Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Līdz ar ASV un sabiedroto spēku aiziešanas no Afganistānas situācija kļūst saspringtāka un pār valsti nolaižas drūmu nojausmu ēna, ka valdības nespējas nosargāt teritoriju gadījumā var atgriezties islāmistu grupējum "Taliban" pārvalde ar stingriem islāma likumiem un iegrožotām cilvēktiesībām.

Bažām ir pamats, jo "Taliban" strauji pārņem rajonu pēc rajona, kā arī robežas punktus ar kaimiņvalstīm. Afgāņu spēkiem tagad pašiem jānodrošina arī lielās Bagramas bāzes aizsardzība. Valdības spēki vai nu cīnās, vai bēg. Vairāk par to var lasīt šeit.

Lai arī "Taliban" ir zināms atbalsts konservatīvo sunnītu aprindās, bez kā plaša kaujinieku darbība nebūtu tik vienkārša, ne visi valstī ir ar mieru dzīvot pēc viņu noteiktās kārtības. Pēdējo četru mēnešu laikā vien no "Taliban" un kauju pārņemtajām teritorijām bēguši 100 tūkstoši cilvēku.

Afganistāna nav etniski vienota. Lielākā etniskā grupa ir sunnītu musulmaņi puštuni, kas arī nodrošina lielāko atbalstu "Taliban". Savukārt tāda liela etniskā grupa kā hasari ir šiītu musulmaņi un nebūt nav priecīgi par "Taliban" kārtību. Hasaru apdzīvotās provincēs, piemēram, "Taliban" klātbūtne var nebūt vispār.

Situācijā, kad valdības spēki zaudē teritorijas talibiem, bruņoties sākuši arī paši iedzīvotāji, pret "Taliban" noskaņotas kaujinieku grupas un bijušie modžahedi. Viņi veido kontrolposteņus pie savām pilsētām un ciemiem, paužot gatavību aizsargāt savas mājas, tiesības un atbalstu armijai tās cīņā, kā arī jau reāli piedalās kaujās kopā ar karavīriem, liecina fotaģentūru informācija.

Arī atskatoties vēsturē redzams, ka vienmēr bijuši tie, kas gatavi cīnīties pret "Taliban", piemēram, afgāņu varoņa Ahmeda Šaha Masuda savulaik vadītā Ziemeļu alianse.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!