Jūrmalā uz salas izvietos mobilo ganāmpulku
Foto: Publicitātes attēli

Saņemts apstiprinājums tam, ka Priedainē pie dzelzceļa tilta tiks izvietots mobilais ganāmpulks – tas būs gan dabai draudzīga iniciatīva, gan arī vēl viens jauns apskates objekts interesentiem. Ganāmpulks tur uzturēsies aptuveni trīs nedēļas, noganot vērtīgo piejūras zālāju, infromē Latvijas Dabas fonda pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.

Ganīšanu varēs sākt, tiklīdz būs sagatavoti nožogojumi. Priedainē pie dzelzceļa tilta teritorija ir labi pārskatāma no tuvumā esošā ceļa, cauri tai šobrīd nav plānots veidot takas, pastāstīja Jūrmalas domē. Tomēr tikšot izvērtētas iespējas izvietot skatu platformas.

Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar vietējiem lopkopjiem jau vairāk nekā desmit gadus apsaimnieko Lielupes palienes pļavas Jelgavas pilsētā. Lai šo darbības virzienu varētu paplašināt, 2018.gada sākumā, piesaistot Eiropas Komisijas "Life" programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda finansējumu, Latvijas dabas fonds izveidoja mobilo ganāmpulku, kuru izmantot arī citu dabisko zālāju noganīšanai.

Dzīvnieki ganībās atradīsies tikai vasarā, pārējā laikā ganāmpulks uzturas novietnē Augšlīgatnē.

Jūrmalas pašvaldības sociālajos tīklos vērojamas pozitīvas atsauksmes par šo iniciatīvu – aptuveni 50 kopumā pozitīvi komentāri, domē saņemti arī divi atbalstoši iesniegumi. Sociālajos tīklos vairāki cilvēki norāda arī uz ganību dzīvnieku labturības ievērošanu, kas, protams, tiks nodrošināts – dzīvnieki tiks pieskatīti un novēroti. Ganāmpulkos diviem lielajiem dzīvniekiem plānots uzlikt raidītājus, līdz ar to ganāmpulka uzraugi varēs sekot līdzi to gaitām 24 stundas diennaktī datorā vai sava telefona ekrānā. Katru otro dienu tos apciemos projekta komandas cilvēki, lai pārliecinātos, vai aploks ir kārtībā, lopi jūtas labi, tiem ir pietiekami daudz barības un ūdens.

Ganāmpulka daļa, kas ceļos uz Jūrmalu, Priedaines pļavā ieradīsies no Jelgavas, kur tās noganīja augu sugām bagātu Lielupes palienes pļavas daļu Sieramuižā. Mobilais ganāmpulks šovasar darbosies arī atpūtas bāzē "Zviedru cepure" Sabilē, Pedvāles mākslas parkā, kā arī vairākās Siguldas un Jelgavas pļavās.

Aptuveni astoņu hektārus lielā pļava, kas atrodas Priedainē pie dzelzceļa tilta pār Lielupi, atbilst īpaši aizsargājamam biotopam Piejūras zālājs. Tas veidojas iesāļās augsnēs – vietās, kuras periodiski applūst ar iesāļajiem Baltijas jūras ūdeņiem. Latvijā šis biotopa veids sastopams ļoti reti – to kopējā platība nepārsniedz 180 hektārus. Lielākās to platības atrodas Randu pļavās, Mērsragā un piejūras pļavās pie Bērzciema, bet nelieli to fragmenti sastopami arī Liepājas ezera krastos, Lielupes grīvā, Daugavgrīvā un Vecdaugavā, kur iesāļie ūdeņi nonāk vējuzplūdu laikā. Šie zālāji izceļas ar lielu augu sugu daudzveidību, jo tajos sastopams gan sausām un mēreni mitrām vietām raksturīgs augājs, gan mitru un slapju vietu augu sabiedrības, gan arī augi, kuri aug tikai iesāļās augsnēs, piemēram, purva mātsakne, zilganais meldrs un žerāra donis.

Latvijas Dabas fonda biotopu eksperte Baiba Strazdiņa stāsta: "Lielākā daļa no piejūras zālājiem raksturīgajiem augiem ir nelieli. Tie var izdzīvot tikai regulāri ganītās vai pļautās vietās, kur tos nenomāc krūmi un liela auguma augi. Pārtraucot pļaušanu vai ganīšanu, šādās pļavās strauji ieviešas augstie grīšļi un parastā niedre, kuri rada lielu noēnojumu un pamazām izspiež visas pārējās sugas. To labi var novērot arī Priedaines pļavā – tās austrumu malu aizņem parastās niedres un divrindu grīšļa tīraudze. Pēdējos gadus Priedaines pļava tiek regulāri pļauta, taču paaugstinātā mitruma dēļ ne katru gadu tās nopļaušana un novākšana ir iespējama. Tāpēc niedres un augstie grīšļi pārņem aizvien lielāku pļavas daļu. Atsākot pļavas noganīšanu, ceram, ka tuvākajos gados niedru ekspansiju izdosies samazināt un daudz lielākā pļavas daļā atkal varēs ziedēt gan krāšņās jumstiņu gladiolas, zemās raudupes un vītolu staģes, gan iesāļām vietām raksturīgie jūrmalas augstiņi un jūrmalas sārtžibulīši."

Latvijas Dabas fonds aicina Jūrmalas iedzīvotājus laipni uzņemt Priedainē mobilo ganāmpulku un, nokļūstot ganību teritorijas tuvumā, ievērot drošības noteikumus:

  • Teritorija, kurā uzturas lopi, ir norobežota ar elektrisko ganu, tāpēc jābūt uzmanīgiem - aploka tuvumā jāsargā sevi un bērnus;
  • Jāturas drošā attālumā no lopiem, tos nedrīkst barot un kaitināt;
  • Aplokā nedrīkst ļaut iekļūt suņiem, un, esot ganību tuvumā, suņi jātur pavadā;
  • Pret aplokiem un ganību infrastruktūru jāizturas saudzīgi.

Šobrīd Latvijas Dabas fonda mobilajā ganāmpulkā ir 60 Galovejas liellopi un ap 200 Romanovas šķirnes aitas. Pirmajā darbības gadā tās noganīja vairāk nekā 200 hektārus dabisko zālāju. Šogad noganīto platību apjomu plānots paplašināt. Ziemas mēnešos ganāmpulks uzturas to ziemas novietnē Augšlīgatnē. Mobilais ganāmpulks ir ne tikai "pļaujmašīnas" pļavu atjaunošanai, notiek arī izpētes, lai izvērtētu noganīšanas efektivitāti, šāda pļavu atjaunošanas veida izmaksas un ieguvumus kopumā.

Source

MansDraugs.lv

Tags

Dzīvnieki Lielupe Vasara Kaķis & Suns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form