Ja tomēr neesi pārliecināts, kādēļ savā īpašumā radīt oāzi kā kukaiņiem, tā rāpuļiem un mazajiem zīdītājiem, atceries – dabā viss ir saistīts un nereti dārzā derīgajiem kukaiņiem, putniem un ķirzakām ēdienkartē ir kaitīgie organismi.
Pirms pieņem galējo lēmumu, svarīgi atbildēt uz pāris svarīgiem jautājumiem. Pirmkārt, vai vēlies, lai galvenokārt dārzā mudž kukaiņi: bišu, kameņu un taureņu bari? Vai esi gatavs dārzā uzņemt arī kādu ezi, zaķi vai vāveri? Kā ar varžu kurkstoņu un ložņājošu čūsku? Varbūt vēlies dārzā piesaistīt pēc iespējas vairāk derīgos kukaiņus, īpaši, ja tavā dārziņā dominē augļu koki un dārzeņi?
Atbildot uz šiem jautājumiem, sapratīsi, ko dārzā iekļaut, bet no kā izvairīties. Taču viens ir skaidrs – jebkurai dzīvai būtnei ir svarīgi, lai apkārt būtu barība, ūdens un vieta, kur paslēpties.
Domājot par dārzu, kas draudzīgs ne tikai kukaiņiem, bet arī putniem un citiem dzīvnieciņiem, vairumam acu priekšā paveras aina ar angļu stila dārziem, kuros valda augu brīvība un kripatiņa mežonīguma. Taču dzīvajām būtnēm draudzīgus elementus iespējams integrēt jebkurā dārza stilā.
Pirmkārt, svarīgi, lai dārzs būtu vieta, kur kustoņi var baroties. Kamēr pieauguši tauriņi pārtiek no ziedu nektāra vai barojas ar ievainotu koku (kļavu, bērzu un citu), kā arī augļu sulu, tauriņu kāpuri ir augēdāji, kas barojas gan ar augu lapām, gan augļiem, gan stublājiem un saknēm. Lai dārzā zumētu bites, tām nepieciešami augi, kas dos iespēju baroties ar nektāru un ziedputekšņiem. Savukārt putnu ēdienkartē ir gan kukaiņi, gan augu izcelsmes produkti, piemēram, to sēklas un ogas.
To, kādi augi dārzā piesaistīs tauriņus, vari uzzināt šajā "Delfi" rakstā.
Nereti ziemas laikā čivinātājiem palīdzam, dārzā novietojot putnu barotavas, kas pildītas dažādiem gardumiem. Šo darbiņu pavasarī varam nepārtraukt, līdz ar to putni dārzā uzturēsies patstāvīgi. Lai atvieglotu savas pūles un tēriņus, dārzā var audzēt dažādus augļus un ogas ražojošus kokus un krūmus, daļu no tiem rudenī atstājot nenovāktus. Šādu opciju sniegs tādi koki kā vilkābeles, aivas, mežrozītes, apiņi, pīlādži, ābeles, parka rozes un citi. Rudenī visus ziedošos augus nenovāc, jo šo augu sēklas arīdzan būs barības avots putniem ziemas laikā.
Ja putnus dārzā vēlies pievilināt ar barotavu palīdzību, tās novieto sev redzamā vietā, lai vari baudīt skatu uz to, cik darbīgi rosās čiepstošie skaistuļi, taču atceries, ka vienlaikus izvēlētajai vietai dārzā jābūt tādai, kur kustoņi jutīsies droši no ienaidniekiem, piemēram, mājas mīluļiem kaķiem vai suņiem. Tāpat ņem vērā, ka barotavas itin bieži pievilina arī citus kustoņus, piemēram, kādu sīli vai žagatu, vāveri un pat peles.
Ja dārzā ir vieta, kur baroties, ir tikai likumsakarīgi, ka nepieciešama vieta, kurā veldzēt slāpes. Mazs baseiniņš jeb putnu dzirdinātavas patiks ne tikai čiepstētājiem, bet to tuvumā labprāt uzturēsies arī tauriņi. Dzirdinātavu nenovieto tiešos saules staros, kur karstajās dienās ūdens ātri vien sakarsīs. Un neaizmirsti par plēsējiem, kas dzīvās radības atkal varētu apdraudēt! Tāpat atceries, ka, ja reiz dārzā novieto dzirdinātavu, to ir arī jāuztur tīru, ūdeni regulāri nomainot, bet pašu dzirdinātavu izmazgājot.
Dabiski mitru zonu dārzā vari izveidot kā vietu, kur uzturēties ķirzakām vai abiniekiem. Šādu vietu vari izveidot arī mākslīgi, izrokot dārzā nelielu dīķīti. Ja dīķī dekoratīviem nolūkiem vēlies audzēt arī zivis, jārēķinās, ka plēsīgāks dzīvnieks vai putns var tās arī "izmakšķerēt".
Kustoņiem labprāt patiks ielīst un paslēpties kādā lapu biezoknī, tādēļ, ja ir tāda iespēja un tas sakrīt ar tavu gaumes sajūtu, veido blīvus apstādījumus. Arvien aktuālāk kļūst piemājas teritorijā izveidot dabīgo savvaļas ziedu pļavu, tādējādi veicinot bioloģisko daudzveidību dabā, kas labpatiks arī zumošajiem kukaiņiem. Svarīgi ainavā iekļaut arī krūmus, kokus un skujeņus, kuros patverties arī lielākiem dzīvniekiem, piemēram, vāverēm, lielākiem putniem.
Lai vēl vairāk piesaistītu dzīvās radības uzturēties savā sētā, palīdzi tām – putniem izveido putnu būrīšus, kuros vīt ligzdu un audzēt mazuļus, savukārt bitēm dārza nostūrī vari novietot bišu stropu, tādējādi gūstot labumu arī sev – medu.
Koncentrējies uz dažādību – tavam mērķim dārzā jābūt dažādiem augu veidiem un sugām, kas ar dažādu ziedēšanas laiku piesaistīs un būs barības avots kustoņiem teju visa gada garumā. Viengadīgos, daudzgadīgos un krūmus sajauciet ar stiebrzālēm, zemsedzēm un garšaugiem. Palutiniet nobriedušos kokus, kas jums jau ir, vai kopiet jaunus, kas nodrošinās pārtiku un pajumti.
Lai arī mums tīk izgaismot pagalmu arī naktīs, pārlieku liels apgaismojums dzīvnieciņus tikai aizbaidīs, tādēļ vērts izvērtēt arī gaismas objektu daudzumu un novietojumu dārzā. Tikpat svarīgi ir izmantot dabai un dzīvniekiem drošas augu aizsardzības metodes – tātad kaitēkļus centies apkarot bez ķīmiskiem līdzekļiem, savukārt augus lutini ar dzīvām radībām drošiem mēslošanas līdzekļiem.
Pats galvenais – ļauj dārzam "dzīvot" pašam un nemēģini to uzturēt perfekti sakoptu. Iespējams, kādā tālākā dārza stūrī vari izveidot nozāģētos vai vējainā laikā sakritušos zarus vai izveidot tur komposta kaudzi. To, kā kā izveidot komposta kasti un pašu kompostu, vari uzzināt, skatoties "Delfi" raidījuma "Dārza jautājums" jaunāko epizodi.
Raksta tapšanā izmantota informācija no portāliem "Houzz" un "The Guardian".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
