Milzu interese par putnu 'dzīvokļu' ainiņām – nosaukta šī gada skatītākā tiešraides epizode
Foto: Publicitātes foto

Latvijas Dabas fonds šogad nodrošināja tiešraides no sešu aizsargājamo putnu sugu ligzdām. Tā katrs, kuram ir pieeja internetam, varēja ieskatīties jūras ērgļa, zivjērgļa, vistu vanaga, melnā stārķa un lielā dumpja ligzdās tik tuvu, cik cilvēkam parasti nav iespējams. Šogad pirmo reizi Latvijā varēja tiešsaistē iepazīties ar ūpju ģimeni. Visvairāk skatītā tiešraide bija dinamiskā zivjērgļu ligzda Kurzemē, tai sekoja mīlīgā ūpju ģimenes dzīve Kurzemē un vistu vanagu darbošanās Rīgā, "MansDraugs" pavēstīja fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa. Kopumā tiešraides vērojuši vairāk nekā astoņi miljoni cilvēku no visas pasaules.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijas Dabas fonds tiešraides no aizsargājamo putnu sugu ligzdām nodrošina jau sešus gadus. Šīs tiešraides ir populāras ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē, un 2017. gadā "YouTube" kanālā tām bija 8,5 miljoni skatījumu. Kopējais skatījumu laiks bija 115 566 435 minūtes. Tiešraides vēroja skatītāji no Latvijas, Krievijas, Polijas, Vācijas, Somijas, Igaunijas, Taivānas, ASV un citām valstīm –kopumā vairāk nekā 100. Visbiežāk tiešraides vēroja 25-34 gadus veci vīrieši un sievietes, kā arī 55-64 gadus vecas sievietes. Diena, kurā tiešraides tika skatītas visvairāk, bija 2017. gada 9. maijs, kad Latviju pārņēmušais sniegs apsedza arī perējošā zivjērgļa ligzdu.

Ūpji

Tiešraidei tika izvēlēta Jura Lipsberga uzbūvēta mākslīgā ligzda Kurzemē, kurā kopš 2013. gada norit sekmīga ūpja ligzdošana. Tiešraide sākās 27. martā – ūpju māte, dēvēta par Bo kundzi, jau perēja olas. Visas trīs olas izšķīlās 23.-25. aprīlī, un skatītāji varēja sekot līdzi, kā ūpēni no sīkiem baltiem kamoliņiem divu mēnešu laikā izaug par lieliem un spēcīgiem putniem.

Milzu interese par putnu 'dzīvokļu' ainiņām – nosaukta šī gada skatītākā tiešraides epizode
Foto: Publicitātes foto

Interesanta bija mazuļu ēdienkarte – starp laučiem un vārnēniem tiem tika arī lielais baltais gārnis un glodene. Pirmais mazulis ligzdu strauji pameta jau 11. jūnijā, savukārt abi pārējie tajā uzkavējās ievērojami ilgāk – līdz 22. jūnijam, pēdējā laikā pārvietojoties pa apkārtējiem zariem un atkal no jauna atgriežoties ligzdā.

Jūras ērgļi

Jūras ērgļu ligzdā, kas atrodas Durbes novadā, līdzīgi kā pērn, arī šogad ligzdošana nenotika, tomēr bija iespējams vērot daudz spraigu notikumu. No 2016. gada rudens ligzdā saimniekoja ērgļu pāris Šilute un Vents (mātīte no Lietuvas, tēviņš no Latvijas, abi gredzenoti). Ērgļu pāris laboja ligzdu un gatavojās ligzdošanai. Diemžēl pēc 27. janvāra Šilute pazuda, un aptuveni pēc divām nedēļām ligzdu atstāja arī Vents. Vēlāk ligzdā nomainījās pārsteidzoši daudz dažādu jūras ērgļu, nereti notiekot arī asākām sadursmēm starp konkurentiem.

Milzu interese par putnu 'dzīvokļu' ainiņām – nosaukta šī gada skatītākā tiešraides epizode
Foto: Dabasdati.lv

No februāra beigām kādu laiku ligzdā saimniekoja pieaudzis tēviņš ar jaunu mātīti, bet martā šo pāri nomainīja cits – Raimis un Milda. Tomēr ligzdā bija nemierīgi, to apmeklēja arī citi jūras ērgļi, un ligzdošanas sākšanai jau bija par vēlu. Raimis un Milda visu atlikušo pavasari un vasaru regulāri uzkavējās ligzdā, sargāja to no citiem putniem un, tuvojoties rudenim, laboja un pušķoja ar zaļiem zariem. Tādējādi ligzdas vērotājiem ir atkal radušās cerības uz ērgļu ligzdošanu nākamajā gadā. Šī tiešraide turpināsies arī ziemā, tomēr jārēķinās ar iespējamiem pārrāvumiem zema akumulatoru uzlādes līmeņa dēļ.

Zivjērgļi

Zivjērgļu tiešsaistes kamera atrodas Kurzemē, tā ir ierīkota pie Aigara Kalvāna 2007. gadā uzbūvētas mākslīgās ligzdas kopš 1989. gada zināmā zivjērgļu ligzdošanas teritorijā. Tiešraide sākās šī gada 27. martā, un 29. martā ligzdā ielaidās pirmais zivjērglis. Turpmākajās dienās ligzdu apmeklēja vairāki zivjērgļi, bet no aprīļa sākuma varējām vērot pāri, kas gatavojās ligzdošanai – atjaunoja ligzdu un pārojās.

Milzu interese par putnu 'dzīvokļu' ainiņām – nosaukta šī gada skatītākā tiešraides epizode
Foto: Publicitātes foto

No 27. aprīļa līdz 4. maijam zivjērgļu māte Tīna izdēja trīs olas. Lai gan maija pirmajā pusē bija ļoti auksti rīti un 9. maijā pat dziļš sniegs ligzdā, zivjērgļi veiksmīgi izperēja visas trīs olas. Mazuļi šķīlās laikā no 5. līdz 8. jūnijam. 30. jūnijā jaunāko mazuli aiznesa jūras ērglis, un līdz izlidošanas laikam izauga tikai divi mazuļi. Kopš 30. jūlija abi jaunie ērgļi regulāri devās izlidojumos no ligzdas. Pēdējo reizi viens no mazuļiem ligzdā tika redzēts 15. septembrī. Ik pa laikam ligzdu apmeklēja arī citi zivjērgļi.

Vistu vanags

Jau trešo gadu bija vērojamas norises vienā no Rīgas vistu vanagu ligzdām, kas zināma kopš 2013. gada. 2015. gadā vanagu ligzdošana tajā bija nesekmīga, savukārt 2016. gadā izauga viens mazulis. Tiešraide tika nodrošināta arī ziemā, un 2017. gada februārī un martā jau bija vērojams, kā vanagu pāris gatavojas ligzdošanai – centīgi labo ligzdu.

Milzu interese par putnu 'dzīvokļu' ainiņām – nosaukta šī gada skatītākā tiešraides epizode
Foto: Dabasdati.lv

Mātīte Margo laikā no 24. marta līdz 4. aprīlim izdēja piecas olas. 5. maijā, vienas dienas laikā izšķīlās trīs mazuļi, savukārt pārējās divas olas palika nešķīlušās. Visi trīs jaunie putni izauga, no 9. jūnija sāka pārvietoties pa zariem ap ligzdu, un jūnija vidū jau lidoja uz ligzdu tikai, lai paēstu. Arī jūlijā un augusta sākumā jaunie vanagi ik pa laikam bija redzami ligzdā. Arī šo tiešraidi plānots nodrošināt nepārtraukti.

Melnais stārķis

Šogad ligzdošana nenotika melno stārķu ligzdā Zemgalē, kur iepriekšējos divus gadus tā bija sekmīga. Tēviņš, kas visdrīzāk bija iepriekšējā gadā šeit ligzdojušais Ozols, atlidoja laicīgi, 1. aprīlī, un aizņēma ligzdu. Neskatoties uz centīgu ligzdas atjaunošanu, tās izklāšanu ar iespaidīgu sūnu kārtu, neatlaidīgu saukšanu un izrādīšanos, stārķis partneri tā arī nesagaidīja.

Milzu interese par putnu 'dzīvokļu' ainiņām – nosaukta šī gada skatītākā tiešraides epizode
Foto: Dabasdati.lv

Aprīlī bija vērojami vairāki gadījumi, kad ligzdu apciemoja cits vai pat divi citi stārķi. No 1. līdz 14. maijam ligzdā uzturējās mātīte, bija arī pārošanās mēģinājumi, tomēr ligzdošanas sākšanai jau bija par vēlu. Līdz pat 25. jūlijam tēviņš gandrīz katru dienu apmeklēja ligzdu, un arī augusta sākumā tas pāris reizes vēl tika redzēts ligzdā.

Lielais dumpis

Lielā dumpja ligzdas vērošanas sezona, atbilstoši sugas ligzdošanas īpatnībām (mazuļi ligzdu pamet jau apmēram trīs nedēļu vecumā), ir visīsākā. Dumpji ik gadu būvē jaunu ligzdu, tādēļ, lai nodrošinātu tiešraidi, ligzdošanas sezonas sākumā ligzda niedrājā ir jāatrod. Šopavasar ligzdu Engures ezera ziemeļu daļā 3. maijā atrada Jānis Bētiņš, kad tajā jau bija pilns dējums – piecas olas.

Milzu interese par putnu 'dzīvokļu' ainiņām – nosaukta šī gada skatītākā tiešraides epizode
Foto: Dabasdati.lv

Tiešraide tika uzsākta 10. maijā, laikā, kad jau bija izšķīlušies visi pieci mazuļi. Ligzdošana bija sekmīga, lai gan izauga tikai divi no pieciem mazuļiem. Pārējie nobeidzās paši – pirmie divi, visdrīzāk, barības trūkuma dēļ, jo lielākie mazuļi tos izkonkurēja. Savukārt trešais, kas bija no augumā lielākajiem, nobeidzās nezināmu iemeslu dēļ. Šāda jauno putnu mirstība ir dabiska. Abi izdzīvojušie mazuļi ligzdu pameta 27. maijā.

Tiešraides tiek nodrošinātas, pateicoties "LMT", SIA "Mikrotīkls" un privātu ziedotāju atbalstam. Lielā dumpja tiešraide tika nodrošināta projekta "Lielā dumpja biotopu atjaunošana divos piekrastes ezeros Latvijā (LIFE COASTLAKE)" (projekta nr. LIFE12 NAT/LV/000118) ietvaros.

Tiešraides var vērot tīmekļa vietnē "Dabasdati.lv" vai Latvijas Dabas fonda "YouTube" kanālā. Notikumus ligzdās ikviens interesents var komentēt "Dabasdati.lv" forumā.

Tags

Durbe Engure Melnais stārķis YouTube Kaķis & Suns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form