Norvēģija soda Poliju un Ungāriju par ES likumu neievērošanu
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Norvēģija kārtējo reizi apturējusi finansējumu projektiem Polijā un Ungārijā, tā reaģējot uz šo valstu atkāpēm no Eiropas Savienības (ES) likumiem. Lai gan Norvēģija nav ES dalībvalsts, tā rāda priekšzīmi pašai ES, kuras institūcijās par šiem pārkāpumiem diskusijas vēl turpinās, raksta "Politico".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Norvēģija, nebūdama ES dalībvalsts, maksā par tās piekļuvi ES iekšējam tirgum ar grantu piešķiršanu 15 trūcīgākajām ES valstīm Eiropas Ekonomiskās Zonas un Norvēģijas grantu mehānismiem. Pēdējos gados Norvēģija aizvien rūpīgāk seko līdzi, lai šo grantu saņēmēji ievērotu ES pamatlikumus, kuros cita starpā garantēts tiesiskums un minoritāšu tiesības. Arī ES institūcijas jau sen norisinās debates, vai ES atbalsta fondi būtu jāsaista ar ES likumu ievērošanu, bet pagaidām to rezultāti nav viennozīmīgi.

Norvēģija jau 2014. gadā apturēja grantu izmaksu projektiem Ungārijā kopumā 214 miljonu eiro apmērā, kad atklāja, ka premjerministra Viktora Orbana valdība pārņēmusi pārāk lielu kontroli pār to, kā EEZ un Norvēģijas grantu līdzkļi valstī tiek izlietoti, tādējādi pārkāpjot šo mehānismu noteikumus. Šo grantu izmaksa par periodu no 2014. līdz 2021. gadam joprojām ir apturēti.

Savukārt šogad februārī Norvēģija iesaldēja grantu izmaksu 65 miljonu eiro Polijas tiesu un ieslodzījumu vietu atbalstam, to pamatojot ar tiesiskuma un tiesu neatkarības problēmām pie varas esošās partijas "Likums un taisnīgums" dēļ. Savukārt nupat, septembra izskaņā Norvēģija apturēja plānoto aptuveni 100 miljonu eiro piešķiršanu projektiem pilsētās, kuru pārvaldes pasludinājušas pašu tā dēvētās "LGBT ideoloģijas" aizliegumu.

"Visām EEZ un Norvēģijas grantu finansētām aktivitātēm ir jārespektē un jāveicina fundamentālas tiesības un brīvības, tostarp minoritāšu tiesības," "Politico" skaidro Norvēģijas ārlietu ministrijas politiskās padomniece Marte Ziolkovska. Viņa atzīmē, ka dažādu Polijas pašpārvalžu pieņemtā rezolūcija par "no LGBT ideoloģijas brīvo zonu" izveidošanu tiek uzskatīta par šo noteikumu pārkāpumu.

Medijs atzīmē, ka Norvēģijas rīcība izgaismojusi pašas ES problēmas pieņemt lēmumu par konkrētu rīcību attiecībā uz ES likumu pārkāpumiem. Lai gan Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, piemēram, ir nosodījusi "no LGBT brīvo zonu" izveidi Polijā, būtiski soļi no ES puses nav sekojuši.

"No LGBT brīvo zonu" izveide ir tiešs pārkāpums, atbilstoši ES pamatlikuma 2. pantam. Tajā teikts: "Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Šīs vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība."

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Urzula fon der Leiena Eiropas Komisija Eiropas Savienība Norvēģija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form