Foto: Reuters/Scanpix
31. maijs ir Pasaules pretsmēķēšanas diena, kad ir jau atkal jāatgādina par to, ka nikotīna atkarīgie dzīvo par aptuveni deviņiem gadiem mazāk kā nesmēķētāji, ka smēķēšana nodara milzīgu kaitējumu sirdij un asinsvadiem, ka jau pēc vienas cigaretes paaugstinās asinsspiediens, palielinās trombu veidošanās risks, ka pat pasīvā smēķēšana 30 reizes palielina risku saslimt ar plaušu vēzi. Tā ir nopietna atkarība ar kuru nav viegli, taču ir iespējams tikt galā.

Katru gadu no tabakas visā pasaulē mirst aptuveni pieci miljoni cilvēku un aptuveni 90 procenti nāves gadījumu ir no plaušu vēža, kuru izraisa smēķēšana. Gadiem ilgi smēķējot, cilvēkam arvien pieaug dažādu veselības problēmu risks. Parādās paaugstināts asinsspiediens, paātrināta sirdsdarbība, artēriju sašaurināšanās, kas var izraisīt gangrēnu, artēriju iekšējās virsmas bojājumus un palielināt infarkta un insulta risku. Smēķēšana ietekmē arī gremošanas sistēmu – iespējami kuņģa darbības traucējumi, kuņģa čūlas, mutes dobuma un smaganu iekaisumi un mutes vēzis. Tāpat smēķēšana var veicināt arī ātrāku ādas novecošanās procesu. Kādas ir šī postošā ieraduma atmešanas iespējas un ko ieteicams darīt pēc smēķēšanas atmešanas? Pieredzes stāsti, pētījumi un "Benu Aptiekas" farmaceita Konstantīna Čerjomuhina ieteikumi ieraduma atmešanai, un dzīvei pēc.

Veidi, kā atmest smēķēšanu

  • Izmantojiet aptiekā pieejamos līdzekļus. Aptiekās pieejami plāksteri, košļājamās gumijas un aerosoli, kuru sastāvā ir nikotīns, kas palīdz pakāpeniski atmest smēķēšanu. Vēl ir pieejamas tabletes, kuru sastāvā ir aktīvā viela citizīns, ko iegūst no augiem un sēkliņām. Iedarbības mehānisma ziņā citizīns ir ļoti līdzīgs nikotīnam, bet tam ir daudz zemāka toksicitāte un plašāks terapeitiskais indekss. Citizīns konkurētspējīgi nomāc nikotīna mijiedarbību ar attiecīgajiem receptoriem, kas noved pie pakāpeniskas nikotīna atkarības samazināšanas un izzušanas.
  • Vērsieties pēc medicīniskas palīdzības. Ja apzināties, ka pašu spēkiem būs grūti vai pat neiespējami tikt galā ar atkarību, apsveriet iespēju doties pēc palīdzības pie speciālista. Psihoterapeits palīdzēs izstrādāt jums optimālu režīmu cigarešu atmešanai, kā arī nepieciešamības gadījumā izrakstīs medikamentus, kuri palīdzēs tikt galā ar stresu atmešanas periodā.
  • Dzīvesveida maiņa. Ir arī daudz citu iespēju, ko cilvēki izmanto smēķēšanas atmešanai – viena no tiem ir sports. Aktīvāku fizisko aktivitāšu uzsākšana un vēlme sasniegt labākus rezultātus var motivēt atmest smēķēšanu un pārskatīt savas intereses un prioritātes. Tāpat reizēm palīdz ikdienas ritma maiņa, pārplānojot laiku tā, lai arvien mazāk būtu ērtu brīžu smēķēšanai.

Pēc smēķēšanas atmešanas

Atmetot smēķēšanu, organisms spēj atjaunoties salīdzinoši īsā laika posmā – jau no divām nedēļām līdz trīs mēnešiem. Šajā periodā cilvēks sāk justies labāk, ievērojami samazinās sirds slimību risks, sāk uzlaboties plaušu funkcija un asinsrite un palielinās fiziskā izturība. Pēc smēķēšanas atmešanas ir ieteicams lietot kompleksos vitamīnus, kuru sastāvā ir plašs vitamīnu un minerālvielu klāsts, iesaka farmaceits. Vitamīni un minerālvielas dos papildu enerģiju, stiprinās imunitāti un organismu kopumā. Savukārt, lai uzlabotu plaušu veselību, ieteicami plaušu vingrinājumi, kuri stimulē plaušu darbību. Tāpat ieteicamas pastaigas svaigā gaisā, it īpaši skuju koku mežā, arī pirts apmeklēšana un dažāda veida inhalācijas ar augu maisījumiem.

Smēķēšanas atmešana: kā mainīsies veselība pēc mēneša, gada vai desmit?


Smēķēšana ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis Eiropas Savienībā. Neraugoties uz to, daudzi smēķētāji baidās, ka būs vajadzīgs pārāk ilgs laiks, lai vispirms atmestu kaitīgo ieradumu, bet pēc tam redzētu kādus veselības un labsajūtas uzlabojumus. Bet, kā izrādās, ieguvumu ieraudzīšana notiek ātrāk, nekā lielākā daļa cilvēku uzskata.

Lasīt vairāk

Sapīpējušies: 'Pagāja diennakts līdz sajutos normāli'. Krietni pieaugušas iespējas pārdozēt nikotīnu

Foto: DELFI


Bija aptuveni pieci no rīta. Gaišs, kā jau maija rītam pienākas. Māris (vārds mainīts) nebija gulējis visu nakti, jo spiedīgie nodošanas termiņi gan darbā, gan augstskolā ļāva naktī darbu pie datora atšķaidīt tikai ar nelielām pīppauzēm, ne miegu. Nedaudz dzestro rīta gaisu iekrāsoja viegls cigarešu dūmu mākonis, bet tas ātri izklīda. Māris nodzēsa nepabeigto cigareti, jo piepeši sajutās slikti. Kaklā kāpa nelabums, mute strauji pildījās siekalām, un šķita, ka zemeslode pēkšņi sākusi griezties krietni straujāk. Atgriezies dzīvoklī, Māris centās izvemties, bet tas neizdevās. Labu brīdi paspļaudījies, viņš draudzēšanos ar tualetes podu pārtrauca un devās izgulēt, kā tobrīd šķita, pārslodzes sekas. Tikai vēlāk izrādījās, ka tā rīta "piedzīvojumus", visticamāk, izraisīja nikotīna pārdozēšana. Visas pazīmes tam atbilda.

Lasīt vairāk

Atmest smēķēšanu man nozīmēja satikties ar sevi. Kā cigareti padarīt par pēdējo

Foto: Shutterstock


Kad izkūp barjera, kas radusies no cigarešu dūmiem starp smēķētāju un pasauli, cilvēka personība ļoti mainās. Kā palīdzēt sev tikt galā ar nelāgo ieradumu?

Lasīt vairāk

Dialogā, nevis monologā! Kā runāt ar pusaudzi par smēķēšanu


Cigarešu un dažādu smēķēšanas ierīču pamēģināšana pusaudžu vecumā var šķist tikai kā šim vecumposmam raksturīga eksperimentēšana. Tomēr, kā liecina pētījumi, lielākā daļa no tiem cilvēkiem, kuri ikdienā smēķē, to uzsākuši jau pusaudžu vecumā. Tieši tāpēc ir tik svarīgi sagatavoties un ieplānot sarunu ar pusaudzi par šo tēmu, vēlams – pirms pirmās smēķēšanas pieredzes.

Lasīt vairāk

Tās nav cigaretes. Vai veipi un citas smēķēšanas ierīces tiešām mazāk kaitīgas?

Foto: Shutterstock


Gluži tāpat kā elektroniskās grāmatas, kas nav aizstājušas lasāmvielu papīra formātā, cigarešu elektroniskie analogi nav iznīdējuši parastās cigaretes, lai gan ir strauji iekļāvušies pasaules ikdienā. Smēķēšanas ierīces ieņēmušas atsevišķu nišu – šķietami nekaitīgāks analogs. Bet vai tiešām tās nodara mazāku kaitējumu smēķētāja veselībai?

Lasīt vairāk

Jānis Žagars: Elektroniskās vai parastās cigaretes? Ko saka zinātne?

Foto: Publicitātes foto


Zinātne, pētījumi, statistika aizvien vairāk kļūst par moderna mūsdienu cilvēka dzīves sastāvdaļu. Sava loma tajā ir bijusi gan pandēmijai, gan milzīgajam dažādu viltus ziņu daudzumam, gan nereti agresīvajiem mārketinga paņēmieniem.

Lasīt vairāk

E-cigaretes – vai tiešām par 95% mazāk kaitīga alternatīva? Podkāsts 'Zinātne vai muļķības'

Foto: LETA


Elektroniskās cigaretes kā veids, lai atmestu "parastās" un kā mazāk kaitīga alternatīva tabakas smēķēšanai – šādi daļa sabiedrības redz tā dēvētās veipošanas šķietamos ieguvumus. Dažviet šāda politika īstenota pat valstiskā līmenī. Piemēram, Apvienotajā Karalistē nesmēķētājus, protams, nemudina sākt veipot, taču tabakas cigarešu kūpinātājiem gan rekomendē pāriet uz e-cigaretēm kā starpposmu ceļā uz atmešanu. Daudz apgalvojumu un karstu diskusiju ir par to, vai un cik liels drauds tās ir veselībai. Taču šie produkti ir samērā jauni, par daudzu e-cigarešu tvaikos sastopamo vielu toksicitāti datu vēl ir maz. Ilgtermiņa sekas redzēsim pēc 20, 30 un 40 gadiem, brīdina eksperti.

Lasīt vairāk

Par vecāku pareizāko rīcību, ja bērna somā atrodi e-cigareti

Foto: Shutterstock


Aizvien lielākas bažas vecāku starpā izraisa tā saucamo "flomāsteru" jeb e-cigarešu izplatība bērnu vidū. Jauniešus piesaista gan to spilgtās krāsas, gan dažādās garšas, gan arī kopības sajūta, smēķējot ar citiem vienaudžiem. Neskatoties uz to, ka e-cigaretēm būtu jābūt pieejamām tikai pilngadīgiem lietotājiem – tādiem, kas apzinās savu rīcību, diemžēl aizvien vairāk produktu atrod pārlieku jauna patērētāju paaudze.

Lasīt vairāk

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!