Kopš nakts uz otrdienu, kad Gazā bāzētie grupējumi "Hamas" un "Islāma džihāds" sāka ar raķetēm apšaudīt Izraēlas teritoriju, pa valsts dienvidiem raidītas simtiem raķetes, bet Izraēlas pusē ir divi nogalinātie un desmitiem ievainoto, vēsta Izraēlas un starptautiskie mediji.
Pa Izraēlas teritoriju kopumā raidītas jau vairāk nekā 400 raķetes, vēsta "The Jerusalem Post". Netālu no palestīniešu pārvaldītās Gazas joslas esošajā Aškelonas pilsētā raķetes nogalinājušas divas sievietes – viena septītajā, bet otra astotajā gadu desmitā. Viņu mājās trāpīja kaujinieku raķetes.
Vēl vismaz 61 cilvēks pēc gūtajiem ievainojumiem ārstējas slimnīcās, ziņo portāls "Haaretz".
Dažas minūtes pēc ziņām par divu civiliedzīvotāju nāvi Izraēlas Aizsardzības spēki paziņoja, ka atbildes triecienā pa Gazas joslu nogalināti divi augsta ranga "Islāma džihāda" komandieri, kas atbildīgi par raķešu uzbrukumiem.
Citā triecienā iepriekš nogalināts "Islāma džihāda" Gazas brigādes komandiera vietnieks Hasam abu Al-Atta.
Kopumā Izraēlas spēki Gazā, atbildot uz raķetēm, devuši triecienus pa aptuveni 140 mērķiem, ziņo "Haaretz". Tajos ir vismaz 26 nogalinātie, tostarp deviņi bērni, atsaucoties uz palestīniešu medijiem, ziņo "Al Jazeera".
Drošības spēki paziņojuši, ka aizsardzības sistēma "Dzelzs kupols" notriekusi vairāk nekā 90% pretinieka raidīto raķešu.
Izraēlas aizsardzības ministrs Benijs Gancs drošības situācijas eskalācijas dēļ otrdien apstiprināja līdz 5000 rezervistu mobilizēšanu. Savukārt Aizsardzības spēku komandieris ģenerālleitnants Avivs Kohavi devis rīkojumu pastiprināt Gazas divīziju.
Kohavi pavēlēja turpināt dot triecienus pa "Hamas" un "Islāma džihāda" ieroču noliktavām, kā arī paplašināt mērķu klāstu ar teroristu grupu darboņiem.
Eiropas Savienība (ES), ASV un Lielbritānija aicina abas puses samazināt spriedzi cik ātri vien tas ir iespējams, ziņo raidsabiedrība BBC. Savukārt Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu norādīja, ka "Hamas" ir pārkāpuši sarkano līniju, raidot raķetes pa Jeruzalemi.
"Hamas", kas kontrolē Gazas joslu, paziņoja, ka raķešu uzbrukumi sākti, lai aizsargātu Jeruzalemes Aksas mošeju no Izraēlas "agresijas un terorisma". Pirmdien pie mošejas, kas atrodas arī ebrejiem svētā vietā, izcēlās sadursmes starp palestīniešiem un policiju.
Pēdējo dienu vardarbību veicina arī mēnesi ilgā spriedze saistība ar palestīniešu izlikšanu kāda Austrumjeruzalemes rajonā par labu ebreju kolonistiem. Pirmdien Izraēlas Augstākajai tiesai bija paredzēts noturēt sēdi par vairāk nekā 70 cilvēku apelāciju šajā lietā, taču vardarbības dēļ tiesa ir atlikta.
Spriedze pieaugusi kopš musulmaņu svētā mēneša Ramadāna sākuma aprīļa vidū. Ramadāna sākumā izcēlās sadursmes, palestīniešiem protestējot pret policijas barjerām pie Damaskas vārtiem, kas traucēja pulcēšanos.
Palestīniešu dusmas vēl vairāk uzbangoja ebreju ultranacionālistu gājiens šajā apkārtnē. Savukārt gājienu izprovocēja sociālajos medijos publicēti video ar palestīniešu uzbrukumiem ultraortodoksāklajiem ebrejiem. Savukārt ebreju nacionālisti rīkoja atriebības uzbrukumus.
Austrumjeruzaleme ir viens no Izraēlas un palestīniešu konflikta centrālajiem punktiem – abas puses to uzskata par savu. Izraēla Austrumjeruzalemi anektēja 1980. gadā un uzskata visu Jeruzalemi par savu galvaspilsētu. Palestīnieši Austrumjeruzalemi redz kā savas nākotnes neatkarīgās valsts galvaspilsētu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
