Foto: TASS/Scanpix/LETA

ASV Aizsardzības ministrijas amatpersona trešdien atklājusi, ka pie Ukrainas robežām sapulcināti 80% no visiem Krievijas konvencionālajiem spēkiem, kuri ir jau pilnībā gatavi uzbrukumam, vēsta CNBC.

"Viņi burtiski ir gatavi doties, ja viņiem dod tādu pavēli," viņš norādīja. Amatpersona, kuras vārds netiek izpausts, atzīmēja, ka prezidents Vladimirs Putins ir sapulcinājis pietiekami lielus gaisa, jūras un sauszemes spēkus, lai "īstenotu liela mēroga iebrukumu". Lielākā daļa sapulcināto ir tieši sauszemes spēki.

Lēšam, ka viņam [Putinam] ir 100% no visiem spēkiem, kurus mēs iepriekš uzskatījām, ka viņš iesaistīs.

"Tas, kas mūs turpina satraukt, ir plašās [militārās] spējas, kas ir iespējamas misteram Putinam – viss no nozīmīgiem raķešu līdz sauszemes spēkiem. Viņam ir vairāk nekā divdesmit karakuģu Melnajā jūrā. Viņam ir vadāmās raķetes, dažādas ballistiskās raķetes, bruņutehnika, artilērija, kājnieki, speciālo uzdevumu vienības, un mēs šodien lēšam, ka viņam ir 100% no visiem spēkiem, kurus mēs iepriekš uzskatījām, ka viņš iesaistīs," atzīmējusi amatpersona.

Vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien atzina Ukrainas teritorijā izveidoto prokremlisko Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību un paziņoja par "miera uzturēšanas spēku" ievešanu. Lai gan Ukraina un Rietumi karu valsts austrumos tieši saista ar Krieviju, Maskava līdz šim vienmēr bija noliegusi savu saistību ar konfliktu un savu spēku un bruņojuma klātbūtni reģionā.

Vēlāk Putins precizēja, ka "republikas" tiek atzītas nevis separātistu faktiski kontrolētajās teritorijā, bet gan Ukrainas Doņeckas un Luhanskas apgabalu robežās, kas saasina situāciju un palielina turpmākas militāras darbības iespējamību. DTR formālais līderis Deniss Pušiļins savukārt žurnālistiem paziņojis, ka Donbass nevēloties paplašināties, bet vēlētos robežu demarkācijas jautājumus ar Ukrainu atrisināt mierīgā ceļā.

21. februāra nakts paziņojums ir jauna eskalācija pēdējo dienu spriedzei un iespējamā uzbrukuma gaidām. Jau pēdējās dienās no Ukrainas austrumiem pienāca ziņas par pastiprinātām apšaudēm un bažām bažas par Krievijas rīkotām provokācijām iebrukuma attaisnošanai.

ASV prezidents Džo Baidens 18. februārī paziņoja, ka Kremlis jau ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt. Savukārt Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons 19. februārī pauda, ka Krievija plāno kopš 1945. gada lielāko karu Eiropā, kura laikā iecerēts ielenkt arī Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.

Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā. ASV izlūkdienestu aplēses liecinot, ka Krievija pie Ukrainas savilkusi 75% savu kaujasspējīgo konvencionālo spēku.

Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!