar savu ierīci iesākt un kāds ir viņa mērķis, kāpēc viedierīces vēlas izmantot. "Tehnoloģijas iet uz priekšu – viņiem vajag samaksāt rēķinus, darboties ar internetbanku, bet paši īsti to visu nesaprot," savos novērojumos dalās Aksels.

Viena lieta, kas seniorus visvairāk interesē, kā Aksels bija novērojis, ir iespēja iesniegt dokumentus. Arī Santa pamanījusi šādu tendenci. Ļoti daudziem senioriem problēmas sagādā rēķinu apmaksa un dokumentu iesniegšana, viņa stāsta. Tāpēc, ja seniora interesēs ir maksāt rēķinus un parakstīt dokumentus, izmantojot viedtālruni, viņa iesaka apmācīt senioru strādāt ar e-parakstu, internetbanku, Smart-ID un "Latvija.lv".

Aksels līdz šim ir palīdzējis ievērojam cilvēku pulkam – 25 seniori, pateicoties viņam, ir apguvuši viedierīču lietošanas pamatus, atceras jaunietis. Visbiežāk viņu interesēs ir apgūt, kā lietot internetbanku, kā sazināties ar ģimeni un draugiem, kā izmantot sociālos medijus un atrast sev interesējošos video lietotnē "YouTube". Santa skaidro, ka tad, ja seniora vēlme ir sazināties ar ģimeni un draugiem, vērts padomāt par to, kādas saziņas platformas būtu atbilstošas.

Protams, intereses var arī neaprobežoties tikai ar rēķinu maksāšanu un saziņu ar tuviniekiem. Ja seniora intereses ir saistītas ar mūziku vai audiogrāmatām, iespējams, vērts telefonā lejupielādēt, piemēram, "Spotify", stāsta Santa. Kā piemēru viņa min arī situācijas, kad seniora hobijs ir adīšana, tamborēšana, izšūšana vai spēļu spēlēšana. Rokdarbu gadījumā var palīdzēt sameklēt mājaslapas, kur pieejami jaunākie musturi, vai lejupielādēt kādu lietotni, kurā šī informācija ir pieejama. Savukārt spēļu gadījumā, piemēram, var lejupielādēt zināmo spēli "Candy Crush", stāsta Santa.

Iespējas, ko piedāvā viedierīces, ir gana plašas un ļauj izpausties arī radoši. "Bija viens gadījums, kur seniors gribēja veidot savus "TikTok" video. Es viņu mudināju – varbūt tu gribi pamēģināt. Viņš uz to bija gatavs, bet pēc pirmā video saprata, ka īsti negrib to publicēt internetā, un atteicās no idejas," kāda seniora pieredzes stāstu atklāj Aksels.

Sākot mācīt senioram veikt konkrētas darbības viedierīcē, Santa iesaka jau iepriekš sagatavot katras darbības ekrānuzņēmumus, kurus senioram pasniegt kā rokasgrāmatu, kurai sekot līdzi. Tad viņš pats varēs pa punktiem iet cauri, lai izpildītu konkrētās darbības, un, ja gadīsies, ka kaut kas piemirsies, būs kāda vieta, kurā ieskatīties, lai savas zināšanas atsvaidzinātu. "Kā mēs atceramies? Darbojoties! Un, jo vairāk darbosimies, jo vieglāk kļūs. Jo mazāk darbosimies, jo mazāk skaidrības būs," piebilst Santa.

Savukārt Aksels iesaka veidot video pamācības tam, kā izmantot viedierīces. "Filmēju video un skaidroju, ko katra lietotne dara, kā pēc tā to dara un kāds ir mērķis. Un tā katru interesējošo lietotni paskaidroju." Viņš arī iesaka pievienot katram video telefonā aprakstu par to, kas tajā ir redzams, lai senioram ir vienkāršāk atrast nepieciešamo video ar pamācību.

Aksels viedierīču lietošanā pirmo apmācīja savu vectēvu, kuram ir 70 gadi. Ja sākotnēji jaunietis viņam palīdzēja iepazīt dažādas lietotnes, tad tagad var teikt, ka vectēvs ir profesionālis un palīdz arī citiem. "Es esmu pat pārsteigts! Viņš ir apguvis daudzas lietas arī pašmācībā. Skatījies "YouTube" video un man nav neko prasījis."

Kad pirmās prasmes apgūtas, vērts pakāpeniski "apaudzēt" senioru zināšanas. Kā vienu no būtiskākajiem aspektiem Santa min kritisko domāšanu un spēju izvērtēt, ar kādu informāciju dalīties un kur lejupielādēt lietotnes. Santa pēc savas pieredzes, strādājot ar senioriem Rīgas apkaimju biedrībās, norāda, ka bieži vien ir nācies senioriem skaidrot un parādīt, kur informāciju iegūt, lai neuzķertos uz maldīgām ziņām, tādā veidā veicinot senioru kritisko domāšanu.

Aksels atzīst, ka lielākās bažas viņam šobrīd sagādā mākslīgā intelekta attīstība. Mākslīgā intelekta dēļ parādījušies daudzi veidi, kā ne tikai seniori, bet jebkurš var iekrist krāpnieku nagos. Jau iepriekš Aksels centās senioriem stāstīt par viltus ziņām un krāpniekiem, bet līdz šim to darīja diezgan virspusēji. Šobrīd viņš plāno tam pievērst pastiprinātu uzmanību, jo iespējas, kā ar mākslīgā intelekta palīdzību var apkrāpt cilvēkus, iet tikai plašumā. "Ar mākslīgā intelekta palīdzību tiek veikti zvani, un, ja seniors ir ar vāju dzirdi, īsti nesadzird visu un "nenolasa" robotisko balsi, viņš var tam noticēt. Par to es visvairāk satraucos," saka Aksels, Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskolas audzēknis, topošais datorsistēmu tehniķis

Viedierīču lietotnēs var saskarties ar dažādiem riskiem. Santa kā piemēru min iespēju iegādāties dažādus pakalpojumus, piemēram, spēlē nopirkt papildu gājienus. Tāpēc senioriem būtu rūpīgi jāpiekodina, lai neko šajās lietotnēs nepērk, jo tas var izrādīties ne tikai vienreizējs 3 eiro maksājums, bet ikmēneša abonements.

Lai arī ir iespēja izveidot pamācību video, veidot pierakstus vai katrai darbībai uzņemt ekrānuzņēmumu, tomēr svarīgi ir, vismaz pašā sākumā, atrasties senioram blakus un mierīgi parādīt visas darbības, norāda Aksels.

Arī Santa uzsver, ka būtiski ir vismaz pirmajā dienā, kamēr apmāci rīkoties ar viedierīci, būt senioram blakus. Šādā veidā būs vieglāk viņam iemācīt pašu elementārāko un svarīgāko konkrētajā mirklī, lai seniors spētu ar ierīci darboties. "Būt biežāk klāt un pašiem palīdzēt, pārbaudīt un uztaisīt mazo diagnostiku, jo mēs nevaram paļauties, ka seniors saņems jauno telefonu un spēs jau pirmajā mirklī ar to darboties izcili un zināt visas funkcijas, kas viņam ir vajadzīgas," skaidro Santa.

"Nekad nedod visu informāciju uzreiz. Nekad nedomā, ka cilvēks pats spēs visu zināt. Nekas nav intuitīvi. It sevišķi, ja esi vecāks," uzsver Santa. Viss jaunais jebkuram cilvēkam var radīt apjukumu un nedrošības sajūtu. Līdz ar to lielākā kļūda, ko var izdarīt, ir domāt, ka intuitīvi cilvēks sapratīs visu, kas jādara, – tas nav nepieciešams, norāda Santa.

Ja seniors negrib apgūt, kā lietot viedierīces, nevajag viņam uzspiest to darīt, uzskata Aksels. "Pieņemsim, viņš nevēlas digitāli mācīties darboties ar telefonu vai citām viedierīcēm, es domāju, ka nevajag to uzspiest. Daudzi savam senioram uzspiež, ka viņam vajag telefonu un datoru, bet viņš tam vēl nav gatavs," skaidro Aksels.

Projekta "Digitāli kopā" raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.