Vecrīga ir Latvijas galvaspilsētas sirds. Tai ikdienas cauri iziet simtiem cilvēku, bruģainajās ieliņās vienmēr kūsā dzīvība un cilvēku čalas. Tūristi apbrīno dažādus simboliskas vērtības, kas gadu gaitā definējušas Rīgas vizītkarti, viens no tiem ir arī Vecrīgas kaķi. Diemžēl, ikdienas steigā paliek nepamanīta grūtā ikdiena, patvēruma trūkums un vietējo krogu darbinieku cietsirdīgā attieksme pret dzīvniekiem. Par 15 pārmetumu, apvainojumu un draudu pilniem kaķu aprūpes gadiem stāsta pensionāres Ausma un Ina, kā arī viena no pasaules skaistākā kaķa Tristana, par kuru pagājušajā nedēļā rakstījām, īpašniece Ilvija.
Ausma un Ina jau vismaz 15 gadus rūpējas par Vecrīgas kaķiem. Vecrīgā dzīvo apmēram 20 kaķu, vairākos baros, atsevišķās Vecrīgas daļās, sievietes nevēlējās norādīt konkrētās vietas, lai aizsargātu kaķus, un tiem netiktu darīts pāri.
Pensionāre pateicas Rīgas mēram par atbalstu, mājas izveidi un sievietes idejas uzklausīšanu un īstenošanu, Rīgas mēra vārda pieminēšana noder arī atvairot nicinājumu un pārmetumus, kuros abām pensionārēm ikdienā nemitīgi nākas dzirdēt.
"Kad man kāds uzbrūk, mēs atsaucamies Ušakova māja, Ušakova kaķi, īpaši krievu tautības cilvēkiem, tad ļaudis kļūst iecietīgāki un apklust," stāsta Ina.
Pensionāres kādreiz Vecrīgas kaķus apciemoja divreiz dienā - no rīta un vakarā. Nu jau abas kundzes ir cienījamā vecumā, galvenajai kaķu ''mammai'' Ausmai veselība vairs neļauj rūpēties par kaķiem, vismaz ne tik bieži, tāpēc Ina ar meitu nu uzņēmušās pilnu aizbildniecību pār pilsētas kaķēniem. Katru rītu sievietes dodas uz tirgu, iepirkt reņģes, konservus, kaķu barību un tad apstaigājot kaķu saimju dzīvošanas vietas Vecrīgā, tos pabaro. Visa pārtika, protams, tiek pirkta no pensijas.
Tāpat kā cilvēkam, tāpat arī dzīvniekam gribas ēst. Mēs ne ar ko neatšķiramies, skaidro Ausma.
Visi Vecrīgas kaķi ir sterilizēti, šo operāciju bez maksas veic visām, bez mājām palikušajām, kaķenēm, lai viņas neradītu pēcnācējus. Lielāko daļu Vecrīgas kaķu sterilizēt vedušas šīs trīs dāmas.
''Kad vedām vairākus kaķus sterilizēt, veterinārajā klīnikā mūs no sākuma uzskatīja par blēdēm, jo kaķi it nemaz neatgādināja ielas minkas, kaķi ir skaisti, labi baroti un veselīgi,'' stāsta Ilvija.
Apkārtesošo kafejnīcu un viesnīcas darbinieku cietsirdība
Garāmgājēji ir ļoti atsaucīgi. Pretenzijas pret Vecrīgas kaķiem un pensionārēm, kas par viņiem rūpējas ir tikai apkārtējo restorānu darbiniekiem un apsargiem. Nemitīgi strīdi, draudi ar policiju, pat fiziska iespaidošana.
Ausma visiem nelabvēļiem vienmēr atbild, ka Rīga pieder arī viņai, sieviete maksā nodokļus un citiem gar viņas darbībām nav nekādas daļas. Sievietes katru dienu kaķiem atnes ēdienu, pabaro, samīļo runčus un pēc viņiem visu vienmēr novāc. Pārmetumi būtu vietā, ja pēc dzīvniekiem nemitīgi paliktu ēdienu pārpalikumi, trauciņi, asakas vai konservu bundžas, bet sievietes rūpējas, lai Rīgas sirdī neatstātu nekārtību, tāpēc ir sašutušas par apkārtējo krodziņu darbinieku cietsirdību un nemitīgajiem draudiem, kuri savu darbību pamato ar to, ka kaķi traucējot biznesam. Nelabvēļi regulāri izmet ēdienu trauciņus, slēpj tos un izgāž ūdens bļodiņas.
"Man neviens nevar kaķīšus aizliegt barot, es to daru un cauri," stingri nosaka Ausma.
Apkārtējo kafejnīcu darbinieki protestē pret kaķu barošanu, bet paši bieži vien atstāj tur ēdiena paliekas, kaulus, ko kaķi neēd. Pēc tam tās nenovācot, tā arī rodas piesārņojums, jo rīsu kaudzes ķidā putni, pārtika tiek izvazāta un visa vaina tiek aplami novelta uz kaķiem.
"Regulāri pat ūdens trauki tika izlieti, es viņiem jautāju, vai jūs maz esat cilvēks, bez ūdens neviena dzīva būtne nevar izturēt, man draudēja ar policiju, es teicu, lai tik sauc, vai tad man bail," stāsta Ausma.
Dzīvnieka mērdēšana badā un tīša ēdiena atņemšana ir aizliegta Dzīvnieku aizsardzības likuma 4. pantā - "Aizliegta cietsirdīga izturēšanās pret dzīvniekiem, tas ir: dzīvnieka atstāšana bez aprūpes; dzīvnieka atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī."
Lieki piebilst, ka policija ne reizi netiek izsaukta, jo likums jau nav pārkāpts. Kaķu ēdiena trauki, kur nu vēl ūdens bļodiņa drīkst atrasties pie speciāli ierīkotām kaķu mājām.
''Īpaši nejauks ir Daugmales Jānis, kuram Vecrīgā ir medus bode, mētāja pudeles, meta maisus un citādi piesārņoja kaķu mitināšanās vietu. Viņš pats ir kliedzis, regulāri apvainojis mūs. Kaķi tika baroti tālāk no viņa veikala, ne tas pie ieejas durvīm, ne pat tuvumā, cilvēks vienkārši nevar likties mierā,'' atceras kaķu barotāja.
Grētai trīs dienas asiņoja ķepas, cilvēku vienaldzības dēļ viņa nomira
Viena no kaķenēm Grēta, kuru aprūpētājas jau bija iemīļojušas un par kuru gadiem rūpējās pirms mēneša aizgāja bojā. Viņu varēja glābt viens zvans, bet visi apkārtējie cilvēki bija vienaldzīgi un izvēlējās neredzēt asins pēdas uz Vecrīgas bruģa.
Kaķene, nav īsti zināms, vai sadūrusi ķepu vai viņai kāds suns sakodis, bija ievainota un, tā kā kaķim nesarec asinis, trīs dienas viņa lēnām atvadījās no dzīves. Pie Konventa sētas Grēta ik dienas staigājusi, gan Pētera baznīcas suvenīru pārdevējas, gan restorānu darbinieki šo kaķeni pazīst, bet nevienam nerūpēja ievainotais dzīvnieks. Kas tad ir atbildīgs par Vecrīgā dzīvojošajiem kaķiem?
"Visas sievietes, darbinieki šo kaķi zina, viņa šeit ir piedzimusi, jauna, skaista kaķenīte, ar ''bantīti'' uz purniņa. Es biju aizbraukusi pie māsas, Ausma bija slimnīcā, neviens no mums šīs trīs liktenīgās dienas nebija apkopt kaķus," ar nožēlu stāsta Inas meita Ilvija, kas nu ar uzņēmusies rūpes par Vecrīgas kaķiem.
Pārmetumi, draudi un fiziska vardarbība pret pensionārēm
"Bija arī gadījums, kad no viena restorāna jauna oficiante mūždien mums pārmeta, ka barojam kaķus, tūristiem redz nepatīk, apmeklētājiem traucē netīrie kaķi. 15 gadu laikā neviens tūrists uz mani šķībi nav paskatījies, cilvēki fotografējas ar kaķiem, apbrīno speciālo mājiņu un visādi citādi labi attiecas. Nekaunīgā oficiante sazvanīja Domes departamenta cilvēkus, tie atbrauca pārbaudīt apkārti, viss bija tīrs, nekāds likums nebija pārkāpts, viņa arī mani pazina, jo vairākkārt devos sterilizēt minčus, uzmeta aci oficiantei un aizbrauca. Nekādu likumus jau mēs nepārkāpjam,'' stāsta Ina.
Neticami, bet vairāki kaķi Vecrīgā ir sabraukti ar rikšām.
"Vēl viens bieds kaķiem ir suņi, kurus agri no rīta, ap pulksten 6 cilvēki laiž vaļā skriet pa bruģētajām ielām. Kad vairākkārt esmu saimniekiem aizrādījusi, ka tā nedrīkst darīt, saņemu atbildes, ka tas jau ir suns, viņiem kaķi jādzenā. Jā, dzīvnieks ir suns, bet kas tad ir tas saimnieks?" jautā Ilvija.
"No Monte Kristo kafejnīcas viens pat meta ar akmeni, es otrā pusē ielai vispār atrodos, viņš, lai mani aizdzītu pat fiziski pielieto spēku, lai gan ne es pie viņa durvīm, ne viņa teritorijā, bet gan uz ielas. Vienreiz pie kafejnīcas "Pelmeņi" mani arī kāds vīrietis nogrūda zemē, traumēta gūža, smagi sasista galvu, puns un asins izplūdums galvā. Kā var pacelt roku pret jebkuru cilvēku, bet vēl sievieti pensijas vecumā, un par ko? Par to, ka rūpējos par kaķiem, cilvēki ir nežēlīgi," atceras Ausma.
Ko darīt, ja uz ielas redz ievainotu kaķi?
- palīdzības dienests - 112;
- par nebūšanām un problēmām ar ieslodzītiem kaķiem vai sterilizāciju jāzvana Dzīvnieku SOS tālrunim - 22027095.
Cilvēks droši vien domā, ka, ja viņš izsauks atbildīgos dienestus, viņš būs atbildīgs, jāmaksā nauda vai kas tamlīdzīgs, bet tā ir pirmā palīdzība, tas ir jādara tāpat kā ar cilvēku. Ar 112 ir jārunā stingrā balsī, tāpat kā ar cilvēku, jāizstāsta, kāds ievainojums, kas ir noticis. Nedrīkst noskatīties, kā dzīvnieks lēnām noasiņo, tā ir tāda pati vai nu administratīvā vai kriminālā atbildība, kas noteikta dzīvnieku aizsardzības likumā, paskaidro Ilvija.
"Ja cilvēkam pašam nav laika, var zvanīt pašvaldības policijai, kas atbrauc un aizved dzīvnieku uz klīniku," vienu no glābšanas variantiem iesaka Ina. Lieki piebilst, ka Vecrīgā regulāri dežūrē pašvaldības policijas ekipāžas, kas arī vairākas reizes dienā brauc tieši pa Skārņu ielu, uz kuras no dzīves atvadījās arī kaķene Grēta.
Nepieciešamas vēl dažas kaķu mājas, bet pareizajās vietās
Vecrīgā pie Pētera baznīcas ir izvietota vēl viena kaķu māja, bet tā ir nepiemērota, jo neizolēta, 30 centimetrus bieza, tur kaķis nevar ieiet, vasarā, sievietes stāstīja, tur uzturas baloži, nevis kaķi. ''Ķeksīša'' pēc patvērums ir izvietots, bet tajā neguļ neviens kaķis, pilnīgi lieka naudas izšķiešana. Ieeja novietota pretī sienai, kas ir nepareizi, jo kaķim nepieciešama ieeja, no kuras, ja draud briesmas, uzreiz varētu izbēgt. Ir jāsaprot, kas dzīvniekam nepieciešams un tad jāpalīdz, nevis tas jādara ''darīšanas pēc''.
"Svarīgi arī celt kaķu mājas tur, kur kaķi dzīvo. Šie četru, piecu kaķu bari uzturas atsevišķās Vecrīgas vietās, ja otrā ielas galā tiks uzcelta kaķu māja, tajā neviens nedzīvos, jo tā ir dzīvniekam sveša vieta. Arī Ušakova kaķu mājā dzīvo vieni un tie paši pieci kaķi, bet pārējie 15 Vecrīgas minči, ziemas pavada noslēpjoties kāda pagrabā, vārtrūmē vai Dievs vien zina kur," saka Ina.
Tūristiem un garāmgājējiem kaķi nekad netraucē, vismaz nav dzirdētas replikas, pārmetumi vai apvainojumi.
"Tepat Vecrīgā kādā viesnīcā jau vairākus gadus regulāri apmetas kāda dāma no Krievijas, kas vienmēr atnāk ar mums aprunāties, apbrīno skaistos kaķus un visu palikšanas laiku arī baro un mīļo minčus. Vienmēr saka, ka skaits samazinājies, jau pazīst vecākos runčus, piemēram, Melnīti," ar prieku stāsta Ilvija.
"Īpaši vācu tūristiem patīk Vecrīgas kaķi, viņi sapērk mūsu skaistajā tirgū konservus un tad palīdz pabarot minčus, saka, ka lasījuši par šiem Rīgas simboliem, gribējuši redzēt, kā tad kaķēni dzīvo," saka Ausma, turpinot, ka ikdienu tomēr nomāc visa apkārtējās kafejnīcās un krogos strādājošie cilvēki, viņu negatīvā attieksme, pārmetumi, kliegšana - tas viss bojā arī sieviešu veselību. Kā noziedznieki sievietes tiek patriektas, nosodītas, it kā zagtu, ne barotu neaizsargātus dzīvniekus.
"Dažiem cilvēkiem galva ir domāta tikai cepures stutēšanai un lakatiņa apsiešanai," ar saldsērīgu humoru nosaka Ausma un cer, ka vietējie rīdzinieki kādudien atskārtīs, ka kaķi ir tikpat liela un svarīga Vecrīgas daļa, kā cilvēki.
