Rīgas Zoo: Liktenīgās kaislības pērtiķu saimēs
Foto: DELFI

Turpinot sadarbībā ar Rīgas Zooloģisko dārzu uzsākto projektu, kura ietvaros tiks aprakstīta zoodārza iemītnieku dzīves interesantākie aspekti, DELFI devās ciemos pie zoodārza pērtiķu saimēm, lai uzzinātu, kā savas dienas Rīgā vada dažas no primātu ģimenēm, kurām šajā pavasarī pievienojušies mazuļi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Bolīvijas naktspērtiķi: Sarežģītā ģimenīte

28 gadus vecais Noruss un par viņu četrus gadus jaunākā Nana Rīgas Zooloģiskā dārza Tropu mājā dzīvo jau sen, bet vairoties pāris sāka tikai pirms pieciem gadiem. Sākums gan nebija veiksmīgs, jo mātei nebija piena un pirmie mazuļi pāris dienu vecumā gāja bojā.

Kad 2007. gada rudenī pasaulē nāca vēl viens mazulis, par viņu rūpes uzņēmās zoodārza darbinieki, kuri mazo Nīnu baroja, bet tad, kad pērtiķmeitenīte bija spējīga pati uzņemt barību, viņu atgrieza pie vecākiem.

Zīdītāju nodaļas vadītāja Tatjana Ivasenko ne bez lepnuma atceras to, kā notikusi mazulīša atgriešana ģimenē - diktofonā tika ierakstītas vecāku skaņas, paralēli ierakstītas arī mazulītes skaņas, un ieraksti doti klausīties abām procesā iesaistītajām pusēm.

Tā kā pērtiķiem ir laba atmiņa, viņi uz skaņām reaģēja un ar tām aprada. Pēc tam mazulīte lielā būrī tika novietota vecāku mītnē un ārā laista tikai uz īsu brīdi. Pamazām šis laiks paildzināts, un tad jau arī lielais būris pazudis.

Mazo pērtiķēnu, kurš uz laiku pabijis pie cilvēkiem, atgriezt barā neesot neiespējami, bet tas notiek reti - kad dzīvnieks atšķirts no vecākiem, viņiem pazūd saikne.

Pērtiķītim, kurš iznācis no grupas, mainās uzvedība, tāpēc pērtiķi, kuru, piemēram, kāds cilvēks atnesis uz zoo ar domu, ka viņu var tā vienkārši iemitināt pie citiem sugas brāļiem, citi vienkārši nositīs - viņš nemāk uzvesties, citādi smaržo un nav pieņemams.

Lai gan Nīnai izdevās barā atgriezties, ģimenes dzīvi baudīt ilgi nesanāca - pēc aptuveni pusotra mēneša pasaulē nāca jauns mazulis, un pirmais bērns no ģimenes tika izstumts. Izstumšana izpaudās kā agresija - lielas brūces gan Nīnai nebija, bet mazajai tā bija psiholoģiska trauma, viņa sēdēja stūrī un neēda.

Lai gan pēc pirmo mazuļu laišanas pasaulē Nanai piens nav bijis, kad piedzima Nīnas jaunākais brālis, zoodārza darbinieki noķēruši mammu un secinājuši, ka šoreiz viņai piens ir, bet mazuli viņa nebaro.

Tad nu talkā ņemti, no malas raugoties, stingra metode - kopēji Nanu turējuši aiz rokām un kājām, bet mazulis likts pie viņas krūts, lai barotos. Tas attaisnojies, un pērtiķmātei pašai atmodies barošanas instinkts, un pārējos bērnus māte jau baroja pati.

Tiesa, kaislības naktspērtiķu saimē nerimās - vienam pērtiķu mazulim neiskaidrojamu iemeslu dēļ uzklupa pusotru gadu vecākais brālis, un pērtiķēns gāja bojā no stresa. Brālīša nāvē vainojamais pērtiķītis tagad no ģimenes nošķirts, un mitinās vienā mītnē kopā ar Austrālijas ķenguru, ar kuru viņam ir visnotaļ draudzīgas attiecības.

Mazulīte Nīna, kurai atgriešanās ģimenē nebija veiksmīga, tagad ir pieaugusi, dzīvo turpat netālu Tropu mājā un jau divus gadus nodibinājusi savu ģimeni. Pagaidām gan mazuļu pārim nav, bet zoodārza darbinieki pacietīgi gaida, kad vairošanās sāksies arī šajā ģimenē.

Nīnas dzīvesveidu cilvēku iejaukšanās bērnībā ir mainījusi, un tagad pērtiķīte ir ļoti dzīvespriecīga, spēlējas un izklaidē publiku, piemēram, lecot stiklā.

Japānas makaki - lielākie un bīstamākie Rīgas Zoo pērtiķi

Rīgas Zoo mitinās divas Japānas makaku saimes - vienā dzīvo četri lieli pērtiķi - divas mātītes un divi tēviņi - un mazulis, bet otrā grupā dzīvo trīs mātītes Geiša, Čana un Gvina.

2010. gadā pasaulē nāca Kārlītis - mātīte Godzilla, kas pasaulē laida Kārlīti, mazuli barot atsacījās. Rūpes par mazuli gribēja uzņemties otra mātīte Seiko, kurai gan nebija iespējas viņu barot. Beigās pērtiķēnu izaudzināja kopēja.

Atgriezt Kārlīti barā zoodārza darbinieki neriskēja, jo makaki ir agresīvākie no Rīgā dzīvojošajiem pērtiķiem - barošanas process bija apmēram trīs mēnešus garš, un pastāvēja augsts risks, ka pārējie viņu varētu savainot vai pat nogalināt, tāpēc pērtiķis mājvietu atradis citā zoodārzā.

Divus gadus makaki nevairojās, bet šogad pirms Lieldienām pasaulē nāca vēl viens mazulis, kura dzimums gan vēl nav zināms.

Vecais tēviņš Gondo savu bosa statusu barā ir zaudējis, savus pienākumus viņš ir izpildījis un tagad barā vada dīkas vecumdienas - attiecības ar otru tēviņu Gato, kurš ir pirms Lieldienām pasaulē nākušā mazuļa tēvs, viņam ir normālas.

Par galveno mātīti barā kļūst tā, kura pirmā laidusi pasaulē mazuli, jo tā kā tēviņš viņu izvēlējies pirmo, viņa iegūst pirmās sievas statusu - šobrīd galvenā mātīte ģimenē ir Seiko.

Ar šīs sugas pārstāvju vairošana zoodārzs gan neaizraujas - Japānas makaki nebrīvē nav pieprasīta suga, tāpēc jāuzņemas atbildība par to, kur dzīvnieks paliks.

Lai nepieļautu vairošanos, ir iespējama gan kastrācija, gan hormonālā kontracepcija, bet Rīgas Zoo pieredze rāda, ka reizēm dzīvniekiem ir jāļauj vairoties, jo hormonu lietošana uz mātīšu veselību atstāj negatīvas sekas.

Seiko, kura savulaik savu mazuli atsacījās barot, bijis uzsākts kontracepcijas kurss - ik pa trim četriem mēnešiem viņai tika ievadīti medikamenti. Trīs reizes tas izdevies, bet pēc tam mātīte tik prasmīgi izvairījusies no kopējiem, ka tas kļuvis bīstami.

Pie šīs sugas pārstāvjiem kopēji iet iekšā nedrīkst - lai apkoptu ārējo aploku, makaki tiek ievilināti iekštelpās, bet iekštelpas tiek tīrītas, kad makaki uzturas ārējā aplokā.

Lai gan šie pērtiķi nomitināti aiz stikla sienas, dažiem apmeklētājiem tomēr vēlēšanās viņus pabarot ir tik liela, ka, atkāpjoties pāris metrus no pērtiķu mājas, banāni tiek lidināti pa gaisu, cerot, ka pa augšējā nožogojuma caurumiem tie nonāks pie dzīvniekiem.

Starp citu, šie ir vienīgie Rīgā dzīvojošie pērtiķi, kurus iespējams ieraudzīt arī ziemā, jo viņi savvaļā ir uz ziemeļiem vistālāk dzīvojošie pērtiķi - ziemā viņu kažoks kļūst daudz biezāks, viņš kļūst dūšīgāki un pufīgāki.

Miermīlīgākie pērtiķēni: kalitriksi

Kalitriksi Rīgas Zooloģiskajā dārzā mitinās aiz stikla, un zoodārza darbinieki atzīst, ka šī ir vislabākā veida ekspozīcija, jo cilvēki nekādā veidā dzīvniekiem netiek klāt - šī iemesla dēļ šeit mīt visveselākie dzīvnieki.

Rīgā mīt septiņi Ziemeļbrazīlijas kalitriksi, no kuriem divi - paši mazākie ģimenes locekļi - kuplajai saimei pievienojušies tikai šonedēļ. 

Kalitriksi savstarpēji ir ļoti draudzīgi, un arī labprāt komunicē ar kopējiem. Šīs sugas pērtiķi visi dzīvo vienā ģimenē, bet no cita bara biedrus viņi nepieņems - ja nomirst māte, grupa jātaisa no jauna. Jaunā mamma, iespējams, pieņems citas mātes bērnus, bet tas notiek ļoti reti.

Rīgas Zoo bijis gadījums, kad ģimenei pievienots tēviņš - tiesa, kad barā augošie puikas sasniedza dzimumgatavību, tēviņu no ģimenes izstūma.

Šobrīd Ziemeļbrazīlijas kalitriksu ģimenē ir mamma un tēvs un mazuļi, bet ģimenē pieņemts arī padēls - pērtiķītis no mammas iepriekšējās "laulības". Zoodārza darbinieki nespēj izskaidrot, kāpēc, bet jaunais tēvs, kurš zoodārzā ieradies pēc mātītes pirmā vīra nāves, padēlu pieņēmis.

Kalitriksu saimē iepriekšējie bērni palīdz vecākiem audzināt mazuļus, nēsājot uz muguras, tāpēc, jo vairāk bērnu, jo mammai vieglāk - viņa mazuļus paņem tikai uz barošanas laiku, bet pārējā laikā par mazuļiem rūpējas citi bērni.

Zoodārzā mīt arī Geldi kalitriksi - pagājušajā gadā kopā savestā mātīte un tēviņš , kuri gan pagaidām vairošanos nav sākuši. Tā kā Geldi kalitriksi savvaļā ir apdraudētā suga, Rīgas Zoo viņu pavairošana ir zinātniskais izaicinājums, jo retās sugas nebrīvē ir grūti pavairojamas, bet zoodārzam jāmeklē veidi, kā to izdarīt.

Terārija rāpuļu zālē mitinās pundurkalitriksi, kuri ir vismazākie no pērtiķiem - lai gan no malas šīs radībiņas izskatās pilnīgi nekaitīgas, zobi mazajiem pērtiķēniem ir asi kā adatas, tāpēc, ja kopējiem nepieciešams kādu no viņiem notvert, tiek izmantoti biezi cimdi.

Šajā ģimenē vienkopus mīt 10 gadus vecā mātīte Letīcija un piecus gadus vecais tēviņš Monstro, un abiem aug divi mazuļi - viens pasaulē nācis aizpagājušajā gadā, bet otrs mazulis saimei pievienojies šī gada martā. 

Neraugoties uz savu vārdu, ar kuru ģimenes galva atceļojis uz Latviju no Francijas, viņš esot ļoti miermīlīgs un pret savu kundzi un mazuļiem izturas ar lielu rūpību un uzmanību. 

Huzārpērtiķi: mierpilnais Hamiltons un viņa harēms

Huzārpērtiķi mitinās pavisam netālu no Rīgas Zooloģiskā dārza ieejas, un, kā smaidot ar saimi iepazīstina Zīdītāju nodaļas vadītāja Tatjana Ivasenko, šajā saimē dzīvo desmit cilvēki, kurus zoodārza apmeklētāji gan var sastapt tikai vasaras sezonā.

Šajā barā galvenais vadonis ir tēviņš Hamiltons, kurš uz Rīgu no Polijas atceļoja 2009. gadā. Viņam ir veselas trīs sievas - vecākā mātīte Čika un divas viņas Rīgā dzimušās meitas Čili un Čara. Šī gada martā un aprīlī huzārpērtiķi piedzīvoja ģimenes pieaugumu un pasaulē nāca vairāki mazuļi.

Bara vecāko mātīti Čiku Rīgas Zoo savulaik nogādāja privātpersonas - viņa kopā ar tēviņu bija nopirkti no jūrniekiem, jo pircējiem bija šķitis, ka tie būs piemēroti mājdzīvnieki. Tiesa, piedzīvota vilšanās, jo, lai gan maziņi šie pērtiķi izskatās ļoti mīlīgi, pieaugot viņi var kļūt bīstami.

Huzārpērtiķu ģimenē par mazuļiem rūpējas mammas, bet dažreiz starp viņām bērnu dēļ rodas konflikti. Reiz viena mamma sadomāja atņemt otrai mātītei mazuli - nedēļu vecais pērtiķēns bija uz īsu brīdi atstāts bez uzmanības, un mātīte, kurai pašai uz punča jau karājās savs mazulis, izlēma to ņemt savā aizgādībā.

Tad gan pērtiķu būrī izcēlies pamatīgs skandāls, un īpaši satraucies bijis Hamiltons, kurš parasti šādos gadījumos, kad sākas kašķis starp mammām, beigās dabū bēgt no visiem deviņiem pārējiem būra iemītniekiem.

"Mēs jau cik reizes viņam esam teikuši, ka viņš ir galvenais un lai viņš ieved kārtību būrī, bet viņš ir un paliek džentelmenis," smaidot stāsta Tatjana.

Atšķirībā no citiem pērtiķiem, šī saime dzīvo aiz žoga, kas daudzus apmeklētājus vilināt vilina dzīvnieciņus pabarot ar kādu našķi, neraugoties uz aizlieguma zīmēm, kas izvietotas pie būra.

Zoodārza darbinieces paskaidro, ka barot zooloģiskā dārza dzīvniekus nedrīkst vairāku iemeslu dēļ - papildus barība ne tikai izjauc rūpīgi saplānoto iemītnieku ēdienkarti, kā arī apdraud viņu dzīvības. Tā kā primāti ir ļoti uzņēmīgi pret dažādiem cilvēku vīrusiem, tie ar barību var nonākt būros un sekas var būt bēdīgas.

To apliecina arī 2001. gadā notikusī nelaime ar huzārpērtiķiem. Sākoties apmeklētāju sezonai, pērtiķu saime saslima ar Rota vīrusu, kas pērtiķiem izpaužas īpaši smagi - no lielā bara, kurā bija septiņi vai astoņi dzīvnieki, izglābt izdevās tikai divu huzārpērtiķu dzīvības.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form