Suns acu vietā: kā apmāca četrkājainos pavadoņus
Foto: Privātā arhīva foto


Suns-pavadonis savam saimniekam ikdienā kalpo kā acis. Kaut šiem suņiem ikdienā jāspēj izdarīt ļoti daudz un dažādas lietas, galvenais viņu uzdevums ir palīdzēt cilvēkam kļūt patstāvīgākam un neatkarīgākam. Cilvēkam ar suņa-pavadoņa palīdzību jāspēj nokļūt tur, kur viņš vēlas, jāspēj atrast dažādas vietas pilsētā, piemēram, autobusa pieturu vai gājēju pāreju. Tāpat šiem suņiem ir jāspēj pārvest pāri ceļam cilvēku. "Daļa cilvēku ir neredzīgi, bet ir arī tāda daļa, kas ir vājredzīgi, kas paši varētu pārvietoties, bet viņi neredz daudzas nianses – kāpnes vai kādu vietu, kur var paklupt," atklāj Liene. Viņa stāsta, ka suņa uzdevums ir saimniekam norādīt, ka ir jāuzmanās.

Suns un cilvēks darbojas kā partneri – suns norāda uz bīstamu situāciju, taču cilvēks ir tas, kurš ar spieķi pārliecinās par drošību un izlemj, kā rīkoties. Ja, pēc saimnieka domām, viss ir kārtībā, viņš dzīvniekam sniedz komandu nepieciešamo komandu, lai turpinātu kustību.

Lielākā daļa vājredzīgo, kurus ikdienā pavada suns-pavadonis, izmanto ne tikai dzīvnieka sniegto drošības sajūtu, bet arī balto spieķi. "Spieķis ir tas, ar ko var papildus pārliecināties par drošību," skaidro Liene.

Suņi-pavadoņi ir visgudrākie servisa suņi, piebilst Liene, jo tiem ir jāapgūst līdz pat 70 dažādām komandām.

Lai suns spētu izpildīt visu no viņa prasīto, ir jāpaiet aptuveni divarpus gadiem, kuru laikā 217 dienas vismaz divas stundas dienā suns tiks intensīvi skolots. Pirmajā suņa dzīves gadā dzīvnieka audžu ģimene, kura ir brīvprātīgi uzņēmusies rūpes par kucēnu, viņam iemācīa pamatlietas – adekvāti uzvesties pilsētā un mājās, neēst no galda, justies ērti dažādās sabiedriskās vietās, piemēram, sabiedriskajā transportā, lielveikalā un citā vidē. Šajā laikā sunim pēc iespējas vairāk laika jāpavada starp cilvēkiem un jāpierod pie lieliem pūļiem. Tāpat pirmajā dzīves gadā sunim tiek mācīta paklausība, kas ir visa pamatā.

Nākamajā suņa dzīves gadā dzīvnieks trenējas pie profesionāla kinologa, kurš viņam iemāca visas prasmes, kas sunim jāprot, lai kļūtu par suni-pavadoni. Šajā laikā dzīvniekam tiek mācīts, kā orientēties pilsētā, pāriet krustojumu, komandas "Pa labi!", "Pa kreisi!", "Stop!" un vēl daudz kas cits. Tāpat dzīvniekam šajā dzīves posmā tiek mācīts arī vajadzības gadījumā nepaklausīt cilvēka komandai, ko dēvē arī par inteliģento nepaklausību. Ja saimnieks vēlas šķērsot ceļu, nesaklausa tuvojamies mašīnu, nospriež, ka ir pietiekami droši doties pāri ceļam, un šo komandu sniedz arī sunim, bet dzīvnieks situāciju novērtē pretēji, viņš var nepaklausīt cilvēka komandai un nelaist viņu pāri ielai. Liene stāsta, ka ir bijušas situācijas, kad suns, nepaklausot saimnieka pavēlei, ir izglābis viņam dzīvību.

Suns acu vietā: kā apmāca četrkājainos pavadoņus
Foto: Privātā arhīva foto

Aptuveni divu gadu treniņiem seko jau iepriekš pieminētās apmācības kopā ar jauno saimnieku, kas ilgs aptuveni pusgadu. Taču arī ar to viss vēl nav beidzies. Pēc pusgada, kuru dzīvnieks pavadījis, aktīvi trenējoties kopā ar savu jauno saimnieku, seko eksāmens. Tā laikā neatkarīgs treneris, kurš nepazīst ne konkrēto suni, ne viņa saimnieku un nav bijis klāt nevienā treniņu posmā, kopā ar suni iziet iepriekš izstrādātu maršrutu. Ja dzīvnieks veiksmīgi nokārto pārbaudījumu, viņš tiek oficiāli reģistrēts kā suns-pavadonis savam jaunajam saimniekam.

Ievērības cienīgs ir arī fakts, ka visas komandas topošie suņi-pavadoņi apgūst somu valodā. Liene stāsta, ka tam ir divi iemesli. Pirmkārt, Servisa suņu biedrība "Teodors" sākotnēji radusies, pateicoties somu kinologam, kurš savas karjeras laikā ir izaudzinājis vairāk nekā 260 suņus-pavadoņus. Tā nu viņš kopā ar savu latviešu sievu nolēma Latvijā dibināt biedrību. Liene stāsta, ka sākotnēji daudzi suņi tika sagatavoti Latvijā un pēc apmācībām nosūtīti uz Somiju, bet viens vai divi no izskolotajiem suņiem tika atstāti arī tepat, Latvijā.

Otrkārt, komandas, kas tiek izteiktas svešvalodā, atvieglo dzīvi arī suņu saimniekiem, jo citi cilvēki nevar tās izmantot savā labā. "Cilvēki nesaprot, kas sunim tiek pateikts, un tas ir ļoti labi," piebilst Liene.

Taču ne visi suņi spēj pilnībā iziet apmācību. Tos dzīvniekus, kas divarpus gadu laikā ir parādījuši, ka kādu iemeslu dēļ tomēr nespēj būt suņi-pavadoņi, tiek piedāvāts pirkt. Tos var iegādāties par tādu pašu summu, par kādu tos pārdod audzētavā, no kuras suns nācis.

Tie suņi, kas iztur visus nepieciešamos pārbaudījumus un uzrāda lieliskus rezultātus, var aktīvi strādāt aptuveni 10 gadus. Tā kā biedrība nemitīgi uzrauga jaunajam saimniekam nodoto dzīvnieku un viņa veselības stāvokli, ja tiek novērots, ka ir pasliktinājusies viņa darba spēja un veselības stāvoklis, dzīvnieks, pēc Lienes vārdiem, dodas pensijā jeb nonāk atpakaļ biedrības apgādībā. Ja cilvēks vēlas jaunu suni, viņam tas tiek piešķirts iepriekš minētajā kārtībā. Liene stāsta – ja cilvēks vēlas paturēt dzīvnieku arī pensijas gados, tad viņam šāda iespēja tiek dota, jo atvadīšanās no drauga un pavadoņa bieži ir smaga.

Source

MansDraugs.lv

Tags

Lasāmgabali Suns Suns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form