Ābeļdārzā Iecavā noķertais valabijs Spelgonis nonācis Varšavas zoodārzā
Foto: Publicitātes foto

Februāra beigās Iecavā noķertais ķengurs, kas brīvi klaiņojis savā nodabā un vēlāk nogādāts Rīgas Zooloģiskajā dārzā, nu pametis Latviju un jau nonācis Polijā, kur turpmāk mitīs Varšavas zoodārzā, "MansDraugs" informē zoodārza pārstāvji.

"Februāra beigās Latviju pāršalca vēsts, ka Iecavas pusē milzīgā aukstumā pa laukiem ļepatojot nevis zaķis, bet gan ķengurs… Video kadros nepārprotami varēja atpazīt rudpelēko valabiju. Apzinoties, ka, visticamāk, dzīvnieks aizies bojā, jo noķert pļavā un mežā ķenguru ir nereāli, nācās skumji nopūsties. Tomēr liktenis lēma citādāk: nosalušo dzīvnieku nākamajā rītā atrada ābeļdārzā, cieši piespiedušos pie koka, un vietējiem saimniekiem izdevās viņu sagūstīt," stāsta zoodārzā.

"Tālāk valabija ceļš veda uz Rīgas zooloģiskā dārza karantīnu. Par laimi, dzīvnieks nebija apsaldējies un novājējis, jo, acīmredzot, tikai nesen bija paņēmis brīvsoli. Siltumā atžirdzis, dzīvnieks aizdomīgi raudzījās uz visiem cilvēkiem, taču pasniegto barību notiesāja ar gardu muti. Tā kā Rīgas zoodārzā jau mīt trīs ķenguru sugas: Ķenguru mājā – rudais ķengurs un purva valabijs, Tropu mājā – tvērējastes žurkķengurs. Vēl kādu citu sugu tuvākajā laikā neplānojam turēt. Saimnieks pa šo laiku nepieteicās, tā kā dzīvniekam nebija arī čipa, pēc tā saimniekus atrast nevarējām. Tika pieņemts lēmums rudpelēko valabiju tēviņu piedāvāt kādam zooloģiskajam dārzam. Pa to laiku daži aktīvi ķengura liktenī ieinteresēti Iecavas puses iedzīvotāji ieteica dzīvnieku nodēvēt par Spelgoni, jo tam liktenīgu sakritību dēļ izdevās pārciest bargo ziemas salu. Par Spelgoni lielu interesi izrādīja Varšavas zoodārzs Polijā. Tur nesen uz labākiem medību laukiem bija devies vietējais rudpelēko valabiju tēviņš, tādēļ ļoti noderīgs būtu jauns sugas turpinātājs."

Tā nu sestdien, 10. martā, agrā rītā Spelgonis devies ceļā siltā automašīnā, nevis savā brīvsolī, un vakarā jau nonācis galamērķī – Varšavas zoodārzā. "Tomēr ar vietējām ķengurdāmām viņam vēl neizdevās tikties, jo kādu laiku vēl jāpavada karantīnas apstākļos," skaidro zoodārzā.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka februāra nogalē novērots klaiņojošs ķengurs, ko izdevies notvert un nogādāt zoodārzā.

Ābeļdārzā Iecavā noķertais valabijs Spelgonis nonācis Varšavas zoodārzā
Foto: Publicitātes foto

Taču Spelgonis ir vien daļa no zoodārza jaunumiem. "Droši var teikt, ka Rīgas zoodārzā jau sen iestājies pavasaris. Lai arī Japānas dzērves un pāvi priecīgi klaigā un sveic gaismas atgriešanos, tomēr visvispavasarīgākā noskaņa valda jaunajās terārija ēkas ekspozīcijās, ko atklājām pagājušā gada nogalē. Te mazuļi saradušies papagaiļiem žako, surikatiem un arī klinšu damaniem. Arī daudzviet citur valda priecīga kņada – pirms pāris dienām melnu kumelēnu sagaidījusi baltā poniju ķēvīte Prelūdija, lemuru un Galapagu bruņrupuču ekspozīcijā mazulis kaķu lemuriem," min zoodārza pārstāvji.

Par to, ka atjaunotās mītnes ir ļoti piemērotas, liecinot demogrāfiskais sprādziens. Pagājušā gada nogalē pasaulē nāca ziloņa radinieku klinšu damanu mazulis. "Ja vecāki neiesaistās rotaļās, tad damanu meitene rotaļājas viena pati, itin veikli skraidelējot pa zariem un vingrojot," novērojuši speciālisti. Šīs sugas dzīvnieki esot ierakstīti starptautiskajā ciltsgrāmatā, tādēļ veselīgie damanbērni un zoodāra kolēģu profesionalitāte īpaši priecē,'' teic darbinieki.

Tāpat zoodārza speciālisti nosauc dzīvnieku sugas, kuru pārstāvji pēdējā laikā sagaidījuši ģimenes pieaugumu: "Nedaudz vēlāk olas izdēja Pasaules Sarkanajā grāmatā (EN kategorija – apdraudēts) ierakstīto sarkanastes žako ģimenes. Viens pāris ērti iekārtojās koku dobumos, savukārt otra ģimene nolēma ligzdot neierastā vietā – uz grīdas. Pēc apmēram mēnesi ilgas perēšanas, no olas ir izšķīlies mazulis – balts un pūkains ērms. Māte vēl joprojām silda savu cāli, jo dzīves sākumā tam ir visai grūti noturēt stabilu ķermeņa temperatūru. Toties apmeklētājiem ir unikāla iespēja vērot citkārt dobuma dzīlēs slēptā mazuļa attīstību un attiecības ar vecākiem.

Ābeļdārzā Iecavā noķertais valabijs Spelgonis nonācis Varšavas zoodārzā
Foto: Publicitātes foto

Pirms mēneša (12. februārī) surikatu saimē sākās liels satraukums, jo ģimenē radās papildinājums – divi burvīgi mazuļi. Sākumā par pēcnācēju eksistenci varēja nojaust tikai pēc saimes uztrauktās uzvedības un smalkiem pīkstieniem, kas nāca no alas. Taču tagad jau vairāk nekā nedēļu mazie surikatēni aktīvi iepazīst mītnes plašumus un iekārtojumu. Lai arī mazuļi nav tik veikli kā pieaugušie, tomēr labprāt spēlējas, kāpelē pa siekstām, mēģina rakņāties smiltīs vai nočiept kādu gardumu kumosu no pieaugušo galda, kā arī cenšas izslieties uz pakaļkājām un tēlot sargus. Mazuļi dzimst tikai bara vadonei, savukārt pēcnācēju aprūpē aktīvi iesaistās visa saime.

Lemuru un Galapagu bruņrupuču ekspozīcijā kopš 2. februāra vienai mātītei redzamas divas melnbalti strīpainas astes. Tas tāpēc, ka viņai pie vēdera vilnas pieķēries mazulis. Māte gan nav ziņojusi, kāds ir bērna dzimums, tādēļ pagaidām mums tas nav zināms. Šobrīd mazulis jau ir krietni paaudzies un labi saskatāms. Vislabāk to var aplūkot ģimenes pusdienlaikā pulksten 13, kad saimei tiek pasniegts banāns. Mazulis no šāda cienasta pagaidām vēl atsakās, jo tam pietiek ar mātes pienu.

Savukārt visjaunākais mazulis ir 3. martā dzimusī ponijmeitene Kapteine. Ja aplokā blakus kamieļiem redzat baltu poniju, kuram blakus skraida gandrīz melns kumelēns, tad ziniet, ka tā ir māte Prelūdija ar savu nesen dzimušo pēcnācēju. Mātei Prelūdijai un ogļmelnajam tēvam Krikumam šis nav pirmais kopīgais mazulis. Iepriekšējais kumeļš gadu gaitā kļuvis gaišs un pēc vairākiem gadiem kļūs pilnīgi balts kā māte. Turpretī šī gada ponijmeitenei Kapteinei apmatojums ir savādākos krāsu toņos un tādēļ jo interesanti būs vērot, kāds dzīvnieks izskatīties pieaudzis."

Source

MansDraugs.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form