'Nakts putns' un aktīvists kāmis
Foto: Shutterstock

Pasaulē ir 19 kāmju sugu, taču cilvēka mājoklī kā mīļdzīvnieki visbiežāk mitinās Sīrijas zeltainie un Džungārijas kāmīši. Samērā populāri ir arī Ķīnas pundurkāmji, kā arī vismazākie – Roborovska pundurkāmīši.
Laura Kirmuškai Sīrijas zeltaino kāmi negaidīti uzdāvināja dzimšanas dienā. Simpātiskais rudulis ar balto vēderu un pakakli tika pie vārda Stefans Pūkainais un 3,5 gadus bija viņas mīlulis.

“Man kāmīti sešpadsmitajā dzimšanas dienā uzdāvināja draudzenes. Tas bija patīkams pārsteigumus, jo vienmēr biju gribējusi kādu dzīvnieciņu, bet mamma iebilda. Viņš bija ruds ar baltu pavēderi, zodu un kājiņām. Kāmītis tika pie vārda Stefans par godu vienam no maniem mūzikas elkiem – grupas “Placebo” basģitāristam Stefanam Olsdālam. Savukārt uzvārdu Pūkainais ieguva, jo viņš tāds vienkārši bija. Uz vecumu palika vēl pūkaināks,” stāsta Laura Kirmuška.

„Ļoti amizanti izskatījās, kā viņš skrēja, smieklīgi kustoties garajām spalvām uz pēcpuses. Sapirku viņam visu, ko vien kārtīgam kāmītim vajag: būrīti, ratiņu, kur izlocīt kājas, un nelielu kastīti – midziņu, kur paslēpties. Par spīti tam viņš ik vakaru centās izgrauzties ārā no būra. Tas izpaudās tā, ka viņš neatlaidīgi grauza būra restes. Reizēm izlaidu viņu no būra, lai paskraida pa istabu, un tas viņam tiešām patika.

Tajos brīžos skrēja bez mitas un par viņa brīvsoli bija viegli aizmirst, jo viņš pārvietojās klusi un nemanāmi pa istabas stūriem. Reiz atklājās, ka pamanījies sagrauzt aizkarus. Citā reizē ieraudzīju, ka viņš taisījis migu zem televizora galda un dīvāna kastē. Bija tur savilcis gan sagrauzto aizkaru izgrauzumus, gan kaut kādas barības paliekas.

Saka, ka kāmīšiem neesot augstuma izjūtas, jo viņi ir stepju dzīvnieki. Viņi ļoti jāuzmana, lai nenokrīt no liela augstuma, jo var salauzt savus trauslos kauliņus. Manējais pēc pāris kritieniem saprata, kas ir augstums, un, piemēram, pa galdu staigāja ļoti uzmanīgi, burtiski pieplacis tā virsmai.

Kāmjiem nav nepieciešama īpaša kopšana. Būris gan bija jātīra samērā bieži – vismaz pāris reizes nedēļā, citādi veidojās ļoti ass, nepatīkams aromāts, ko pēc tam grūti nomazgāt.

Stefanam pirku speciālos barības maisījums kāmīšiem, kur iekšā bija dažādas sēklas un graudi. Reizēm nopirku viņam medus kociņus, kas taisīti no sēkliņām. Tos iekāru būra griestos, lai Pūkainais var kāpelēt un grauzt. Šad un tad devu viņam burkānus un kāpostu lapas.

Stefanam īsti nepatika dzīvoties pa rokām. Viņam galvenais bija skriet un taisīt migas. Tas laikam tāpēc, ka viņš bija tēviņš, jo mātītes esot mīļākas. Tā nu viņš pie manis nodzīvoja līdz 3,5 gadiem, kas kāmīšiem esot daudz.

Ja jārunā par kāmju mīnusiem, tad lielākais noteikti ir lielā aktivitāte naktī, kas reizēm traucēja gulēt. Vēl kā mīnusu varētu bilst īso dzīves ilgumu. Lielākais pluss – kaut arī mazs izmērā, kāmis tomēr ir dzīvnieciņš mājās, papildu prieka avots, kura izdarības vērot ir ļoti interesanti.

Vēl pozitīvi ir tas, ka kāmji neprasa lielas izmaksas un ir ļoti tīrīgi, jo nokārtojas būrī vienā un tajā pašā vietā, kā arī paši sevi kārtīgi sakopj.”

Source

MansDraugs.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form