Eiropas Padome piektdien atbalstījusi deklarāciju, kas paredz atjaunot Krievijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā.
Lielākā daļa no organizācijas 47 dalībvalstu ārlietu ministriem balsoja par deklarāciju, kurā teikts, ka visām dalībvalstīm jābūt "tiesībām piedalīties uz līdztiesīgiem pamatiem" Eiropas Padomes abu galveno institūciju darbā.
Ukrainas ārlietu ministrs, paredzot, ka balsojums par Krievijas balsstiesību atjaunošanu būs pozitīvs, pēdējā brīdī atteicās piedalīties Helsinkos notiekošajā sēdē.
Deklarāciju neatbalstīja arī visas trīs Baltijas valstis, Lielbritānija, Polija un Gruzija, norādījuši diplomāti.
Kā ziņu aģentūrai BNS sacījis Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, atjaunojot Krievijas balsstiesības, Eiropas Padome riskē zaudēt savu autoritāti un nozīmību.
"Ja Eiropas Padome arī turpmāk iedomāsies, ka visu valstu iekļaušana ir lielāka vērtība nekā cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principi, kuru sargāšanai izveidota šī organizācija, tas ar laiku var kļūt par institucionālu problēmu un iedragāt šīs organizācijas autoritāti un nozīmību," viņš norādījis. Pēc ministra vārdiem, Eiropas vērtībām nav lielas nozīmes, ja tās netiek aizstāvētas.
Pirms Krievijas balsstiesības tiks atjaunotas, tai jāakreditē sava delegācija Eiropas Padomē.
Pēc Krievijas balsstiesību apturēšanas virkne augstāko krievu amatpersonu draudējušas, ka Maskava varētu pilnībā izstāties no organizācijas, un tas nozīmētu, ka Krievijas pilsoņiem vairs nebūtu pieejama Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atzinīgi novērtējis deklarāciju un norādījis, ka Maskava pildīs visas savas saistības, tostarp nomaksās arī savu dalības naudu.
Tikmēr Ukrainas vēstnieks pie Eiropas Padomes Dmitro Kuleba tviterī norādījis, ka pret deklarāciju līdz ar Kijevu balsojušas piecas citas valstis, un piebildis, ka deklarācija sevī iemieso "cinisku diplomātiju", kuras mērķis ir glābt "ilglaicīgu partneri".
Tajā pašā laikā Somijas ārlietu ministrs Timo Soini norādījis, ka galavārds par Krievijas balsstiesību atjaunošanu sakāms Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai. Viņš piebilda, ka Maskavas balsstiesību atjaunošana organizācijā nenozīmē Eiropas valstu gatavību atcelt pret Krieviju vērstās sankcijas.
"Ir skaidrs, ka [Krievijas] uzvedība nav mainījusies," uzsvēra Soini.
Viņš piebilda, ka Maskavai ir jādzēš arī savs vērā ņemamais dalības maksas parāds.
Par Krievijas balsstiesību atjaunošanu īpaši aktīvi iestājās Francija, kas piektdien no Somijas pārņem Eiropas Padomes prezidējošās valsts pienākumus, un Vācija.
Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss pirms vēlāk paredzētās tikšanās ar Lavrovu paziņoja, ka Krievijas paturēšana ārpusē neesot Eiropas interesēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
