Izdevumā "Verywell health" uztura pedagoģe Stefānija Brauna ir uzrunājusi vairākus ārstus un izanalizējusi vairākus pētījumus, lai rastu atbildi uz mūžseno jautājumu par vīna lietošanas ieguvumiem un no kurienes "aug kājas" priekšstatam, ka vīns ir veselīgs. Viņa min vairākus pētījumus, kuros apstiprināts, ka mēreni patērēts sarkanvīns spējot samazināt sirds slimību risku un attālināt demences tuvošanos.
Taču jaunākā, izdevumā "JAMA Network Open" publicētā analīze salīdzina, ka mērenajiem vīna dzērājiem nav novērojams mazāks nāves riska daudzums kā tiem, kuri alkoholu nelieto vispār. Pētījuma subjekts nebija tikai sarkanvīns, bet gan jebkurš, mērenos daudzumos lietots alkoholiskais dzēriens. "Visu alkoholisko produktu – alus, vīna un spirta –, galvenā sastāvdaļa ir etanols un tas nodara kaitējumu cilvēka ķermenim," izdevumā "Verywell Health" apstiprina viens no raksta līdzautoriem, "Canadian Institute for Substance Use Research" zinātnieks Džinhui Žao. Arī kardioloģe no Masačūsetsas slimnīcas, līdzautore citam 2022. gada pētījumam, Kriša Dž. Aragama atklāj, ka jebkura alkohola lietošana ir saistīta ar paaugstinātu sirds slimību risku, taču riska apjomu nosaka patērētais daudzums: "Veselam cilvēkam viens dzēriens dienā nepalīdzēs pagarināt dzīvi, bet arī – tas nekaitēs." Aragama skaidro, ka, lai gan iepriekšējie dati liecināja, ka mērena daudzuma alkohola patēriņš nozīmē mazāku sirds slimību risku salīdzinājumā ar tiem, kuri atturas no alkohola lietošanas pilnībā, novērojot noteiktus dzīvesveida faktorus, šie ieguvumi ir nenozīmīgi vai to nav nemaz. "Secinājām, ka tie, kas patērēja vieglu un mērenu alkohola daudzumu, ievēroja arī citus labvēlīgus dzīvesveida principus. Piemēram, salīdzinājumā ar atturībniekiem viņi patērēja vairāk dārzeņu, bija fiziski aktīvāki, ar zemāku ķermeņa masas indeksu."
Kāpēc tiek uzskatīts, ka sarkanvīns ir veselīgs?
Ideja, ka sarkanvīns ir veselīgs, ir dzimusi 1990. gados, kad TV šovā "60 minutes" amerikāņi tika iepazīstināti ar "franču paradoksa" ideju. Franču epidemiologi apgalvoja, ka, lai gan franču uzturā ir daudz piesātināto tauku, viņiem ir mazāks sirds slimību gadījumu skaits. Viņi šo paradoksu saistīja ar tā saucamo Vidusjūras diētu, kuras būtiska sastāvdaļa ir sarkanvīns. Tomēr šo secinājumu var apšaubīt, jo netika fiksēti lietotāju dzīvesveida faktori. Izdevumam "Verywell Health" patoloģijas un laboratorijas medicīnas profesors no Teksasas Universitātes Veselības centra, ārsts Maksimiliāns Buja apgalvo, ka, viņaprāt, sarkanvīnam ir sava nozīme veselības uzlabošanā, taču tas vēl nav vienīgais: "Ar vīna patēriņu notiek arī kas cits. Tā ir relaksējoša maltīte, ilgāks laiks atpūtai, mazāk stresa. Tāpēc domāju, ka tieši tas ir šī fenomena iemesls."
Sarkanvīnam ir dažas priekšrocības, taču tas nav dzīvības eliksīrs. Alkohola industrija mīl kultivēt sarkanvīna slavu kā "veselīgu" un to apstiprina "European Journal of Public Health" publicētais 2020. gada pētījums ar atzinumu , ka lielāko daļu šo apskatu ir finansējusi vai citādi atbalstījusi tieši alkohola ražošanas nozare.
Vai sarkanvīnā esošie antioksidanti to padara par veselīgu dzērienu?
Sarkanvīna antioksidanti nāk no vīnogu miziņām, kā nav ne baltvīnā, ne citos alkohola veidos. Sarkanvīns satur resveratrolu, kas ir dabisks polifenola savienojums un darbojas kā antioksidants ar pretiekaisuma, un vēža, sirds slimības aizsardzības spēju. Tomēr resveratrols ir atrodams arī zemesriekstos, mellenēs un dzērvenēs.
Iespēja antioksidantiem patiešām atsvērt alkohola citādi kaitīgo ietekmi ir tikai ar piezīmi "ka alkohola patēriņš ir zemā vai mērenā apjomā," kas ir glāze vai divas dienā, piebilst Maksimiliāns Buja. Skaidrs, ka vīna patēriņš vien nesniegs cilvēkam pietiekami daudz antioksidantu, lai radītu nozīmīgus ieguvumus veselībai. "Visa uztura un diētu industrija ir viena nepārtraukta, nebeidzama saruna un debates, un vīns ir daļa no tā. Mērenam patēriņam ir bioloģiska ietekme, bet arī spriedzes mazināšanai ēdienreizē ir pozitīvs efekts," skaidro Buja.
Ko varam secināt? Ka mērens sarkanvīna daudzums var sniegt dažus ieguvumus veselībai un dažiem cilvēkiem noderēt kā atpūtas, relaksācijas līdzeklis. Taču atturībniekiem nav ieteicams sākt lietot alkoholu, lai gūtu veselībai jelkādu labumu.
Vai tiešām vīna dzeršana palīdz dzīvot ilgāk? Pierādījumi ir visai 'šķidri'
Dzīvesstila medijos bieži redzami raksti par to, ka glāze vīna dienā palīdz mazināt dažādu veselības likstu risku. Daudzos gadījumos šiem apgalvojumiem saknes meklējamas 1992. gadā publicētajā pētījumā, kur piesaukts "franču paradokss" un argumentēts, ka cilvēki kultūrās, kur ikdienā tiek vidēji patērēts vairāk vīna nekā citviet pasaulē, dzīvo ilgāk tieši vīna baudīšanas dēļ. Taču – ja kaut kas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, ir ļoti liela varbūtība, ka tā nav patiesība. Tā ir arī šajā gadījumā – kaut zināmas sakarības starp vīnā esošajām vielām un samazinātu risku iedzīvoties noteiktās kaitēs var saskatīt, ir virkne atrunu un "āķu".
Vai vīns ir veselīgs, un ko ēst, lietojot alkoholu? Nopietni par nenopietniem jautājumiem
Liela daļa no mums svētkos mēdz iemalkot glāzi vīna, bet Jāņos – pāris alus kausu. Kāds to dara ne tikai svētkos... Vai alkohols, piemēram, sausais sarkanvīns, var būt vērtīgs veselībai? Vai tiesa, ka dārgais alkohols ir mazāk kaitīgs par lēto? Kādēļ pandēmijas laikā mēs sākām vairāk lietot grādīgos dzērienus?
Alus, degvīns, vīns, liķieri: kurš alkoholiskais dzēriens ir visnekaitīgākais?
Galvenā lieta, kas jāliek aiz auss, pildot glāzē jebkuru spirtoto dzērienu: ne pēc PVO standartiem, ne arī pēc dažādu pētījumu datiem nav tāda jēdziena kā "nekaitīga alkohola deva". Ir tikai ieteicamais augšējais slieksnis, kuru pārkāpjot jūs pilnīgi noteikti sajutīsiet alkohola kaitīgo ietekmi uz veselību. Tie ir ne vairāk par 30 gramiem spirta dienā. Tieši tik ir vienā degvīna glāzītē, pāris glāzēs vīna vai pudelē alus. Bet – vai alkohola kaitīgums ir atkarīgs no šķidruma sastāva, ar kuru tas nonāk organismā?
Vīna glāze nāk par labu? Uzturs, kas neļaus 'nokaut' ķermeņa motoru – sirdi
Piekritīsiet taču – "ak, tu, sirsniņa mana" izklausās daudz mīļāk un piemērotāk par "mana nierīte", vai ne? Jau izsenis sirds ir visā pasaulē zināms mīlestības simbols, kuru izšuj uz drēbēm, dāvā kūkas formā un pat iepin liriskās melodijās, taču svarīgi atgādināt, ka sirds ir kas vairāk par mīlestības vēstnesi. Orgāna galvenā funkcija ir svarīgāka par visiem apzīmējumiem – sirds ļauj mums dzīvot. Ja cilvēka motoram sāk rūsēt kāda sastāvdaļa, organisma kopējā funkcionēšana būs apdraudēta, tāpēc ar steigu jāķeras klāt tā ieeļļošanai. Un te palīdzēt var piemērots uzturs, kura iekļaušana ikdienas ēdienkartē nebūt nav neiespējamā misija.
Alkoholiķes atzīšanās. Doma, ka nekad vairs nedrīkstēšu dzert, bija biedējoša
Vārds "alkoholiķis" ļoti daudziem izraisa negatīvas emocijas, liekot domāt par slinku, nekoptu cilvēku, nevis tādu, kas strādā labi atalgotu darbu un ir šķietami "parasts cilvēks". Tomēr problēmas ar alkoholu var skart ikvienu – arī cilvēku no kārtīgas ģimenes, kas skolas laikā bijis teicamnieks, ieguvis augstāko izglītību, laiku vada inteliģentās sarunās un spēj veikt atbildīgu, labi atalgotu darbu. Tieši tā varētu raksturot Annu (vārds mainīts) – sievieti, kas vairāk nekā 10 gadus bija atkarības varā un tagad sevi sauc par nelietojošu alkoholiķi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
