Foto: Shutterstock
Vieni no visskaistākajiem ziediem vasaras sākumā dārzā pavisam noteikti ir daiļajām peonijām. Lakstveida peonijas stādi atrodami teju katrā sētā, taču neatkārtojami eleganta ir arī krūmpeonija, kas savus milzīgos ziedus raisa jau maija vidū.

Kolekcionārs un puķkopis Raimonds Petrovskis kokveida iesaka peonijas stādīt nedaudz noēnotā vietā, tādējādi paildzinot krūma ziedēšanas ilgumu. Kokveida peonijām ir raksturīgas mietsaknes, tādēļ stādīšanas vieta kārtīgi jāpārdomā, lai pēc dažiem gadiem krūmu nenāktos rakt ārā un pārstādīt. "Mēs nevaram aizrakties tā, lai sakni nenorautu. Pašam ir gadījies, ka roku diezgan dziļi – apmēram 60 centimetru dziļumā – un tāpat viena vai divas saknes gluži kā burkāni aiziet tālāk zemē un tās, protams, nolaužu. Pēc tam krūms nīkuļo un negrib augt – ir 50 pret 50 procentu iespējamība, ka tas iesakņosies," savā pieredzē dalās Petrovskis. Kokveida peoniju dzimtene ir Ķīnas kalnainie apvidi – tur ir maz barības vielu, akmeņaina vide. Tieši tādēļ tām ir dziļa sakņu sistēma. Kokveida peonijas nevajadzētu stādīt izteikti mitrā vietā, bet stādāmbedri vajag veidot ar labu drenāžu.

Lai nodrošinātu labu drenāžu, puķkopis dārza augsni atjauc ar granti. Stādāmbedri peonijai sagatavo vismaz 60 centimetru dziļumā, tajā iestrādājot arī nedaudz komposta, bet pavisam noteikti ne kūtsmēslus – šāds mēslojums augam būs pārāk stiprs un apdedzinās sakņu sistēmu, kā rezultātā krūms var arī aiziet bojā.

Mēslot krūmpeonijas puķkopis iesaka vien reizi gadā, aprīlī tās palutinot ar granulēto mēslojumu. Ja krūms ir neliels, tad pietiks ar vienu tējkaroti, bet lielākiem krūmiem – vienu ēdamkaroti mēslojuma. "Vairāk nevajag! Kokveida peonijas aug lēni un nebūtu pareizi tās piespiest augt ātrāk. Tad tās tiek izsistas no dabiskā līdzsvara, tām ir stress un rezultāti ne vienmēr iznāks tie labākie."

Svarīgi ievērot, ka uzpotētās kokveida peoniju šķirnes jāstāda tā, lai potējuma vieta atrastos virs augsnes. "Ir gadījies lasīt ieteikumus, ka kokveida peonijas vajag gremdēt dziļāk zemē, lai augsne būtu virs potējuma vietas, taču jāatceras, ka kokveida peonijas ir jutīgas pret pārlieku mitrumu un tām nepatīk purvaina vide. Potējuma vieta ir vēl jutīgāka pret mitrumu nekā pārējā peonija, bet, ja tai apkārt būs augsne, arī mitrums būs lielāks, līdz ar to mēs varam ātrāk to nopūdēt. Kāpēc arī ābeles un ķiršus stādām tā, lai potējuma vieta atrastos virs augsnes? Jo potējuma vieta ir jutīgāka pret puvi, kas augsnē var uzmesties ātrāk! Var stādīt arī nelielā iedobītē un piebērt granti vai smiltis, bet neuzskatu, ka tas ir labākais variants," stāsta puķkopis. Citādi kokveida peonijas nav uzņēmīgas pret slimībām un kaitēkļiem.

Kolekcionārs skaidro, ka vismaz pirmos divus gadus pēc iestādīšanas krūmiem nevajadzētu ļaut ziedēt, bet gan ziednešus uzreiz nokniebt, tādējādi visu auga enerģiju novirzot uz apsakņošanos un pielāgošanos jaunajai videi. Ja krūmam ļaus ziedēt uzreiz, jāgatavojas, ka zieds nebūs tik pilnīgs un kvalitatīvs.

Ko iesākt pēc ziedēšanas? Petrovskis stāsta, ka jebkurš augs pēc ziedēšanas visu enerģiju koncentrē uz sēklu ražošanu. Ja nevēlamies no krūma iegūt sēklas, lai paeksperimentētu un pašu spēkiem izaudzētu kādu sēklaudzi, tad pareizāk visus noziedējušos ziedus ir uzreiz nogriezt. Sēklu ražošanā augs patērē enerģiju, kuru citādi būtu varējis izmantot, lai veidotu spēcīgu krūmu.

Kā izvēlēties starp sēklaudzi un uzpotētu šķirni un vai krūmpeonijas ziemas laikā jāpiesedz, uzzināsi šajā "Delfi" rakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!