Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Ziemeļīriju pārņēmuši vardarbīgi grautiņi, kas ilgst jau vairākas dienas un kuru laikā ievainoti tikuši 55 policisti, ziņo "Associated Press".

Vardarbīgi grautiņi notikuši jau vismaz četras dienas. To ietvaros jaunieši aizdedzinājuši autobusu un policijas virzienā metuši degvielas bumbas.

Pār Belfāstā esošo "miera sienu", kas nošķir Lielbritānijai lojālo protestantu un katoļu-Īrijas nacionālistu apdzīvotos rajonus, lidojuši ķieģeļi un pirotehnika.

Ziemeļīrijas policijas dienesta priekšnieka palīgs Džonatans Roberts teica, ka vairāki simti cilvēku pulcējās abās pusēs pie "miera sienas" vārtiem, kur "pūļi (..) izdarīja nopietnus noziedzīgus nodarījumus, gan uzbrūkot policijai, gan uzbrūkot viens otram". Viņš sacīja, ka vairāku dienu ilgstošo nekārtību laikā kopumā ievainoti 55 policisti.

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons nosodīja nemierus. Džonsons aicināja ievērot mieru, sakot, ka "domstarpības var atrisināt ar dialoga, nevis vardarbības vai noziedzības palīdzību". Ziemeļīrijas pirmā ministre Arlēna Fostere no Lielbritāniju atbalstošās Demokrātiskās unionistu partijas un pirmās ministres vietniece Mišela O’Nīla no Īrijas nacionālistu partijas "Sinn Fein" nosodīja nekārtības un uzbrukumus policijai.

Grautiņi ir uzliesmojuši, pieaugot spriedzei saistībā ar Ziemeļīrijas tirdzniecības noteikumiem pēc "Brexit".

Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības darījums ir noteicis muitas un robežpārbaudes dažām precēm, kuras pārvieto starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju. Vienošanās tika izstrādāta, lai izvairītos no pārbaudēm starp Ziemeļīriju un Īriju, jo atvērtā Īrijas robeža ir palīdzējusi pielikt punktu vardarbībai, kura vairāku gadu desmitu garumā plosījās Ziemeļīrijā pagājušajā gadsimtā. Konfliktu Ziemeļīrijā izdevās noslēgt ar "Lielās piektdienas" vienošanos, kuru parakstīja 1998. gadā.

"Lielās piektdienas" vienošanās bija ārkārtīgi būtiska. Tā paredzēja drošības pārbaudes punktu noņemšanu no Īrijas-Ziemeļīrijas robežas un sekmēja vardarbības pārtraukšanu starp unionistiem, kuri vēlējās, lai Ziemeļīrija ir daļa no Lielbritānijas, un nacionālistiem, kuri vēlējās, lai Ziemeļīrija būtu iekļauta Īrijas Republikas sastāvā.

Unionisti apgalvo, ka Londonas-Briseles tirdzniecības līgumā noteiktās pārbaudes nozīmē jaunu robežās izveidošanos Īrijas jūrā starp Ziemeļīriju un pārējo Lielbritāniju. Viņi baidās, ka tas grauj reģiona vietu Apvienotajā Karalistē un ka tas varētu stiprināt tā saites ar Īrijas Republiku, veicinot aicinājumus izveidot vienotu Īriju.

Gan Lielbritānija, gan ES ir paudušas bažas par līguma darbību, un Ziemeļīrijas valdību vadošā Demokrātiskā unionistu partija ir aicinājusi to atcelt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!