EK plānojot likvidēt iekšējo robežkontroli Šengenas zonā
Foto: AP/Scanpix

Eiropas Komisija (EK) piektdien publiskos "ceļa karti" iekšējās robežkontroles atcelšanai Šengenas zonā, kas būtu paveicama līdz novembrim, ceturtdien pavēstīja EK amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aģentūras AFP rīcībā nonācis plāna projekts, kas paredz ātri izveidot Eiropas Savienības (ES) krasta apsardzes sistēmu un stiprināt Grieķijas ārējās robežas.

"Mēs rīt pieņemsim ceļa karti pilnībā funkcionējošas Šengenas sistēmas atjaunošanai," aģentūrai AFP atklāja kāds informācijas avots EK.

EK plānā norādīts, ka Šengenas zonas atjaunošanai ir "īpaši svarīga nozīme Eiropas Savienībai kā vienotam veselumam". Ja Šengenas zona sabruks un tiks atjaunota robežkontrole, "tas likvidētu ES unifikācijas procesa centrālo pīlāru", uzsvērts plānā.

EK brīdina, ka Šengenas zonas sabrukuma gadījumā ES desmit gadu laikā ciestu 1,4 triljonu eiro lielus zaudējumus.

Plānā arī uzdots Grieķijai līdz 12.maijam izlabot "nopietnos trūkumus" tās ārējo robežu kontrolē. Ja Grieķija to nespēs izdarīt, EK varētu teorētiski atļaut Šengenas zonā atjaunot robežkontroli uz diviem gadiem līdzšinējo sešu mēnešu vietā.

EK arī aicina dalībvalstis pārstāt sūtīt nelegālos imigrantus uz citām valstīm un ievērot noteikumus, ka tām pašām ir jāizskata lūgumi piešķirt patvērumu. ES robežapsardzes un krasta apsardzes sistēmai, par kuras izveidošanu bloka līderi ir panākuši vienošanos, ir jāsāk darboties septembrī un pilnībā jāspēj veikt tās uzdevumi jau novembrī.

EK arī aicina dalībvalstis izbeigt vienpusēji ieviesto robežkontroli, tā vietā ieviešot "koordinētu" pagaidu robežkontroli.

EK uzsvēra, ka mērķis ir "pēc iespējas ātrāk atcelt visu iekšējo robežkontroli, vēlākais to izdarot līdz 2016.gada novembrim".

Reaģējot uz nelegālo imigrantu pieplūdumu, vairākas ES dalībvalstis Šengenas zonas ietvaros ir atjaunojušas robežkontroli.

Šogad Eiropā ieradušies jau teju 120 000 nelegālo imigrantu, bet pērn - 1,2 miljoni. Lielākā nelegālo imigrantu daļa necenšas palikt pirmajās Eiropas Savienības valstīs, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Bēgļi Eiropas Komisija Eiropas Savienība Grieķija Šengenas zona
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form