krupis
Foto: Publicitātes foto

Londonas universitātes koledžas zinātnieki vizuāli rekonstruējuši, kā izskatījies mūsu planētas vēsturē pats lielākais krupis – monstrozais Beelzebufo ampinga, ko sauca arī par "velna krupi".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Mēs zinājām, ka tas ir liels, un nojautām, ka tas bijis plēsīgs. Taču jaunākie pētījumi liecina, ka krupis bijis vēl vairāk bruņām klāts, nekā mums šķita," izteikusies paleontoloģe Sjūzena Evansa.

Pirmo reizi šī krupja kaulu fragmenti tika atrasti 1998. gadā Madagaskarā, taču ar to nebija pietiekami, lai pilnībā izprastu šī krupja morfoloģiju. Savukārt 2008. gadā tika atrasti vēl vairāki kauli, kas zinātniekiem ļāva ķerties pie briesmoņa izskata rekonstruēšanas.

Tā kā krupim virs acīm ir pīķiem līdzīgi "ragi", bet muguru klāj bruņurupuča bruņām līdzīgs veidojums, zinātnieki to nosauca par "velna krupi" - Beelzebufo ampinga.

Šis masīvais krupis uz Zemes dzīvojis aptuveni pirms 70 līdz 65 miljoniem gadu, un, pēc zinātnieku domām, bija tik labi bruņots, ka pat dinozauriem neizdevās ar viņu tikt galā.

Pēc uzbūves šis krupis ir līdzīgs Ceratophryidae dzimtas ragainajiem krupjiem, kas mūsdienās dzīvo Dienvidamerikā.

Tā kā mūsdienu Āfrika, Amerika un Antarktīda kā zemes masa bija savienota pirms 112 miljoniem gadu, tas zinātniekiem liek pārskatīt arī Dienvidamerikā dzīvojošā ragainā krupja izcelsmes laiku.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form